Donalda Trampa pārliecinošā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās devusi papildu iedvesmu viņa “faniem” arī citur pasaulē, tajā skaitā pie mums. Latvijā vietējie trampisti jūt spēku pieplūdumu un manāmi uzpūšas. Nu tik būs, jūs tūliņ visi velnu redzēsiet. “Vienotība”, bailēs trīciet, cietuma nāras pēc jums jau ilgojas, viņi draud.
Kā jau bija gaidāms, savā otrajā prezidentūras termiņā jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps neatkārto pirmā termiņa praksi un pat necenšas veidot komandu no nopietniem profesionāļiem. Šoreiz atlases kritērijs ir drīzāk pretējs – jo nozarei svešāks un netīkamāks personāžs, jo viņam lielākas izredzes iegūt šo amatu. Galvenais kritērijs – maksimāla nepiemērotība amatam kombinācijā ar maksimālu uzticību Trampam.
Šobrīd jau visai skaidri iezīmējas, ka pārmaiņas Evikas Siliņas valdībā būs. Ja valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un premjerministres Evikas Siliņas 4. septembrī izteiktās pretenzijas pret satiksmes ministru Kasparu Briškenu būtu palikušas bez turpinājuma, tad politiskās augšas varētu abu augsto amatpersonu smagos vārdus aizmirst un izlikties, ka nekas nav noticis, taču jautājumi par ministru atbilstību augstajiem amatiem no darba kārtības nepazūd.
Tieši pirms Ziemassvētku brīvdienām, šā gada 21. decembrī, beigsies pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras. Esošais prezidents Mārtiņš Kazāks ir publiski izteicis gatavību darbu turpināt arī nākamajā termiņā, taču politiskajā vidē vienprātības par viņa vēlamību šajā amatā nav.
Lai ko mēs katrs teiktu un domātu par partiju “Progresīvie”, tā šobrīd ir viena no trim valdošās koalīcijas partijām. Viena no varas partijām. Tās pārraudzībā ir divas finansiāli ietilpīgās ministrijas – Satiksmes un Aizsardzības ministrija – un viena – Kultūras ministrija –, kurai budžets varbūt nav tik liels, toties kurā šo naudu var elastīgi virzīt ideoloģiski vajadzīgajā virzienā.
Par valsts budžetiem pirms to apstiprināšanas diskutē arī Igaunijas un Lietuvas parlamentos. Ar bažām jāraugās, vai, cik daudz un kurās jomās Latvija nākamgad vēl vairāk turpinās atpalikt no kaimiņiem. Salīdzinot triju valstu budžetu rādītājus, lien ārā Latvijas āža kāja – nemākam pelnīt, alkstam aizņemties un trallināt.
Politiskā krīze Vācijā mūs var ieinteresēt galvenokārt ar to, ka turienes politiskais izkārtojums ir ļoti līdzīgs situācijai Latvijā. Vācijā, tāpat kā Latvijā, koalīcijā ir trīs partijas. Divas vienas politiskas orientācijas, bet viena – citas. Divas “kreisas”, viena – “labēja”.
Valsts budžeta pieņemšana skaitās gada pats nozīmīgākais Saeimas politiskais lēmums. Ne velti negatīvs Saeimas balsojums par budžeta apstiprināšanu nozīmē valdības krišanu. Taču kāpēc jālieto vārds – “skaitās”? Vai tad tā nav?
Sīki meli parasti sakrājas, paliekot par konkrētas politkopas raksturojošu lielumu. Tā, šķiet, ir sanācis ar “Progresīvajiem”, kuri kārtējo reizi izcēlušies, šoreiz – stāstot pasakas par nevēlēšanos Saeimas frakcijai, proti, “Apvienotajam sarakstam” (AS), skaidrot savu nostāju dažādos ar drošību un aizsardzību saistītos jautājumos.
Kvoruma trūkuma dēļ Saeima trešdien, 30. oktobrī, nenobalsoja par steidzamības noteikšanu 2025. gada budžeta projektam: par to nobalsoja tikai 49 deputāti, bet bija nepieciešamas vismaz 50 balsis. Izrādās, uz Saeimas sēdi nebija ieradušās divas “Jaunās vienotības” (JV) deputātes: Ingrīda Circene un Anna Rancāne. Esot slimas. Nenobalsoja arī Augusts Brigmanis (ZZS). Šī politiskā katastrofa tika labota ar 30 minūšu pārtraukumu, un slimās deputātes atveda, lai viņas nospiestu vajadzīgo podziņu.
Pirms Lietuvā notikušajām Seima vēlēšanām ar lielu varbūtību tika prognozēts valdošās konservatīvās partijas zaudējums, jo sociāldemokrāti bija reitingu līderi, taču tik smaga sakāve, kādu valdošie piedzīvoja šajās vēlēšanās, bija nedaudz negaidīta. Valdošā Ingrīdas Šimonītes un Gabrieļus Landsberģa partija “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti”, kam šobrīd Seimā ir 50 vietas (no 141), jaunajā Seimā ieguvusi tikai 28 mandātus.
“Vācijā apspriedām iespēju attīstīt ražotnes Latvijā un dažāda militārā aprīkojuma iepirkšanu Latvijas vajadzībām. Sarunas bija produktīvas, un mums izdevās pārliecināt vācu uzņēmējus paplašināt savu ražošanu, izmantojot Latvijas infrastruktūru,” atgriežoties no vizītes Vācijā, intervijā “Neatkarīgajai” atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Kādas pārmaiņas nākamais gads sola labklājības jomā? Vai pieaugs pabalstu un pensiju apmēri? Vai izeja no demogrāfijas bedres ir imigrantu ievešana? Par šiem jautājumiem “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).
Ja mašīnas motorā dzirdams kāds “grabošais gultnis”, tad tas jānomaina pēc iespējas ātrāk. Jo ilgāk šo grabēšanu ignorē, jo lielākas iespējas, ka ķibele notiks pašā nepiemērotākajā brīdī ar postošākajām sekām. Evikas Siliņas valdībā šāds grabēšanas avots ir satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Atļaušos teikt, ka viņš ir ne mazāks “grabošais gultnis” arī pašai partijai “Progresīvie”.
No 17. līdz 24. septembrim Amerikas Savienotajās Valstīs pabija Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un Latvijas uzņēmēju delegācija. Par to, kā šī vizīte noritēja, kas tika panākts, “nra.lv” saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, uz gadu iesaldējot partijām piešķiramo valsts finansējumu.
Sestdien aizvadītais “Vienotības” kongress aizritēja labākajās “vienīgās pareizās partijas” kongresu tradīcijās. Viss, ko darām, ir labi, pareizi, un labāk par mums neviens nevar. Mēs vienīgie – valsts sekmīgas attīstības garants. Ne vārda patiesas paškritikas, ne vārda par skandāliem, kas pēdējā gada laikā saistījušies ar “Vienotības” vārdu.
Var jau visādi dēvēt Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), bet, kā mēdz teikt, citas tik visaptverošas globālas organizācijas mums nav. Jāiztiek ar to, kas ir. Šonedēļ tika atklāta ikgadējā ANO Ģenerālā asambleja, kurā jau paspēja uzstāties gan ASV prezidents Džo Baidens, gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, gan mūsu pašu prezidents Edgars Rinkēvičs.
Partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs pirmdien tviterī izplatīja paziņojumu, kurā partijas vārdā norobežojas no savas partijas biedres, Rīgas domes deputātes Zanes Pūpolas. Pirms tam Pūpola turpat tviterī bija publicējusi ierakstu, kurā Izraēla nosaukta par teroristisku valsti un pielīdzināta Krievijai.
Saruna ar politikas zinātņu doktoru Jāni Ikstenu par Evikas Siliņas valdības pirmā gada darba rezultātiem, par šīs valdības iekšējām pretrunām, par to, kuras ir galvenās mūsu valsts problēmas, un nākamvasar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Trīspadsmit gadu laikā kopš Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica” sākuma joprojām Latvijas teritorijā nav uzcelts neviens kilometrs sliežu. Mūsu cilvēku sapnis par braucienu ar vilcienu no Rīgas uz Vācijas galvaspilsētu Berlīni atlikts vismaz par desmit gadiem, tikmēr dažādiem ierēdņiem visu šo laiku maksātas milzīgas algas, rezultātu nav. Šobrīd nav pat izprojektēta visa plānotā trase un atsavināta zeme būvniecībai. Kur “Rail Baltica” “noskrēja no sliedēm”, tagad to pēta Saeimas izmeklēšanas komisija. Tās priekšsēdētājs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) sarunā ar “nra.lv” skaidro, ko ir izdevies atklāt un kur notikušas izšķirošās kļūdas.
Par to, kāpēc šī valdība ir iestigusi un kāpēc premjerei Siliņai ir nesekmīgs vērtējums, par to, kāpēc ministri valdības sēžu laikā “sēž” telefonos un kāpēc Briškens ir ideāls ministrs – un vēl par daudz ko citu intervijā ar politologu Filipu Rajevski.
