Jaunais, 2026. gads ir ne tikai Uguns Zirga gads (no 17. februāra), bet arī 15. Saeimas vēlēšanu gads (3. oktobrī). Atsevišķi politiskie spēki neslēpj, ka ies uz vēlēšanām ar domu aizmēzt šobrīd valdošo politisko šķiru vēstures mēslainē. Viņu argumenti ir vispārzināmi: Latvija joprojām daudzos tautsaimnieciskās izaugsmes rādītājos atrodas ja ne gluži pēdējā, tad vienā no pēdējām vietām ES. Turklāt daudzos rādītājos atpaliekam no kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas.
Gadumijas sagaidīšanas tradīcijās latviešiem raksturīga laimes liešana, kas pēc būtības ir tā pati zīlēšana kafijas biezumos. Pamēģināsim kaut ko līdzīgu izdarīt ar Latvijas politiskās nākotnes prognozēšanu. Kas mūs gaida 2026. gadā? Pareizāk sakot, kas mainīsies pēc 3. oktobrī paredzētajām 15. Saeimas vēlēšanām?
Latvija vairākos būtiskos statistikas rādītājos ir Eiropas Savienības (ES) valstu lejasgalā, atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas. Tas acīmredzami ir saistīts ar sistēmiskiem trūkumiem valsts darbinieku atlasē – politikā un valsts pārvaldē darbojas nevis paši enerģiskākie, spējīgākie un izglītotākie, bet pavāji kadri. Kā no šīs ķezas tikt ārā? Piedāvājumi ir dažādi.
Latvijas politika aizvadītajā 2025. gadā pagāja gluži kā bradājot pa purva muklāju. Valdošās koalīcijas partijas pārstāja slēpt savu savstarpējo nepatiku, vienlaikus turpinot demonstrēt nevēlēšanos kaut ko būtiski mainīt. Tas ir, gāzt valdību un veidot jaunu.
Politiskās partijas “Nacionālā apvienība: Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kongress aizritēja salīdzinoši mierīgā, var pat teikt – ikdienišķā atmosfērā. Ja jau pēc statūtiem šāds kongress reizi gadā jāsasauc un jāsarīko, tad tas arī jādara.
Saeimas deputāti trešdien sāka un ceturtdien pabeidza galīgajā lasījumā pieņemt 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus un apstpinaja likumu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.
Latvijas 100 gudrākās galvas – tautas priekšstāvji, Saeimas deputāti – trešdien uzsāka valsts budžeta likuma izskatīšanu. Jau pirms pulksten deviņiem rītā deputāti sāka pulcēties plenārsēžu zālē Jēkaba ielā Rīgā, kādreizējā Vidzemes bruņniecības namā.
Eiropas Savienības Padome virza regulu ar nosaukumu “Tērzēšanas kontrole 2.0”. Tā paredz ļaut tiešsaistes platformām meklēt bērnu izmantošanas pazīmes lietotāju saziņā. Daži komentētāji brīdina, ka regula legalizēs masveida novērošanu – par to vēsta Polijas ekonomikas ziņa portāla “wnp.pl” žurnālistu pētījumā.
Kļuvis zināms, kas būs nākamais Tallinas mērs. Igauņu lielpartijai “Isamaa” nepatikšanas ar, iespējams, nelikumīgu finansējumu. Lietuvai ar hibrīdkaru turpina bāzties virsū Baltkrievija. Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas reitings nokritis zem 50%. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Baltijas preses apskatā.
Ukrainas Nacionālais korupcijas apkarošanas birojs (NABU) un Specializētā korupcijas apkarošanas prokuratūra piektdienas rītā veica kratīšanas Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Andrija Jermaka mājās – vēsta ASV finansētais medijs “Radio Svoboda”.
Kas notiks ar valdību – tā kritīs vai tomēr spēs nostrādāt līdz šīs Saeimas termiņa beigām; kā pārvarēt pretrunas saimnieciskajos jautājumos un ideoloģiskajās nostādnēs starp koalīcijas partneriem ZZS un partiju “Progresīvie”?
