Jaunās konservatīvās partijas politiķu izteikumi par Oļega Osinovska un Uģa Magoņa attaisnošanu pirmās instances tiesā aizskāruši ne tikai Tieslietu padomi un advokatūru, bet arī O. Osinovski. Pirmajā gadījumā Tieslietu padome pakratīja tieslietu ministram ar pirkstu, bet O. Osinovska mēģinājums vismaz publiski nokaunināt Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju, cieta sakāvi.
O. Osinovskim nepieņemami šķituši Juridiskās komisijas vadītāja Jura Juraša medijiem sniegtie komentāri pēc tam, kad tiesa paziņoja par attaisnojošo spriedumu.
Savā vēstulē viņš citē J. Juraša kritisko spriedumu taisījušā tiesneša profesionalitātes vērtējumu, kā arī baumu pieminēšanu, ka viņam un U. Magonim labvēlīga sprieduma taisīšanā ieinteresētas ietekmīgas personas.
Šādi J. Juraša izteikumi esot aizskaroši un dodot mājienus par negodīgu ietekmi, diskreditē procesa dalībniekus, rada iespaidu par darbībām ārpus likuma, un tie nebalstoties uz faktiem, jo Valsts policija, veicot resorisko pārbaudi, pārliecinājusies, ka deputāta apgalvojumi neatbilstot patiesībai.
Līdz ar to O. Osinovskis uzskata, ka J. Jurašs rīkojies pretēji Saeimas deputātu ētikas kodeksa noteiktajam, ka “deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju”.
Saeimas kārtības rullis nosaka, ka Saeimas deputātu Ētikas kodeksa pārkāpumus var vērtēt tikai tad, ja iesniegumu iesniedz deputāts vai deputātu grupa vai frakcija, tādēļ O. Osinovskis vēstulē vērsies pie visu frakciju deputātiem un Saeimas priekšsēdētājas, cerot, ka kāds no tiem reaģēs un uzrakstīs iesniegumu atbildīgajai Mandātu ētikas un iesniegumu komisijai.
Atsaucību O. Osinovskis rada tikai “Saskaņā”, kuras rindās viņam ir arī draugi. Vēstuli iesnieguma formā noformulēja Vitālijs Orlovs un Artūrs Rubiks.
Komisijas sēdē V. Orlovs skaidroja, ka iesniegumu parakstījis, jo uzskata, ka Saeimas Juridiskās komisijas, kas apstiprina amatā tiesnešus, vadītājam šādi izteikumi nav pieļaujami.
“Ja šajā lietā būtu izteicies jebkurš cits deputāts, es nekad neparakstītu šādu vēstuli, bet Juridiskās komisijas locekļi, manuprāt, nevar to darīt,” teica politiķis.
Taču “Saskaņas” deputātu viedoklis atbalstu kolēģu vidū neguva. Tā Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars norādīja, ka Ētikas kodeksā nav nodalītas atšķirīgas prasības ierindas deputātiem un komisiju vadītājiem. Tādēļ šāda pieeja neesot loģiska.
Savukārt J. Juraša kolēģe Jaunajā konservatīvajā partijā Linda Medne atgādināja, ka attaisnojošo spriedumu taisījušais tiesnesis ne vienu reizi vien saņēmis rājienus un piezīmes par neprofesionāli veiktajiem pienākumiem, piemēram, procesa gaitā nav objektīvi noskaidrojis patiesību. “Tādēļ ir pilnīgs pamats apgalvojumam, ka šī tiesneša kvalifikācija un zināšanas ir nepietiekamas,” norādīja deputāte.
Punktu īsajām debatēm pielika “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, kas atgādināja Satversmē noteikto, ka “Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā”. Rezultātā komisija balsojumā nolēma saskaņiešu iesniegumu tālāk nevirzīt un lietu neierosināt. Vienlaikus komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīta-Pakule atzina, ka šajā Saeimas sasaukumā deputāti pārlieku bieži savās runās izmanto izteiksmes līdzekļus, kas bīstami balansē uz Saeimas deputātu Ētikas kodeksa normu robežām.
