Nesamērīgs ierobežojums un drauds bezalkoholisko dzērienu ražotājiem – šādi politiķi raksturo KPV LV Saeimas frakcijas pārstāvošā Kaspara Ģirģena priekšlikumu līdz nulles promilēm samazināt pieļaujamo alkohola normu transportlīdzekļu vadīšanai. Lielāks uzsvars jāliek uz autovadītāju izglītošanu.
Šodien atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija galīgajam lasījumam gatavos grozījumus Ceļu satiksmes likumā. Tiem savus priekšlikumus iesniedzis arī K. Ģirģens.
Parlamentārietis atgādina, ka transportlīdzekļa vadītājs netiek administratīvi sodīts, ja konstatētā alkohola koncentrācija asinīs nepārsniedz 0,5 promiles. Ņemot vērā, ka ceļu satiksmē turpina saglabāties pietiekami augsts dzērājšoferu īpatsvars, šāds priekšlikums, viņaprāt, būtu būtisks solis ceļu satiksmes dalībnieku drošības uzlabošanā un dzīvību saglabāšanā.
“Alkohola lietošana un transportlīdzekļu vadīšana nav savienojamas lietas! Mēs redzam, ka līdzšinējā kārtība nav sevi attaisnojusi un sabiedrībā slavenais teiciens “vienu jau var” gadu no gada prasa nevainīgu ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības, ko izraisījusi transportlīdzekļu vadīšana viegla alkohola reibumā,” uzsver K. Ģirģens.
Pēc Eiropas Komisijas apkopotās informācijas, deputāta piedāvātā nulles promiļu politika darbojas četrās Eiropas Savienības dalībvalstīs - Čehijā, Slovākijā, Ungārijā un Bulgārijā, taču lielākajā daļā legālais limits noteikts 0,5 promiles.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Kaļķe informē, ka iepriekšējos trīs gados Valsts policija reģistrējusi 9813 gadījumus, kad transportlīdzekļa vadītājs bijis alkohola reibumā un tikai 214 gadījumos alkohola klātbūtne šofera organismā svārstījusies no 0,2 līdz 0,5 promilēm. Turklāt šādiem gadījumiem pēdējo trīs gadu laikā ir tendence sarukt. 2018. gadā tādi bijuši 84 gadījumi, 2019. gadā 75, bet pērn, iespējams, Covid ierobežojumu dēļ - 55.
Statistiski daudz bīstamāki ir tie šoferi, kas pie auto stūres sēžas atrodoties 1,5 un vairāk alkohola promiļu iespaidā. To skaits pēdējos trīs gados sasniedzis 6362 gadījumu atzīmi jeb 64,8% no kopā reģistrētajiem gadījumiem.
Tādēļ Valsts policija uzskata, ka šobrīd lielākā problēma ir tieši šī dzērājšoferu kategorija.
“2020. gadā statistiski šādi autovadītāji bija vairāk nekā puse jeb 1854 autovadītāji no fiksētajiem 2789 dzērājšoferiem. Tieši šie dzērājšoferi rada visbīstamākās avārijas situācijas uz ceļiem. Tik skaudra statistika diemžēl ir vērojama gadiem. Tādēļ šobrīd aktuālāk būtu domāt tieši par tiem autovadītājiem, kas būtiski apdraud satiksmes drošību un brauc lielā alkohola reibumā virs vienas vai 1,5 promilēm,”
oficiālo Valsts policijas viedokli pauž L. Kaļķe.
Policija arī norāda - ja atļauto promiļu skaitu samazinātu līdz nullei, tas varētu apgrūtināt ikdienas darbu un raisīt strīda situācijas, jo ir gadījumi, kad medikamentu lietošanas vai pārtikas produktu lietošanas dēļ izelpā var parādīties neliela alkohola koncentrācija. Neesot arī veikta sīkāka analīze vai pētījums, kā autovadītāju rīcību ietekmē tas, ja viņi ir sēdušies pie automašīnas stūres alkohola reibumā, kas ir zem 0,5 promilēm.
Līdzīgās domās ir arī Saeimas deputāti. Tā atbildīgajā Saeimas komisijā strādājošais “Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka ar šoferu izglītošanu vispirms jāpanāk, lai visi ievēro 0,5 promiļu limitu.
“Esmu daudzus gadus braucis un nespēju iedomāties, kam jānotiek, lai es pie promilēm pat zem 0,5 sēstos pie stūres. Dzert un braukt ir noziegums, par kuru jātiesā, pat ja nav seku [..] Bet nedomāju, ka ar šīm nulles promilēm tiks līdzēts. Latvijā ir populārs kefīrs, kvass un citi rūguši produkti, tādēļ baidos, ka mūsu pārtikas ražotāji uzskatīs to par traku. Šāds priekšlikums drīzāk ir populisms, kad skan labi, bet ir grūti izpildāms,”
saka politiķis.
Arī komisijā strādājošais Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans uzskata, ka K. Ģirģena piedāvātie ierobežojumi varētu radīt vairāk problēmu nekā ieguvumu.
“No informācijas, kas mums pieejama, potenciāli var rasties medicīniskas un juridiskas dabas problēmas. Varētu būt, ka ir medikamenti un bezalkoholiskie dzērieni, kas teorētiski var radīt 0,1 vai 0,2 promiles,” saka deputāts, kas pirms lēmuma pieņemšanas šodien komisijas sēdē vēlas uzklausīt ekspertu viedokli. “Nedomāju, ka situācijā, kad sabiedrība cīnās ar kovida pandēmiju, radīt iespaidu, ka tiek karots ar kefīru, dos lielāko pievienoto vērtību,” piebilst K. Feldmans un atgādina, ka nulles promiļu legālais limits morāli nestabilākajiem Valsts policijas darbiniekiem varētu arī radīt vēlmi krāpties ar alkometru rādījumiem un izspiest kukuļus. Deputāts zināja stāstīt, ka relatīvi nesen konstatēts gadījums, ka policijas darbinieki darbā izmantoja “uzlabotus” alkometrus, lai nelegāli piepelnītos.
Arī 13. Saeimā ievēlētie mediķi uzskata, ka ieviest nulles promiļu legālo limitu nebūtu saprātīgs lēmums.
Joprojām praktizējošais anesteziologs reanimatologs Gundars Daudze (ZZS), atzīstot, ka ir valstis ar šādu legālo limitu, neslēpj, ka šādam ierobežojumam neredz jēgu jo vairāk tādēļ, ka tiem autovadītājiem, kuriem šofera stāžs nepārsniedz divus gadus vai tiek vadīti noteikta veida transportlīdzekļi, piemēram, autobusi, legālais limits ir 0,2 promiles.
“Šī ir absolūti nevajadzīga lieta, kas radīs nevajadzīgas domstarpības, jo 0,01 promili var dabūt cilvēks, kas nekad alkoholu nav lietojis,” saka G. Daudze.
Arī kardiologs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”), kas pats apsvēris domu piedāvāt samazināt legālo limitu līdz 0,2 promilēm, uzskata, ka nulles promiļu limits nav pieņemams, jo alkohola klātbūtni cilvēka organismā varot uzrādīt arī pēc dažu konfekšu apēšanas un pat kvasa vai kefīra dzeršanas.
