Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pēdējā laikā strostēta par lēnīgo vakcinēšanu pret Covid-19 sociālās aprūpes centros. Tie arī vainoti par epidemioloģiskās situācijas strauju pasliktināšanos dažos novados. Ministre gan uzskata, ka viņas vadītā ministrija savas kompetences robežās izdarījusi visu nepieciešamo, turklāt atklājusi dīvainības gan inficēto uzskaites veidā, gan slimības izplatīšanās ziņā.
Pēc tam, kad atskaitīties par gausās vakcinācijas iemesliem R. Petraviču uz paklāja izsauca veselības ministra Daniela Pavļuta pārstāvētās “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcija, labklājības ministre nāca klajā ar paziņojumu, ka vairākos sociālās aprūpes centros (SAC), veicot polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) Covid-19 testus un antivielu eksprestestus, saņemti pretrunīgi rezultāti. Saņemta informācija no vismaz trīs SAC par kļūdainiem testu rezultātiem. Piemēram, SAC “Ērgļi” 15. martā 46 klientiem tika veikti PĶR testi, no kuriem desmit rezultāts bija pozitīvs. Pēc tam tika veikti eksprestesti, kas neatklāja nevienu pozitīvu gadījumu, turklāt šādu rezultātu sniedza arī nākamajā dienā veiktie PĶR testi.
Uz novadā esošajiem SAC, skaidrojot strauju epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos, norādīja Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins. Taču ministre uzskata, ka centros iespējams tika atklāti viltus pozitīvi Covid-19 gadījumi.
Šim jautājumam nu pievērsies Nacionālais veselības dienests, kas sagatavojis oficiālu vēstuli Nacionālajai references laboratorijai ar lūgumu sniegt informāciju par Centrālās laboratorijas testēšanas kvalitāti un minēto testu rezultātu interpretāciju.
Jūs vairākkārt esat strostēta par to, ka pietiekamos tempos nenotiek vakcinēšana sociālās aprūpes centros (SAC) un tajos strauji izplatās Covid-19. Tad atklājās, ka vairākos centros testu rezultāti bijuši pretrunīgi. Ņemot vērā šo informāciju, vai joprojām ir pamats apgalvot, ka Covid izplatība SAC ir katastrofāla?
Pie vakcinācijas tempiem īsti vainīgi pat nemaz nevarējām būt, jo tas viss, ko no mums prasīja - aptaujāt klientus un darbiniekus, kas gatavi vakcinēties vai vēl tikai domā - to mēs visu izdarījām. Ierīkojām vakcinācijas kabinetus katrā aprūpes centrā.
Cik veiksmīgi vakcinācija tālāk gāja, bija atkarīgs no vakcinācijas biroja un sadarbības ar ģimenes ārstiem. Latgalē bija filiāles, kur sāka vakcinēt tikai pagājušajā nedēļā. Piemēram, Litenē tikai ceturtdien sāka. Nezināmu iemeslu dēļ bija aizķeršanās.
Tā vakcinācija ļoti ievilkās, šķiet 10. februārī sākās, bija plānots pabeigt pāris nedēļu laikā visu izdarīt, bet ievilkās līdz pat marta beigām. Bet kopumā tā vakcinācija vēl noteikti turpināsies ļoti ilgi, jo klientus, kas pārslimojuši, vakcinēs pēc 90 dienām. Veselības ministrijai uzrakstījām vēstuli, vai iespējams otro vakcīnu veikt ātrāk, atbildi vēl neesam saņēmuši.
Šobrīd parādās pozitīvi testi tiem, kas vakcinēti ar pirmo vakcīnu. Nav skaidrs, ko darīt, ja konstatē pozitīvu testu.
Labi, ka mums paziņoja par tām pretrunām, bet arī tur ir vairāk to neskaidrību - pozitīvi ir tikai klienti, nevis darbinieki. Visiem darbiniekiem ir negatīvi testi.
Es Perevoščikovam [Jurijs Perevoščikovs, SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors] vaicāju, vai nevienu neinteresē papētīt, kā tas vīruss rodas, vai tas vīruss dzimst istabiņā. Mums ir bijis arī gadījums, kad darbiniekiem ir negatīvi testi, bet guļošam klientam pozitīvs. Nezinu, vai šīs nesakritības un neskaidrības var norakstīt uz kļūdām testu transportēšanā, to nevar norakstīt arī uz to, ka testi varētu būt nekvalitatīvi paņemti.
Biju sasaukusi attālināto sapulci ar SAC un pašvaldību vadītājiem, ar viņiem neviens nebija sazinājies ne no Veselības ministrijas, ne laboratorijām, lai pievērstu uzmanību un saprastu, kas īsti noticis.
Informāciju par pretrunām testos valdībā pasniedzāt jūs, kaut arī jūsu vadītās ministrijas kompetences ir nedaudz savādākas. Kā, jūsuprāt, šīs pretrunas ietekmē statistiku par Covid izplatību?
Man šķiet, ka valstī statistikas ziņā nav īsti vienotas pieejas, jo mums filiālē “Gudenieki” konstatēja diezgan daudz pozitīvu testu tiem, kuri jau bija saņēmuši pirmo vakcīnu. Bet epidemiologi teica, ka tos par pozitīviem vispār nevar skaitīt, jo saņēmuši pirmo vakcīnu. Varbūt vakcīna izsauc reakciju, kas to testu parāda kā pozitīvu, bet vai tādi būtu jāuzrāda statistikā un vai tiem klientiem būtu jāietekmē arī novada statistika, nezinām.
Kā pašlaik tiek realizēta SAC klientu un darbinieku vakcinācija, kāda ir atsaucība un vai vakcīnas ir pieejamas pietiekamā skaitā?
Sākotnēji aptaujājot klientus, vakcinēties bija gatavi 80%. Darbinieki mazāk. Šobrīd gan jāsaka, ka vēlme vakcinēties nedaudz zūd, arī dēļ tām ziņām par “AstraZeneca”. Klientiem gan nav tik liela iespēja ietekmēties no sociālajiem tīkliem, jo viņi tos nelieto, bet viņi iespaidojas no darbiniekiem, un tas zināmā mērā ietekmē klientu izvēli. Šobrīd izskatās, ka tie, kas iepriekš svārstījās, tagad tomēr vakcīnai saka - nē.
