Pirmdienas “valdības krīzes novēršanas” sarunas starp premjerministri Eviku Siliņu un ZZS pārstāvjiem iesākās ar publisku rezolūcijas nodošanu labklājības ministram Reinim Uzulniekam un beidzās ar visu koalīcijas partiju kopēju sēdi par tēmu: kā dzīvosim tālāk? Īsāk sakot, Siliņas valdības krišana, par kuru pagājušo ceturtdien jau bija sasapņojusies opozīcija, tiek atlikta. Valstiskās atbildības un budžeta pieņemšanas vārdā. Uz cik ilgu laiku, tas jau ir cits jautājums.
Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) valdība pastāv nu jau vairāk nekā divus gadus. To veido triju partiju koalīcija. Kā šo partiju pārstāvjiem sekmējies šajā laikā, ko viņi iecerējuši vēl paveikt – par to viņi portālam “nra.lv” stāsta paši.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosinātais likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju) atkal uzjundījis runas par iespējamo valdības krišanu.
Ko šobrīd perina politiķi un kas patiesībā notiek mūsu valsts iekšpolitikā? Kādas politikās spēles tiek izspēlētas, kas strīdos ņems virsroku - ekonomiskie apsvērumi un vajadzības vai ideoloģiskie uzstādījumi? Vai par ekonomiskiem jautājumiem politiķi spēs vienoties un kā atrisināsies ideoloģisko uzstādījumu sadursmes koalīcijā?
Nupat publiskotie SKDS veiktie amatpersonu reitingu mērījumi liecina: lai arī Evikas Siliņas valdības ministru sabiedrības vērtējums joprojām ir negatīvs, gandrīz visiem ministriem tas ir augstāks nekā šā gada sākumā. Par ko tas liecina?
Vienošanās valdībā par nākamā gada budžetu pagaidām vēl ir iestrēgusi, jo izlīduši daži īleni no maisa – starp koalīcijas partijām nav vienprātības par koku ciršanas vecuma samazinājumu, ko vēlas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet pret ko asi iebilst “Progresīvie”.
Lai arī 2026. gada valsts budžeta tālāka virzīšana ir nedaudz iepauzēta (vakar iepriekš plānotā budžeta konceptuāla pieņemšana valdībā un tālāka virzīšana uz Saeimas komisijām tika atcelta), politiskajā vidē nav šaubu, ka budžets tiks pieņemts bez lielas aizķeršanās. Notiks tradicionālās virves vilkšanas sacensība, bet vairāk izskatam, nevis pēc būtības. Kaut vai tāpēc, ka “īstā” budžeta pieņemšana notiek nevis rampas gaismā publiskajā telpā, bet gan šaurā lokā, bez nevēlamu liecinieku klātbūtnes.
Latvijā valsts nākamā gada budžeta skatīšana sākusies ar pamatīgām kaislībām un koalīcijas partiju interešu sadursmi, bet Eiropas Parlamentā ES daudzgadu budžeta skatīšanā miers un harmonija. Uz ko varam cerēt nākamā ES budžetā un ar ko nāksies samierināties – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv” saruna ar Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputātu Nilu Ušakovu.
Aizvadītajā nedēļā atkal no jauna uzliesmoja domstarpības starp ZZS un “Progresīvajiem”. Pirms Saeimas vasaras brīvdienām jau bija šo partiju saķeršanās saistībā ar partijas “Latvija pirmajā vietā” rosinātajiem grozījumiem Satversmē par to, ka ir tikai divi – vīriešu un sieviešu – dzimumi. Šoreiz ZZS vadītā Zemkopības ministrija rosināja grozījumus Meža likumā, bet “Progresīvie” sola šos grozījumus nepieļaut. Pagaidām pušu pozīcijas izskatās nelokāmas. Vai tas var novest pie dziļākas krīzes valdībā?
Laikā, kad pirms septembra nogalē paredzamā kongresa saasinājusies cīņa par varu Latvijas galvenās varas partijas “Vienotība” iekšienē, ir vērts parunāt arī par pašu šīs partijas nākotni.
No drošības jautājumiem un krīžu risināšanas metodēm līdz modernākajiem digitālajiem risinājumiem, “Rail Baltica”, “airBaltic" un pat cūku mēra apkarošanai – šādā plašā spektrā Latvijas un Igaunijas valdības kopējā sēdē lēma par konkrētiem sadarbības soļiem 27. augustā Tartu universitātes muzeja telpās.