Austrālijas varas iestādes aizliedz personām līdz 16 gadiem lietot sociālos medijus. Citas valstis gatavojas rīkoties līdzīgi. Arī Eiropā virzās uz to pusi. Pa to laiku turpina uzpūsties mākslīgā intelekta burbulis – finanšu sektorā tā dēļ manāma spriedze.
Valsts SIA “Latvijas koncerti” vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis un īpaši izredzētie darbinieki sava īpašnieka paspārnē 20 gadus dzīvojuši uz nebēdu: strādājuši ar zaudējumiem, valdes loceklis bez konkursa pārapstiprināts amatā, vienlaikus gan pats, gan viņa īpaši izredzētie darbinieki un to radinieki cītīgi piepelnījušies citās līdzīgās koncertu nodrošināšanas struktūrās. Vēl kompetentajām iestādēm jāšķetina daudzās neskaidrības ar VSIA “Latvijas koncerti” iepirkumiem.
Spēle uz publiku, tas ir, uz vēlētāju: tā vairums novērotāju dēvē “progresistu” un “zaļzemnieku” pretstāvi, kur pirmie pārmet otrajiem nepamatotu ieklausīšanos kokrūpniekos, savukārt otrie pirmajiem – sabiedriskā transporta vienību skaita samazināšanu reģionos. Šī cīņa uzņem ātrumu un sparu, un to vērtē bijušie premjeri Māris Gailis un Indulis Emsis, kā arī politologs Filips Rajevskis.
Daļēji pamirušās miera sarunas starp ASV un Krieviju (protams, apejot Ukrainu) nu jau atkal atjaunojušās tajā pašā savādajā ritmā un nosacījumos. Krievija vēlas, lai Ukraina izformē pusi savas armijas, atdod Doneckas apgabala teritorijas, ko patlaban kontrolē Ukrainas armija. Tas vēl nav viss.
Jaunais Ukrainas – Krievijas kara noregulējuma “28 punktu miera plāns” ir parādījies dienas kārtībā visai negaidīti un jau saņēmis pretrunīgus vērtējumus. Kā raksta “Financial Times”, ASV prezidents Donalds Tramps gribētu, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paraksta šo “miera” plānu līdz Pateicības dienai, kuru ASV svinēs 27. novembrī. Pēc tam to varētu parakstīt arī Putins, un karš līdz Ziemassvētkiem būtu beidzies. Brīnišķīga pasaciņa. Ne mazāk aizkustinoša kā slavenā Ziemassvētku filma ar Trampa piedalīšanos “Viens pats mājās”.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šoreiz savu sēdi noturēja biedrībā “Patvērums “Drošā māja””. Kaut gan vairāki šīs komisijas locekļi deva priekšroku citām svarīgām lietām, tomēr Jurģis Klotiņš (NA), Leila Rasima (PRO), Anna Rancāne (JV), Jānis Zariņš (JV) un Didzis Zemmers (ZZS) apmeklēja biedrību.
Francija imigrantus Lamanšā ķers ar tīkliem; somu “Nokia” iegulda naudu mākslīgā intelekta izmantošanā aizsardzībai; poļu amatpersonas satraucas, ka Kremļa propaganda sāk skalot tautai smadzenes – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības Memoranda padome (MP) šobrīd jūtas iedzīta strupceļā un vēl domā, kā rīkoties saistībā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata kandidātu izvirzīšanu, publiski atzinis padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis.
Pēdējā mēneša laikā publiskajā telpā bieži nākas saskarties ar neapmierinātības pilnu jautājumu: nu cik var ņemties ap to Stambulu, vai tad valstī nav nopietnāku jautājumu, par kuriem diskutēt? Tas pats budžets taču ir nesalīdzināmi svarīgāks.
Ceturtdienas vakara pasākums Doma laukumā bija lielākā jaunāko laiku politiskā demonstrācija Latvijā. Nav nozīmes īpaši skaitīt: vai šoreiz bija atnākuši vairāk cilvēku nekā 2009. gada 13. janvārī vai mazāk. Daudz lielāks svars ir šī mītiņa politiskajai jēgai un sekām.
