Ziņojot Saeimas deputātiem par valdības paveikto aizvadītajā gadā un iecerēto nākotnē, premjerministrs Krišjānis Kariņš tautas priekšstāvjus iepazīstināja ar plānu veidot eksportspējīgu ekonomiku, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu. Tomēr šo, šķiet, ambiciozo un iepriekšējo valdību ne vienreiz vien piesaukto nepieciešamību pārliecinoši aizēnoja parlamentāriešu atgādinājumi par valdības pieļautajām kļūdām pandēmijas laikā.
Uzsverot, ka jau drīz Latvija saņems pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu, lai varētu vakcinēt vismaz pusi Latvijas iedzīvotāju, K. Kariņš atgādināja, ka, neskatoties uz pandēmiju, valstij jāskatās arī nākotnē, lai dzīvē piedzīvotu visus atgūtās neatkarības gadus sapņoto par pārticīgu sabiedrību.
“Kā mēs kļūsim par turīgu tautu, par turīgu valsti? Kā panāksim to vēlamo labklājības līmeni, kas tuvinās ziemeļvalstīm? Uzskatu, ka mēs to varam izdarīt un sasniegt ar tā saucamo viedo reindustrializāciju,” paziņoja Ministru prezidents un atgādināja, ka ražošana veido tikai 10,39% no Latvijas iekšzemes kopprodukta un ar šādu rādītāju mēs ieņemam tikai 30. vietu no 40 Eiropas valstīm.
Lai to mainītu, valdība februārī esot izstrādājusi Nacionālās industrializācijas politikas plānu, kuru, gaidot uz ES finansējumu, iecerēts vēl uzlabot, lai Eiropas miljardi tiktu investēti produktivitātes celšanai eksportspējīgajās nozarēs - izglītībā, ražošanā, medicīnā un citās.
“Mums vajag vēlreiz iziet [plānam] cauri, jo laiks mums ir, un vēlreiz skatīt, vai tās pozīcijas, ko mēs esam paredzējuši finansēt… vai rezultāts būs reindustrializācija vai nebūs reindustrializācija. Ja nebūs, mums tā pozīcija būtu jāsvītro, ja ir, tad mums tā pozīcija ir jāatstāj. Šis ir darbs, kas mums vēl ir kopīgiem spēkiem jādara, tur ir iespēja šo uzlabot un izmantot šos naudas, lai kalpotu mūsu lielajiem mērķiem,” norādot, ka reindustrializācijas plāna realizēšanai nākamajos gados būs pieejami aptuveni 18 miljardi Eiropas Savienības naudas, teica Ministru prezidents.
Taču opozīcijas deputātiem solījumi par skaistākas nākotnes būvēšanu uz pandēmijas laikā piedzīvoto nebūšanu fona nešķita pietiekami aizraujoši. Tā “Saskaņu” pārstāvošais Valērijs Agešins atgādināja, ka valdības ministri un parlamenta atsevišķi privileģētie deputāti saņēmuši potes pret Covid-19 ārpus kārtas saskaņā ar īpašiem sarakstiem, apejot daudzas citas riska grupas - mediķus, pedagogus, veco ļaužu pansionātu iemītniekus.
“Prioritāro grupu saraksts tika veidots, ņemot vērā šo personu it kā svarīgo lomu valsts pārvaldīšanā. Manuprāt, tas ir ne tikai nepareizi, bet arī necienīgi pret desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kuri jau ir pieteikušies potei, bet nevar to saņemt, un nav zināms, kad saņems,” koalīcijas lēmumu kritizēja opozicionārs.
Savukārt pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems, atgādinot par neveiksmēm ar vakcīnu iepirkumiem un citiem valdības lēmumiem, kas ļāvuši apšaubīt tās spēju adekvāti reaģēt uz pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, pauda šaubas, ka K. Kariņa valdība spēj realizēt kaut ko tik ambiciozu kā reindustrializācija.
“Latvijas reindustrializācijai ir nepieciešams plāns. Labs plāns, kurš balstās zināšanās un kompetencē. Kariņa kungam nav ne viena, ne otra. Viņš to ir pierādījis šajā krīzē, ka viņam nav vispār plānu un ideju [..]. Ja viņš un viņa sastādītais Ministru kabinets nav spējis izstrādāt plānu pašreizējās krīzes pārvaldībai, nevajag cerēt, ka viņš spēs izdarīt kaut ko tik lielu kā reindustrializācija,” paziņoja A. Gobzems.
Līdzīgu pārmetumu premjerministrs saņēma arī no opozīcijā strādājošās Zaļo un zemnieku savienības pārstāvja Edgara Tavara, kurš K. Kariņa ziņojumā nesaklausīja vēstījumu tiem, kas cietuši pandēmijas laikā.
“No jūsu ziņojuma sagaidīju konkrēta rīcības plāna mērķus, sagaidīju, kā palīdzēsiet tai valsts sabiedrības daļai, kurai šī palīdzība šobrīd ir visvairāk nepieciešama, lai pēc šīs krīzes mūsu valsts iziet ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem. Visa tā vietā mēs šodien saņēmām primitīvu valsts vēstures pārstāstu. Attiecīgi no tā, kas nepieciešams, nav nedz valdības pieņemtajos lēmumos, nedz šajā ziņojumā, nedz arī saklausāms šajā 26 minūšu garajā stāstījumā,” šķendējās tautas priekšstāvis.
Vāji maskētu kritiku K. Kariņa vadītais Ministru kabinets saņēma arī no koalīcijas partnera - pēdējā laikā kritiku premjeram un “Jaunās Vienotības” vadītajai valdībai nežēlojošā Jauno konservatīvo partiju pārstāvošā Krišjāņa Feldmana, kurš atgādināja par “Jauno Vienotību” pārstāvošā finanšu ministra Jāņa Reira nevēlēšanos tērēt naudu pabalstiem ģimenēm ar bērniem un līdzīgi opozicionāriem apšaubīja valdības spēju Eiropas finanses patiešām novirzīt reindustrializācijai.
“Par spīti, teiksim tā, vēlmei īstenot skopumu un tādu nedaudz reironomiku, ir tomēr izdevies panākt to, ka šajā pandēmijas laikā ģimenes saņems šo 500 eiro pabalstu par katru bērnu [..] nedaudz ir mulsinājusi tā skaudība un skopums, īpaši no Finanšu ministrijas puses, attiecībā uz dažādu pabalstu, masveidīgu pabalstu izmaksu valstī. [..] Runājot par reindustrializāciju, ko Ministru prezidenta kungs pieminēja, es labprāt redzētu, kur šī saucamā atjaunotnes fonda nauda tiek novirzīta rūpnīcām, nevis birokrātijas stiprināšanai valsts pārvaldē. Manuprāt, šī nauda netiks izmantota pietiekami lietderīgi šobrīd,” skepsi par “Jaunās Vienotības” vadītās valdības spējām neslēpa arī koalīcijas partneris.
