Finanšu ministrija izpildījusi valdības doto uzdevumu un izstrādājusi “Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, uz to pamata iecerēts mainīt normatīvos aktus, lai nodrošinātu azartspēļu ierobežošanu, taču ne visiem Saeimas deputātiem, kuriem par likumu grozījumiem būs jābalso, šķiet, ka pamatnostādņu mērķis patiešām ir azartspēļu ierobežošana.
Lai lēmējvara būtu lietas kursā par izpildvaras iecerēm, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas deputāti pievērsušies dokumenta vētīšanai. “Ir svarīgi savlaicīgi zināt plānotās izmaiņas, lai lēmumu pieņemšanas procesā tiktu sasniegts virsmērķis - ierobežot azartspēļu pieejamību,” saka komisijas priekšsēdētāja Iveta Benhena-Bēkena.
Daži deputāti gan apšauba, ka Finanšu ministrijas piedāvātais risinājums ar tajā iekļautajiem 47 dažādajiem pasākumiem spēļu zāļu skaita un šīs nozares uzņēmējdarbības pievilcības samazināšanai, patiešām gatavots atbilstoši deklarētajam mērķim. Viens no šiem deputātiem ir Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis, kurš uzskata, ka azartspēļu bizness valsts ekonomikai pienesumu nedod.
Jūs esat paudis viedokli, ka no laimētavām ekonomikai nav nekāda labuma. Kāpēc tā domājat, ja, piemēram, pirmskovida laikos - 2019. gadā tikai “Olympic Latvia” nodarbināja 923 cilvēkus, bet nodokļos samaksāja 18 miljonus eiro?
Tur ir tā, ja azartspēļu organizētāji orientētos tikai uz tūristu - tie iebrauc un paspēlē - tas būtu labi. Tas dod ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus. Bet tā nelaime ir tā, ka lielākā naudas masa tiek ģenerēta no vietējiem iedzīvotājiem, kas bieži vien ar mazām naudas summām iet un nospēlē visu. Viņi ir tie, no kuriem tiek ģenerēti tie nodokļu ieņēmumi.
Ja tā nauda paliktu cilvēkiem kabatā, tā tiktu iztērēta pārtikas veikalos, citās izklaidēs, bērnu izglītībā vai ceļojumos. Līdz ar to tas ekonomiskais efekts nāktu atpakaļ citā veidā - caur nodokļiem un darba vietām šajās nozarēs.
Darba vietu un nomaksāto nodokļu piesaukšana ir šaurs un viņiem izdevīgs skatījums. Cilvēki pašlaik tērē savu naudu, lai kādam būtu liela mākslas privātkolekcija.
2021. gads pavisam drīz jau būs pusē, bet azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam tikai top. Kāpēc ir tāda kavēšanās?
Ir konceptuāli iebildumi ne tikai no mūsu politiskā spēka, bet vēl vismaz diviem politiskajiem spēkiem, kas iebilst pret pamatnostādnēs iebūvēto vektoru, ka azartspēles nevis tiek ierobežotas vai mazinātas, bet tur iebūvēts status quo vai pat doma, ka tās vajadzētu paplašināt.
Piemēram, pašvaldībām vispār atņemtu tiesības lemt par jaunu spēļu zāļu atvēršanu. Līdz šim tā nav bijis, pašvaldības var neļaut atvērt jaunu spēļu zāli, ja to nevēlas. Pret to esam iebilduši vairāk nekā gadu, par šīm pamatnostādnēm. Ir skaidrs, ka daži politiskie spēki un Finanšu ministrija virza šo ideju, jo vienkārši lobē kaut kādas intereses.
Ir skaidrs, ka JKP vēlētos vispārēju azartspēļu liegumu, bet uz kādu kompromisu jūs būtu gatavi parakstīties?
Mēs jau labu laiku, arī pirms vēlēšanām piedāvājām, ka spēļu zāles var atvērt tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Ar to pilnīgi pietiek, lai tiem, kam ir tā kāre pēc azarta, atrastu tās vietas un izklaidētos. Lai nav tā kā Rīgā, kur uz katra lielākā stūra ir spēļu zāle. Latvijas izmēram mums ir daudz par daudz to spēļu zāļu. Tā ir nelaime.
