Par aktuālāko Eiropas Savienībā.
Prof. Dr. oec. INESEI VAIDEREI pagājušogad tika uzticēts kļūt par Eiropas Renovāciju vēstnieci Latvijā. Šobrīd viņa Eiropas Parlamentā aktīvi strādā pie ES «Renovācijas viļņa» stratēģijas ieviešanas, kas nosprauž mērķi nākamajos desmit gados vismaz divkāršot ēku renovācijas apjomu, kā arī informē par iespējām, ko šie plāni sniegs Latvijas iedzīvotājiem.
I. Vaidere skaidro, ka ēku renovācija nesīs dažādus ieguvumus. Iedzīvotājiem tā būs patīkamāka un veselīgāka dzīves telpa, pievilcīgākas apkaimes un mazāki apkures rēķini. Turklāt mājokļu kalpošanas ilgums krietni pieaugs un, atšķirībā no nerenovētām ēkām, celsies dzīvokļu tirgus vērtība.
Renovācijas palīdzēs sasniegt arī klimata mērķus, jo ēku sektors rada lielākos siltumnīcefekta gāzu izmešus Latvijā un ir atbildīgs par 40% no energopatēriņa. Turklāt jāņem vērā, ka centrālajā siltumapgādē Latvijā dominē fosilais kurināmais, kas lielā mērā tiek ievests no Krievijas. Tādēļ ēku energoefektivitātes uzlabošana nepieciešama ne tikai Eiropas zaļā kursa ieviešanai, bet arī lai samazinātu importu no nedraudzīgā austrumu kaimiņa.
Tāpat I. Vaidere izceļ renovāciju kā nozīmīgu stimulu ekonomikas izaugsmei, jo tā attīsta uzņēmējdarbību un ļauj izmantot vietējās izejvielas. Pētnieki secinājuši, ka ar katru miljonu eiro, kas ieguldīti ēku renovācijā, vidēji tiek radītas 17 jaunas darbavietas. Tādēļ renovējot jādod priekšroka Latvijā ražotiem materiāliem, jāizmanto vietējās zināšanas un tehnoloģijas, lai Eiropas nauda paliktu Latvijā. Īpaši jāatbalsta arī vēsturisko māju, kas celtas pirms 1941. gada, atjaunošana, jo tām ir liela kultūras un ekonomiskā vērtība, ko nedrīkstam pazaudēt.
I. Vaidere jau vairākkārt ir vērsusies pie ekonomikas ministra, lai uzsvērtu, ka renovācijai jāatvēl ievērojami ES fondu līdzekļi. Viņa ar bažām norāda, ka šobrīd sagatavotajā Latvijas investīciju plānā ES ekonomikas atveseļošanas fonda izmantošanai daudzdzīvokļu māju atjaunošanai paredzēts ļoti neliels atbalsts. Deputāte ir pārliecināta, ka ieguldījumi renovācijā sniegs reālus rezultātus ar ilgtermiņa efektu, tādēļ tai nepieciešams krietni lielāks finansējums, un investīciju plāns attiecīgi jāuzlabo.
Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente SANDRA KALNIETE: «Kremļa vardarbīgā vēršanās pret opozīciju ir pamats, lai nopietni pārstrādātu Eiropas Savienības un Krievijas attiecību stratēģiju, mainot līdzšinējo pieeju «Vispirms Putins, tad demokrātija» uz pamatprincipu «Vispirms demokrātija». Tam jākļūst par atskaites punktu jebkuros ES - Krievijas attiecību jautājumos, jo demokrātiska Krievija ir ES austrumu un ziemeļu reģiona valstu drošības jautājums.
ES nekavējoties jāpieņem lēmums pārtraukt «Nord Stream 2» būvniecību un jāievieš sankcijas pret Kremļa režīmu. Eiropas Parlaments prasa, lai Putina iekšējā loka oligarhiem, viņu ģimenes locekļiem un Kremļa diriģēto mediju pārstāvjiem tiktu iesaldēti konti un liegta iebraukšana ES. Ir jārada konkrētas neērtības tiem cilvēkiem, kuri ir atbildīgi par Alekseja Navaļnija indēšanas mēģinājumu, tieslietu sistēmas izmantošanu politiskiem mērķiem un vardarbību pret cilvēkiem, kuri iziet ielās miermīlīgās manifestācijās.
