Paspēlēt naudu laimētavās ļaus tikai skaidrā esošajiem

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Kamēr valdībā gatavo pamatnostādnes jaunam azartspēļu regulējumam, ar šo nozari cīņu jau sen izvērtusī Jaunā konservatīvā partija nolēmusi rīkoties proaktīvi un sagatavojusi likumprojektu, kas liegs azartspēļu organizētājiem spēļu zālēs un kazino tirgot alkoholiskos dzērienus.

Pamatojot iesniegtos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, Jaunā konservatīvā partija norāda, ka likumprojekts nepieciešams, lai mazinātu azartspēļu kaitīgās sekas.

Proti, personas, kas piedalās azartspēlēs, jau tā esot pakļautas pārmērīgas aizraušanās ar šo nodarbi riskam, bet atkarību izraisošu vielu, tajā skaitā alkohola lietošana esot tieši saistīta ar azartspēļu spēlēšanu un atkarību.

“Aizliedzot alkohola lietošanu spēļu zālēs, tiktu sekmēta azartspēļu spēlētāju spēja saglabāt kontroli pār notiekošo un mazinātos pārmērīgas aizraušanās riski. Samazinātos arī likumpārkāpumu skaits spēļu zālēs un to tuvumā. Tieši alkohola reibumā azartspēļu organizēšanas vietās un to tiešā tuvumā notiek dažādi likumpārkāpumi. Alkohols un azartspēles ir sociāli bīstama kombinācija,” ir pārliecināti Jaunās konservatīvās partijas politiķi.

Politiskā partija velk paralēles starp spēļu zālēm un kartinga trasēm, kurās jau tagad aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus. “Piemēram, publiskā slidotavā vai kartinga trasē, lai nenodarītu kaitējumu sev un citiem, šāds aizliegums šķiet pilnīgi loģisks. Azartspēļu laikā lietojot alkoholu, ievērojami paaugstinās finansiāla kaitējuma risks, kas tiks nodarīts spēlmaņa un viņa ģimenes budžetam, pieaugs risks, ka būs cēloņsakarība starp spēli reibumā un sekojošu zādzību vai laupīšanu, varbūt pašnāvību, varbūt slepkavību,” pauž partija.

Kārtība, kādā iesniedzami likumprojekti, paredz, ka to autoriem jānorāda arī iniciatīvas potenciālā ietekme uz tautsaimniecību un valsts budžetu. Konservatīvo skatījumā ietekme uz tautsaimniecības attīstību būs pozitīva - mazāks posts tiks nodarīts spēlmaņu līdzcilvēkiem, kas finansiāli atkarīgi no tiem, mazināšoties arī likumpārkāpumu skaits, bet tiešu ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetu konservatīvie nesaskata.

Līdzīgās domās ir arī KPV LV pārstāvošais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro.

“Ņemot vērā pieredzi, ko guvu ekonomikas ministra amatā, alkoholisko dzērienu apritei azartspēļu vietās tautsaimniecībā ir ārkārtīgi nožēlojams procents. Ja skatāmies, kas tiek nodarīts tautsaimniecībai ar azartspēļu biznesu, tam ir daudz negatīvākas sekas. Turklāt nauda jau mīl apriti, to, ko nenospēlēs un nenodzers spēļu zālēs, tērēs citur. Es personīgi pilnībā atbalstu šos grozījumus un ceru, ka tie stāsies spēkā,” saka R. Nemiro, kura pārstāvētā politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo ir viens no likumprojekta iesniedzējiem.

“Jaunā Vienotība” šo iniciatīvu vēl tikai vērtēs rītdienas Saeimas frakcijas sēdē - informē organizācijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Savukārt “Attīstībai/Par!” pārstāvošais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vadošais Mārtiņš Bondars uzskata, ka koalīcijas partneri ar savu likumprojektu ir nedaudz pārsteigušies.

“Zinu, ka valdībā tiek risināts jautājums par pamatnostādnēm šai sfērai un tur ir vesela virkne ar kompleksiem risinājumiem, ar ko valdība nāks uz parlamentu. [..] vajadzētu sagaidīt komplekso risinājumu, nevar kaut ko paņemt un izraut no konteksta un skriet uz priekšu,” saka M. Bondars.

Jāatgādina, ka starp Jauno konservatīvo partiju un “Latvijas attīstībai”, kuru pašlaik pajukušajā partiju apvienībā “Attīstībai/Par!” pārstāv M. Bondars, jau kopš iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma laikiem ir lēni gruzdošs konflikts tieši azartspēļu jautājumā. Konservatīvie uzskata, ka “Attīstībai/Par!” uzmanīgā attieksme pret azartspēļu organizētājiem liecina, ka politiskā organizācija izpilda savu sponsoru pasūtījumu.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais