Pēc divu nedēļu pārliecināšanas aizvadītās nedēļas nogalē veselības ministrs piekrita uz vakcinēšanos atvērt tā saukto dzīvo rindu, kurā varēja iestāties ikviens vakcinēties gribētājs neatkarībā no piederības kādai no prioritārajām grupām. Eksperiments apliecināja, ka vakcinēties gribētāju ir daudz vairāk, nekā valsts spēj sarūpēt vakcīnas.
Trīs dienu laikā tika vakcinēti 8640 cilvēki, bet vairākos vakcinācijas centros par to slēgšanu tika paziņots vien pāris stundas pēc to atvēršanas.
Komentējot nedēļas nogalē notikušo, Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča atzīst, ka ierobežotais vakcīnu apjoms rada spriedzi. Ja būtu nepieciešamais vakcīnu apjoms, nebūtu jāslēdz rindas pirms paredzētā centru darba laika beigām. “Pieejamo vakcīnu apjoms nosaka to, cik daudz cilvēku dienā var savakcinēt,” saka E. Juhņēviča.
“Saskaņu” pārstāvošais mediķis Vitālijs Orlovs, kas strādā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, uzskata, ka vajadzētu vispār atteikties no vakcinācijas prioritārajām grupām un jāļauj vakcinēties ikvienam, kas to vēlas.
Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts jau iepazīstina ar jauno informācijas tehnoloģiju platformu “ViVat” jeb vienoto vakcinācijas tīklu, kas nodrošināšot iedzīvotājiem ērtāku pieteikšanos vakcīnas saņemšanai.
Jaunā sistēma apvienos dažādas vakcinācijas iestādes vienotā tīklā. Medicīnas iestādēm nebūs jāmaina jau iepriekš izmantotā sistēma, jo “ViVat” spēs apmainīties ar datiem ar iestādēs jau esošām tehnoloģijām.
Jaunā platforma savienos esošos pieraksta kalendārus ar vienotu sistēmu, tāpat tā ļaus ārstniecības iestādēm ērtāk pasūtīt vakcīnas pret Covid-19, redzēt pacientu piederību kādai no prioritāri vakcinējamo grupām.
Vai, jūsuprāt, vakcinācijas dzīvās rindas ieviešana ir sevi attaisnojusi?
Domāju, ka, jā - ir attaisnojusi.
Skatoties uz to, kāda rinda aizvadītajā piektdienā bija pie vakcinācijas centra Krasta ielā, pamanīju, ka tur bija daudz jaunu cilvēku. Es tā jūtu, ka viņi plāno izbraukt no Latvijas kādā ceļojumā vai pastrādāt kādu laiku ārzemēs, un, redzot, kā attīstās situācija, viņi uzskata, un es arī tā domāju, ka bez vakcinācijas dokumentiem viņiem nebūs iespējams uz tām valstīm izbraukt.
Domāju, ka to var atkārtot, skatīties, kāda ir sabiedrības atsaucība, tad jādomā, kādā veidā pasūtīt vakcīnu un to izmantot. Ja nemainīsies situācija, ka ir cilvēki, kas vēlas vakcinēties, bet ne ar “AstraZeneca” vai citu vakcīnu, bet ar “Sputnik V”, un, ja “Sputnik” akceptēs Eiropas Zāļu aģentūra un vakcīna tiks ražota sertificētā ražotnē, tad mums vajadzētu domāt - mēs gribam spēlēt politiku vai vakcinēt cilvēkus. Ir jādomā, kā vakcinēt to daļu, kura grib vakcinēties, bet negrib “AstraZeneca”.
Varbūt būtu lietderīgi atcelt visas prioritārās grupas un ļaut dzīvajā rindā potēties katram, kas to patiešām vēlas?
Piekrītu. Mums nākamnedēļ būs komisijas sēde, un mēs nolēmām apspriest arī šo jautājumu. No tīri praktiskā viedokļa piekrītu, ja ir cilvēki, kuri grib vakcinēties, bet uz savu kārtu jāgaida līdz jūnijam un vēlāk, un ir cilvēki, kuriem ir iespēja jau tagad, bet viņi nenāk, jādod visiem iespēja vakcinēties, ja viņi to vēlas.
Drīz darbu sāks parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vētīs Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas laikā pieļautās kļūdas. Kam, jūsuprāt, komisijas locekļiem jāpievēršas prioritāri?
Uzmanība jāpievērš iepirkšanas procedūrai, kā vakcīnas tika pasūtītas, kurš nolēma pirkt tieši un kādā daudzumā vienu vai otru vakcīnu, kurš piedāvāja mūsu vakcinācijas plāna pamatā likt “AstraZeneca” un “Johnson&Johnson” vakcīnas.
Varbūt es saprotu viņu pozīciju, jo glabāšanas noteikumi šīm vakcīnām ir ļoti pieņemami. Arī cena. “AstraZeneca” ir viena no lētākajām vakcīnām. Bet nebija ņemts vērā tas, kāda situācija vispār ir ar vakcīnām. Sanāca tā, ka pasūtīt, nenozīmēja saņemt. Vismaz tā izskatās.
Es dzirdēju, ka, lemjot par to, kādu vakcīnu pasūtīt, apspriešanas stadijā vienmēr sēdēs piedalījies pārstāvis no “AstraZeneca”. Ja komisija izveidota, vajadzētu saprast, kāda bija loma šim pārstāvim, kas piedalījās šajās sanāksmēs.