Kauliņi mesti – šis vasaras izskaņā valdībai jāizvēlas, kam uzticēt vadīt Konkurences padomi – ierēdnim ar stāžu bez pieredzes uzņēmējdarbībā, ekonomikā vai tomēr tam, kuram ir pieredze uzņēmējdarbībā, sapratne par to, ko nozīmē pelnīt naudu un ko nozīmē to darīt godīgas konkurences apstākļos.
“Ja nebūs tāds kandidāts, kas spēs pietiekami jaudīgi sevi pieteikt, tad diezin vai es spēšu tādu kandidātu atbalstīt. Es kandidātu skrupulozi vērtēšu,” komentējot Konkurences padomes priekšsēdētāja amata pretendentu atlases procesu, portālam “nra.lv” sacīja premjere Evika Siliņa.
Izraēlas prezidenta vizītes laikā pie Rīgas pils notika protests. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jegermane TV24 diskusijā "Preses klubs" sacīja, ka redz šīs valdības problēmu – viņu mulsina tas, ka "Progresīvie" nāca ar savu paziņojumu kā partija, nevis kaut kāda organizācija, lai gan mūsu valstī ir vienota ārpolitika, kuru veido Saeima, Valsts prezidents un valdība.
Rīgas jaunievēlētais vicemērs Edvards Ratnieks, kurš uzņēmies atbildību par drošības, mājokļu un īpašuma, kā arī vides jautājumiem, intervijā stāsta par pirmajiem mēnešiem amatā, aktuālajiem izaicinājumiem un to, kādu Rīgu viņš redz nākotnē. Saruna skar gan pilsētas drošību un imigrācijas politiku, gan patvertņu tīkla izveidi, izglītības vidi un sporta infrastruktūru.
Latvieši bieži tiek raksturoti kā miermīlīgi un pacietīgi, taču vai ir robeža, kurai pāri ejot sabiedrība vairs klusēt nespēj? Komponists Zigmars Liepiņš dalās atmiņās par zinātniskā komunisma stundām un trīs frāzēm, kas šodien skan pārsteidzoši aktuāli – par revolūcijas situāciju, varu un lielkrievu šovinismu.
Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks atzīst, ka viņam nav iespēju darīt lietas ārpus savas jurisdikcijas, taču ir iespēja saukt visas iesaistītās puses pie viena galda un definēt mērķi satiksmes sistēmas attīstībai galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē.
Rīgas vicemērs stāsta par to, kā novecojuši noteikumi bremzē attīstību, kāpēc mēs turpinām maksāt par liekām prasībām un kā panākt, lai sistēma kļūtu saprotama un ērta iedzīvotājiem.
Jūrmalā notiekošajā jauniešu šaha turnīrā "Rudaga Kaissa 2025" kā īpašais viesis piedalās arī bijušais Krievijas premjerministra vietnieks – pašreizējais Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) prezidents Arkādijs Dvorkovičs. Viņa vietniece – bijusī ekonomikas ministre, šaha lielmeistare Dana Reizniece-Ozola – izvairās komentēt un pat pieminēt šo faktu, lai gan turnīra atklāšanā ar Dvorkoviču stāvēja plecu pie pleca.
Reaģējot uz premjeres Evikas Siliņas gatavību veikt taupības pasākumus, pagaidām gan neskarot politisko partiju finansējumu, spraigā TV24 diskusijā "Preses klubs" vairāki pazīstami Latvijas politiķi pauda savu viedokli par vēlēšanu sistēmu, politiskajām partijām, to ideoloģiju un politisko kvalitāti.
Partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups TV 24 diskusijā “Preses klubs” sacīja, ka Latvijas premjerministre Evika Siliņa nav spējīga veidot veiksmīgu karjeru, to nevēlas darīt un nedarīs, tāpēc ka “Siliņas kundze grib būt tāda labo ziņu komentētāja”.
Valdību veidojošo partiju koalīcijai nāksies izšķirties par diezgan sūru jautājumu, ko var formulēt tā: “Laist valsts uzņēmumus uz privatizāciju vai nē?” Jau iezīmējas pretrunas valdošo partiju starpā, kas, iespējams, var novest pie lieliem strīdiem un plaisām Evikas Siliņas pašlaik vēl stabilajā valdības monolītā.
