Aizvadītajā nedēļā “Attīstībai/Par!” līdera Daniela Pavļuta vadītā Veselības ministrija aicināja pazemināt kritēriju slieksni, kuru pārkāpjot jālemj par epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanu. Valdības kolēģi šo ierosinājumu pieņēma vien zināšanai, bet ministriju un tās vadītāju nostrostēja par to, ka līdz ar jaunu kritēriju izstrādāšanu nav piedāvāts, kā tieši reaģēt uz jaunajiem apstākļiem.
Ministrija rosināja izstrādāt priekšlikumus un lemt par epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanu, ja 14 dienu Covid-19 kumulatīvā gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem pieaugs par 20%, vai Covid-19 saslimstības rādītājs sasniedz 14 dienu kumulatīvo gadījumu skaitu virs 600 (pašlaik 700) uz 100 000 iedzīvotājiem, vai stacionāru gultu noslodze sasniedz 70% no ikdienas apstākļos pielietotā gultu apjoma stacionārajās ārstniecības iestādēs vai intensīvās terapijas gultu noslogojums pārsniedz 70%.
Ierosinājums tapis, jo ir pamatotas bažas, ka vīrusa jaunā paveida dēļ epidemioloģiskā situācija var strauji pasliktināties.
Taču ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV; Par cilvēcīgu Latviju) valdības sēdē pauda viedokli, ka Veselības ministrijas piedāvājums sabiedrībā raisīs neizpratni, jo tas paredz ierobežojumus, bet nepasaka - konkrēti kādus.
Šim viedoklim piekrita arī premjerministrs Krišjānis Kariņš, kas piekrita ministra paustajam, ka Veselības ministrijas priekšlikums ietver risku “tracināt sabiedrību”, jo ar dokumentu tiek pateikts, kādos epidemioloģiskos apstākļos valsts rīkosies, bet netiek pateikts - kā valsts plāno rīkoties.
Kāpēc Veselības ministrija piedāvāja kritērijus, pie kādiem epidemioloģiskās drošības pasākumi jāpastiprina, bet nepiedāvāja variantus, kā tieši tie jāpastiprina?
Kopš šīs krīzes sākuma Veselības ministrija ir iznesusi lielāko smagumu krīzes vadībā. Tomēr krīzes vadība ir visas valdības, visu ministriju kopīga atbildība un darbs. Veselības ministrija, balstoties uz nozares speciālistu zināšanām, definē kritēriju kopumu, pie kuriem saslimstības ar Covid-19 pieauguma gadījumā ir nekavējoties jārīkojas. Ir būtiski par šiem nosacījumiem vienoties savlaicīgi, lai, mainoties apstākļiem, ķertos pie rīcības. Vienlaikus rīcība - drošības pasākumi, kas šādā situācijā būtu jāievieš, ir jāizstrādā kopīgi, dažādu nozaru un ministriju speciālistiem - Operatīvās vadības grupai (OVG). Šādu pieeju - valdības diskusiju uz OVG izstrādātu scenāriju pamata - nesen valdības darbā ieviesām un tā darbojas labi.
Kā būtu jāreaģē, epidemioloģiskajai situācijai sasniedzot VM piedāvāto kritēriju atzīmi; totāla mājsēde, robežu slēgšana?
Kā jau minēju, drošības pasākumu scenāriji jeb rīcības varianti gadījumam, ja situācija pasliktinātos, jāizstrādā OVG, paturot prātā galveno uzdevumu - samazināt cilvēku kontaktēšanos darbavietās un no darba brīvajā laikā ārpus mūsu individuālajiem "burbuļiem" - mājsaimniecībām, darba kolektīviem, dzīvesvietām. Metodes var būt dažādas, un pārvietošanās ierobežojumi ir tikai galējais variants. Mēs nedrīkstam Latvijā pieļaut saslimstības pieaugumu, kāds vērojams kaimiņvalstī Igaunijā.
Vienlaikus valdība kopumā un OVG konkrēti strādā pie tā, lai sagatavotu un pielāgotu nozares drošai dzīvei, ja situācija uzlabojas un ārkārtas situācija tiek izbeigta. Šobrīd virzāmies labā virzienā - saslimstība lēni, ar palēcieniem, tomēr samazinās.
Vai vakcinācijas ar AstraZeneca īslaicīga apturēšana ir attaisnojusies, ko mēs ieguvām vai tieši otrādi - neieguvām?
Zāļu uzraudzības speciālistiem ir sava liela atbildība - ja ir aizdomas, tad tās jāpārbauda. Domāju, ka apturēšanas lēmums bija pareizs. Iedzīvotājiem ir papildu apliecinājums, ka vakcīnu drošības uzraudzības sistēma darbojas un kontrole ir efektīva. Vakcīnu drošības pasākumi ir prioritāte. Vakcinēties gribētājus tas neatturēs, savukārt šaubīgos, iespējams, pārliecinās. Protams, mums jāveic plaši skaidrojoši un informējoši pasākumi, pie tā strādājam. Vienlaikus strauji atsāksim vakcināciju, jau šonedēļ atverot nākamo prioritāro grupu - cilvēkus ar hroniskajām slimībām visās vecuma grupās. Mūsu plāns ir nemainīgs - prioritāri vakcinēt cilvēkus, kam ir lielākais Covid-19 smagas saslimšanas risks.