Ilglaicīgās stratēģijas centrā ir jāliek atbalsts Austrumu partnerības valstīm. Ar ES palīdzību tās var kļūt par demokrātisku, pārtikušu valstu joslu ap Krieviju, un, jo lielāki būs demokrātijas un labklājības panākumi Austrumu partnerības valstīs, jo grūtāk Krievijai būs pārliecināt savus pilsoņus, ka Kremļa režīmam nav alternatīvas. Latvija un citas mūsu reģiona valstis austrumu kaimiņu atbalstam ir vienota un spēcīga balss, kas ietekmē ES kopējo ārpolitiku. Eiropas stratēģiskais uzdevums ir sagatavot cilvēkus Krievijai pēc Putina, cilvēkus ar demokrātisku domāšanu.
Esošā vara Krievijā cenšas padarīt savu valdīšanu mūžīgu, tomēr agri vai vēlu varas maiņa notiks. Pirms vairāk nekā 30 gadiem rietumvalstis bija pārliecinātas, ka Padomju Savienība ir tālu no sabrukšanas. Tomēr PSRS sabrukšanas process izrādījās straujš, un cilvēki ļoti ātri izkūņojās no «brežņeviskā» smagā miega un apātijas. Līdzīgs process nav izslēgts arī Krievijā. Jo spēcīgāku apspiešanu īsteno vara un brutālāka ir vardarbība, jo lielāka ir iespēja, ka tā mutuļošana, kas ir sākusies zem ledus, vienā brīdī ledus vāku pārraus.»
VALDIS DOMBROVSKIS, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un ES tirdzniecības komisārs
Tuvāko septiņu gadu laikā Latvijai no Eiropas Savienības būs pieejami vairāk nekā desmit miljardi eiro, tajā skaitā aptuveni divi miljardi eiro - finansējums ekonomikas atjaunošanai un noturībai.
Patlaban Latvija un arī citas ES dalībvalstis izstrādā investīciju un reformu plānus šī finansējuma piesaistei. Paredzēts, ka šis plāns Eiropas Komisijā tiks iesniegts aprīlī. Pēc tam to izvērtēs, un jau jūlijā būs pieejams finansējums.
Ir svarīgi, lai šie papildu miljardi tiktu pārdomāti novirzīti ilgtermiņa investīcijās un strukturālās reformās, kas veicina ekonomikas noturību un izaugsmi.
Īstermiņā ir runa par ekonomikas atjaunošanu, saglabājot darba vietas un sniedzot nepieciešamo atbalstu mūsu uzņēmumiem.
Ir būtiski šīs investīcijas izmantot, lai veidotu klimata neitrālu un digitālu ekonomiku, vienlaikus stiprinot ekonomikas konkurētspēju.
MANFRĒDS VĒBERS, ETP grupas priekšsēdētājs
ETP politiskā ģimene ir veidojusi stāstu par Eiropas vienotību. Šodien, kad Eiropa atkal saskaras ar jauniem izaicinājumiem, mēs turpinām sargāt mūsu savienības pamatus, saglabājot uzticību mūsu vērtībām. Tā ir vienota Eiropa, kuras pamatā ir cilvēka cieņas, brīvības, cilvēktiesību, tiesiskuma, solidaritātes un subsidiaritātes vērtības.
Mēs iestājamies par Eiropu, kas lepojas ar saviem austrumiem un ar tās rietumiem, kā arī ar mazām un lielām valstīm. Mēs iestājamies par Eiropu, kas aizsargā, saglabā mūsu vērtības, rada iespējas un stiprina eiropiešus! ETP grupas priekšsēdētājs MANFRĒDS VĒBERS uzsver, ka Eiropas valstu klubs ir mūsu apdrošināšanas polise globālajā pasaulē. «Esmu pārliecināts, ka arī grūtos laikos ETP grupa ir dzinējspēks, kas aizstāv Eiropas idejas un vērtības!»
*****
ETP grupas apmaksāta publikācija, eppgroup.eu
Sagatavojis Ģirts Salmgriezis, ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks.
