Masu vakcinācijas pilotprojektu, kas noritēja Ventspilī, speciālisti atzinuši par izdevušos. Vienlaikus tas apliecinājis arī jau prognozējamo, ka cilvēki mēdz neierasties, lai saņemtu tiem rezervēto vakcīnu. Kā zināms, vakcīnu uzglabāšanas laiks ir ierobežots un to neizmantošanas gadījumā tās iet postā, lai izvairītos no šādas izšķērdības, Valsts prezidents Egils Levits nācis klajā ar savu priekšlikumu. Veselības ministrs uzskata, ka tas ir priekšlaicīgs.
Nevajadzīgo, pat kaitniecisko izšķērdību E. Levits rosina novērst lielajos vakcinācijas centros paralēli pieraksta sistēmai ieviešot arī “dzīvās rindas”.
“Izskatās, ka vakcīnas ienāk diezgan lielā daudzumā un lielie vakcinācijas centri ir gatavi uzsākt darbu. Bija izmēģinājums vienā centrā, kas labi darbojas. Pieņemu, ka varēs ātri izvakcinēt ienākušo vakcīnu daudzumu. Ir nepieciešama dzīvā rinda blakus tām grupām, kas tiek aicinātas, jo, ja cilvēki neatnāk, paliek tukša vieta.
Mēs nedrīkstam zaudēt laiku, nedrīkstam zaudēt vakcīnas,” norādot, ka šāda prakse ir arī citās valstīs, saka Valsts prezidents.
E. Levits atsaucas uz Ventspilī notikušo izmēģinājumu, kura gaitā 11 iepriekš reģistrētie vakcīnu saņēmēji vakcinēšanas centrā neieradās.
Pilotprojekta mērķis bija pārbaudīt masu vakcinācijas procesu darbībā, lai iegūtās atziņas noderētu arī pārējiem 22 liela mēroga vakcinācijas punktiem visā valstī, kas gatavi sākt iedzīvotāju vakcinācijas procesu pret Covid-19, tiklīdz tiks saņemts atbilstošs vakcīnu daudzums.
Valsts prezidenta ierosinājums vismaz šajā vakcinācijas kampaņas posmā veselības ministram Danielam Pavļutam šķiet nepieņemams.
Ministra padomniece Lāsma Bindere, atstāstot ministra redzējumu, atgādina, ka šī gada janvārī, apstiprinot valsts kopējo vakcinācijas stratēģiju, valdība lēma, ka vakcinācijas gaita jābalsta Eiropa Komisijas un starptautisko veselības organizāciju ieteikumos. Tie paredz, ka vakcinācija veicama pēc prioritāro grupu principa. Tas ļauj atbildīgi un tiesiskā veidā parūpēties par iedzīvotājiem, kuriem vakcinācija steidzami vajadzīga viņu veselības stāvokļa vai vīrusa izplatības tuvuma dēļ.
Šobrīd šajās paaugstināta riska grupās vēl jāvakcinē ievērojama sabiedrības daļa. Piemēram, senioru virs 70 gadiem grupā vismaz vienu vakcīnu saņēmuši 20 līdz 22%. No 166 000 iedzīvotāju ar hroniskām saslimšanām vakcīnas saņēmuši aptuveni 6% (šī grupa tika atvērta aizvadītajā nedēļā, vakcinācija vēl turpinās).
Katra nākamā vakcinējamo prioritārā grupa tiek atvērta, sabalansējot raitas vakcinācijas nepieciešamību ar ierobežoto vakcīnu apjomu. Vienlaikus ir paredzēta iespēja veidot rezerves sarakstu un vakcinēt pāri paliekošās devas jau nākamajai prioritārajai grupai.
“Pie Valsts prezidenta priekšlikuma varēsim atgriezties vēlākā vakcinācijas posmā, kad rindā uz vakcīnu negaidīs sirmgalvji un hroniski slimie.
Šobrīd turpinās darbs pie nākamo prioritāro grupu atvēršanas. Jau pēc Lieldienu brīvdienām plānots sniegt plašāku informāciju par vakcinācijas sākšanu divās svarīgās iedzīvotāju grupās - tās ir personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kuriem ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības, un personas, kuru mājās aprūpē ir magi slimas personas,” D. Pavļuta pozīciju skaidro viņa padomniece.
