Eiropas Savienības Padome virza regulu ar nosaukumu “Tērzēšanas kontrole 2.0”. Tā paredz ļaut tiešsaistes platformām meklēt bērnu izmantošanas pazīmes lietotāju saziņā. Daži komentētāji brīdina, ka regula legalizēs masveida novērošanu – par to vēsta Polijas ekonomikas ziņa portāla “wnp.pl” žurnālistu pētījumā.
Kļuvis zināms, kas būs nākamais Tallinas mērs. Igauņu lielpartijai “Isamaa” nepatikšanas ar, iespējams, nelikumīgu finansējumu. Lietuvai ar hibrīdkaru turpina bāzties virsū Baltkrievija. Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas reitings nokritis zem 50%. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Baltijas preses apskatā.
Ukrainas Nacionālais korupcijas apkarošanas birojs (NABU) un Specializētā korupcijas apkarošanas prokuratūra piektdienas rītā veica kratīšanas Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Andrija Jermaka mājās – vēsta ASV finansētais medijs “Radio Svoboda”.
Kas notiks ar valdību – tā kritīs vai tomēr spēs nostrādāt līdz šīs Saeimas termiņa beigām; kā pārvarēt pretrunas saimnieciskajos jautājumos un ideoloģiskajās nostādnēs starp koalīcijas partneriem ZZS un partiju “Progresīvie”?
Austrālijas varas iestādes aizliedz personām līdz 16 gadiem lietot sociālos medijus. Citas valstis gatavojas rīkoties līdzīgi. Arī Eiropā virzās uz to pusi. Pa to laiku turpina uzpūsties mākslīgā intelekta burbulis – finanšu sektorā tā dēļ manāma spriedze.
Valsts SIA “Latvijas koncerti” vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis un īpaši izredzētie darbinieki sava īpašnieka paspārnē 20 gadus dzīvojuši uz nebēdu: strādājuši ar zaudējumiem, valdes loceklis bez konkursa pārapstiprināts amatā, vienlaikus gan pats, gan viņa īpaši izredzētie darbinieki un to radinieki cītīgi piepelnījušies citās līdzīgās koncertu nodrošināšanas struktūrās. Vēl kompetentajām iestādēm jāšķetina daudzās neskaidrības ar VSIA “Latvijas koncerti” iepirkumiem.
Spēle uz publiku, tas ir, uz vēlētāju: tā vairums novērotāju dēvē “progresistu” un “zaļzemnieku” pretstāvi, kur pirmie pārmet otrajiem nepamatotu ieklausīšanos kokrūpniekos, savukārt otrie pirmajiem – sabiedriskā transporta vienību skaita samazināšanu reģionos. Šī cīņa uzņem ātrumu un sparu, un to vērtē bijušie premjeri Māris Gailis un Indulis Emsis, kā arī politologs Filips Rajevskis.
Daļēji pamirušās miera sarunas starp ASV un Krieviju (protams, apejot Ukrainu) nu jau atkal atjaunojušās tajā pašā savādajā ritmā un nosacījumos. Krievija vēlas, lai Ukraina izformē pusi savas armijas, atdod Doneckas apgabala teritorijas, ko patlaban kontrolē Ukrainas armija. Tas vēl nav viss.
Jaunais Ukrainas – Krievijas kara noregulējuma “28 punktu miera plāns” ir parādījies dienas kārtībā visai negaidīti un jau saņēmis pretrunīgus vērtējumus. Kā raksta “Financial Times”, ASV prezidents Donalds Tramps gribētu, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paraksta šo “miera” plānu līdz Pateicības dienai, kuru ASV svinēs 27. novembrī. Pēc tam to varētu parakstīt arī Putins, un karš līdz Ziemassvētkiem būtu beidzies. Brīnišķīga pasaciņa. Ne mazāk aizkustinoša kā slavenā Ziemassvētku filma ar Trampa piedalīšanos “Viens pats mājās”.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šoreiz savu sēdi noturēja biedrībā “Patvērums “Drošā māja””. Kaut gan vairāki šīs komisijas locekļi deva priekšroku citām svarīgām lietām, tomēr Jurģis Klotiņš (NA), Leila Rasima (PRO), Anna Rancāne (JV), Jānis Zariņš (JV) un Didzis Zemmers (ZZS) apmeklēja biedrību.
Francija imigrantus Lamanšā ķers ar tīkliem; somu “Nokia” iegulda naudu mākslīgā intelekta izmantošanā aizsardzībai; poļu amatpersonas satraucas, ka Kremļa propaganda sāk skalot tautai smadzenes – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības Memoranda padome (MP) šobrīd jūtas iedzīta strupceļā un vēl domā, kā rīkoties saistībā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata kandidātu izvirzīšanu, publiski atzinis padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis.
Pēdējā mēneša laikā publiskajā telpā bieži nākas saskarties ar neapmierinātības pilnu jautājumu: nu cik var ņemties ap to Stambulu, vai tad valstī nav nopietnāku jautājumu, par kuriem diskutēt? Tas pats budžets taču ir nesalīdzināmi svarīgāks.
Ceturtdienas vakara pasākums Doma laukumā bija lielākā jaunāko laiku politiskā demonstrācija Latvijā. Nav nozīmes īpaši skaitīt: vai šoreiz bija atnākuši vairāk cilvēku nekā 2009. gada 13. janvārī vai mazāk. Daudz lielāks svars ir šī mītiņa politiskajai jēgai un sekām.
Vakar Saeima konceptuāli pieņēma 2026. gada valsts budžetu pirmajā lasījumā. Budžeta apspriešanas gaitā vēl skaidrāk iezīmējās politisko spēku pozīcijas. Tai skaitā attiecības valdošās koalīcijas starpā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdienas pievakarē atgrieza Saeimai otrreizējai caurskatīšanai likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu. Tā kā šī pati Saeima un pat šī pati koalīcija pirms diviem gadiem šo konvenciju ratificēja, prezidents aicināja atlikt šā jautājuma izskatīšanu uz nākamo Saeimu, kura tiks ievēlēta nākamā gada 3. oktobrī.
Stambulas konvencijas denonsēšanas sāga ar 30. oktobra balsojumu Saeimā nebeigsies. Gan “Progresīvo” līderi (Andris Šuvajevs, Selma Teodora Levrence), gan “Vienotības” deputāti (Edmunds Jurevics, Gatis Liepiņš) sola turpināt cīņu. “Cīņa vēl tikai sākas,” viņi korī atkārto.
Baltkrievijas kontrabanda spiež slēgt robežu; Igaunijas pašvaldībās top jaunas koalīcijas, bet Somijā milzu skandāls par niekiem – vēsta notikumu apkopojums tuvajās kaimiņvalstīs.
