Lielākā daļa līdz šim dibināto parlamentārās izmeklēšanas komisiju veikums tā arī nav devis nekādu sabiedrībai saprotamu labumu, taču tas nav šķērslis, lai nedibinātu nākamo – jau 26. kopš valstiskās neatkarības atgūšanas. Opozicionāri pašvaldību priekšvēlēšanu laikā iecerējuši izmeklēt valdības “kļūdaino rīcību” pandēmijas pārvarēšanas procesā un izmeklēšanas rezultātā nosaukt tās politiskās amatpersonas, kuras par šīm kļūdām ir atbildīgas.
Ceturtdien veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem, veicot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško saņems rājienu un tiks pārcelta uz zemāku amatu. Vienlaikus par amata pienākumu un konkrētu uzdevumu nepildīšanu pret Zāļu valsts aģentūras direktoru Svenu Henkuzenu sākta disciplinārlieta, kuru izmeklēs līdz aprīļa beigām. Pārbaudē secināts, ka S. Henkuzens ir kļūdaini informējis valdības pārstāvjus saistībā ar pieejamo vakcīnu apjomu.
Tomēr opozīcijai ar to nav gana, un tā savākusi 36 Saeimas deputātu parakstus, lai “izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”.
Tradicionāli parlamentāro izmeklēšanas komisiju dibināšana ir opozīcijas partiju izmantotas tiesības, kuras valdošā koalīcija respektē neatkarīgi no izmeklēšanas objekta. Arī šoreiz komisijas dibināšanai netiek likti šķēršļi, bet, kāds izvērsīsies komisijas darbs, atkarīgs no koalīcijas partiju vēlmes ļaut opozicionāriem izvērsties vai neizvērsties. Līdzšinējā pieredze liecina, ka torpedēt komisijas darbu nemaz nav tik grūti.
Taču neatkarīgi no komisijas darba kvalitātes, tā opozicionāriem būs ideāla platforma pašvaldību priekšvēlēšanu laikā. Līdz tām, ja pandēmija neieviesīs korekcijas, ir gandrīz divi mēneši, bet parlamentārās izmeklēšanas komisija drīkst strādāt vismaz sešus mēnešus.
Atzīstot, ka opozīcijai ir ierobežotas iespējas kontrolēt komisijas darbu (četri opozicionāri pret desmit koalīcijas pārstāvjiem), to, ka komisija būs lieliska platforma priekšvēlēšanu laikā, atzīst politologs Filips Rajevskis.
“Pārvērtīs to par šovu, kur aicinās visus populārākos personāžus pēc kārtas, sākot ar veselības ministru un beidzot ar vakcinācijas biroju un Zāļu aģentūras vadītāju, visus iesaistītos, kas kļuvuši par atpazīstamākajiem cilvēkiem pilsētā, un publiski tirpinās tos un izmantos kampaņās,” uzskata F. Rajevskis.
Nenoliedzot, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija var un, visticamāk, arī tiks izmantota priekšvēlēšanu kampaņā, “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs uz jautājumu, vai opozīcija komisiju dibina tikai vēlēšanu dēļ, atbild retoriski:
“Mums neko nedarīt? Mēs nedrīkstam neko nedarīt. Mums vismaz izdosies pievērst uzmanību, jo opozīcijai ir arī pienākumi neatkarīgi no prognozējamā rezultāta. Arī tas ir rezultāts, ja piesaistīsim sabiedrības uzmanību. Tas ir mūsu darbs, izmantot visus Satversmē paredzētos veidus un iespējas, lai signalizētu par valstī notiekošajām nejēdzībām.”
Politiķis atzīst, ka opozīcijai trūkst informācijas, lai pašlaik padziļināti vērtētu valdības darbu pandēmijas ierobežošanā, taču “ar to, ko redzam, mums pietiek, lai saprastu, ka nejēdzības ir”. J. Urbanovičs apbrīnojot tos, kas domā, ka viss ir kārtībā un valdībā strādā visgodīgākie un gudrākie.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Viktors Valainis norāda, ka opozīcija dibināt komisiju nolēmusi jau iepriekš, vienīgi gaidījusi, kad beigsies ārkārtējā situācija.
“Tas nav saistīts ar vēlēšanām. Nogaidījām, lai beidzas ārkārtējais stāvoklis, lai izveido lielos vakcinēšanas centrus [..]. Visai sabiedrībai ir svarīgi, lai šāda komisija ir izveidota, jānoskaidro, kas ir politiski vainīgie, lai problēmas neatkārtotos. Esošais process demonstrē, ka no kļūdām neviens nemācās, ir aizdomas par shēmošanām, lobismiem ārkārtējā stāvokļa laikā. Jebkuras atbildes ir svarīgas, sākot ar masku un beidzot ar vakcīnu iepirkumiem,” saka V. Valainis.
