Šī nedēļa – vai vismaz tās sākums – aizritēja diskusijās un pārrunās par “Positivus Festival” redzēto, dzirdēto un pieredzēto. Lai kā tur būtu, šis pasākums joprojām ir lieliska platforma mūsu jaunajām grupām un izpildītājiem, kuri, ja iekļūst izredzēto (uzaicināto) skaitā, tiek pie iespējas uzstāties uz kārtīgas skatuves un teicamas aparatūras, atrādot sevi milzīgas auditorijas priekšā. Šogad to izmantoja “Purple Negative”.
Latvijas Okupācijas muzejs, iespējams, ir visdrošākais Latvijas muzejs, jo visas tā nacionālās relikvijas atrodas drošās pagraba telpās, zem zemes un daudzām atslēgām. Pēc Molotova kokteiļa terorakta pret muzeju tas guvis pārliecību par drošības efektivitāti, tomēr dažādi uzbrukumi joprojām ir regulāri, sarunā ar "Neatkarīgo" pārdzīvotajā un nākotnes cerībās dalās Latvijas Okupācijas muzeja (Okupācijas muzejs) direktore Solvita Vība.
Ar iespaidīgu atklāšanas ceremoniju piektdienas vakarā Parīzē atklās 2024. gada vasaras olimpiskās spēles, Latvijas karogu olimpiskajā stadionā ienesīs pludmales volejboliste Tīna Graudiņa un trīs pret trīs basketbola izlases pārstāvis, olimpiskais čempions Nauris Miezis. Mūsu valsts komanda Parīzē ieradusies bez pašpārliecinātības, bet ar neremdināmu vēlmi cīnīties par Latviju, mūsu karogu, ideāliem un izteikt atbalstu Ukrainai.
Bezbailīgi traukties cauri vienas automašīnas platuma meža ceļam ar ātrumu 170 kilometri stundā, kad abās pusēs aug lieli koki, bet avārija var beigties ar nāvi, var tikai retais. Rallija ekipāža, kuras sastāvā ir pilots un distances leģendu lasošs stūrmanis, ir kaut kas patiesi apbrīnojams.
Latviešu teiciens vēsta, ka ragavas taisa vasarā, ratus – ziemā, bet par nākamā gada ziemā gaidāmo dziesmu aptaujas “Muzikālā banka” finālceremonijas norisi jāsāk kašķēties šī gada vasarā. Vai kaut kā tamlīdzīgi. Pamatīgu virmošanos par “MB” nolikuma jautājumiem šajās nedēļās sarīkojusi dziedātāja Agnese Rakovska (jeb Rozniece).
Nīderlandē dzīvojošā latviešu mūziķe Anna Madara Pērkone (skatuves vārdā Annna) ar savu jauno elektroniskās mūzikas projektu “Might Delete Later” sasniedz aizvien jaunas virsotnes. Nupat izdota jauna dziesma, par ko īpaši atzinīgas atsauksmes izteikuši britu dīdžeji, bet galvenais – pavisam drīz uzstāšanās prestižajā un milzīgajā festivālā “Tomorrowland”!
Pagājušajā nedēļā Rīga bija nokļuvusi labprātīgā džeza gūstā – te risinājās pēc skaita 24. starptautiskais improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāls “Rīgas ritmi”. Ārzemnieki tā laikā demonstrēja savu augsto profesionālo meistarību, bet mūsējie – gan to, gan arī savas pēdējā laika novitātes.
Svētdienas vakarā “Arēnā Rīga” raudāja ne tikai sievietes un bērni, bet arī vīrieši brieduma gados. Latvijas vīriešu basketbola izlase palika vienas uzvaras attālumā no iespējas atgriezties olimpiskajās spēlēs pirmo reizi kopš 1936. gada. Mūsu izcilā valstsvienība olimpiskajā atlases turnīrā savās mājās dažādu iemeslu dēļ neparādīja labāko spēli. Vai tās ir skaistā stāsta beigas? Kas Latviju sagaida? Vai itāliešu treneris Luka Banki paliks kopā ar izlasi arī nākamajos gados?
Ja iedomājamies joprojām elpojošos un pie labas veselības esošos mūzikas festivālus ar stāžu, kas nāk prātā pirmie? “Positivus”, “Summer Sound” jeb tā priekštecis “Beach Party” un – arī “Laba daba”. Pēdējie no uzskaitītajiem jau pavisam drīz – festivāls noritēs 12.–14. jūlijā.
“Vai, meitiņ,” Eduards Pāvuls dziedoši ierunājās, “man mazbērniņi atbraukuši, man galīgi nemaz nav laika, un ko es, vecs cilvēks, varu tev jaunu pateikt?” Beidzot es biju sadūšojusies piezvanīt Pāvulam. Tas notika divtūkstošo gadu pašā sākumā. Bet šogad 7. jūlijā mēs svinam izcilā latviešu aktiera Eduarda Pāvula 95. dzimšanas dienu. Bez viņa. Un tomēr kopā ar viņu – tik tuvs un mirdzošs viņš ir.
Latgales repa princese Ūga, īstajā vārdā Daiga Barkāne, nav pārlieku biežs viesis ārpus savas teritorijas – Latgales, tāpēc tas, ka šonedēļ viņa izrāvusies no tās, jāatzīmē kā notikums. Gada pirmajā dekādē Ūgai iznāca arī jauns albums, ko Rīgas pusē daudzi varbūt pat bija palaiduši garām.
Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā 24 stundu laikā Latvijas basketbola izlases līdzjutēji “noķēra” pērnā Pasaules kausa sajūtu, ka mūsu valstsvienība ir viena no labākajām pasaulē, bet jau nākamajā cīņā pret pieticīgajām Filipīnām gandrīz piedzīvoja sirdstrieku. Tomēr latvieši turpina cīņu par olimpisko sapni. Ja sekos divas uzvaras brīvdienās, sapnis kļūs par realitāti. Bažas rada izlases pamata saspēles vadītāja Artūra Žagara savainojums. Vēl nav zināms, vai viņš varēs palīdzēt izšķirošajās cīņās.
Akciju sabiedrības “Balticovo” un tās apakšuzņēmuma SIA “Bovo Gas” 1012 m2 plašajā, praktiski sterilajā angārā sāk ražot biogāzi – gadā 17 000 000 m3, un tuvajā laikā tiks uzstādītas iekārtas, lai gadā sašķidrinātu 7 000 000 m3 pārtikas klases oglekļa dioksīda. Taču tas vēl nav viss – gāzes ražošanas iekārtām un industriāliem trokšņiem pildītā telpa acumirklī spēj pārvērsties par krāšņu koncertzāli, kurā vienotā harmonijā savijas industriālais troksnis, gaismas mūzika, instrumentu un solista balss melodijas.
Pagājušajā nedēļā, īsi pirms latvju bāleliņu došanās svētku priekos, bija arī kāds nozīmīgs notikums – grupas “Kuba” jaunās plates “laukumi” klajā nākšana. Nozīmīgs, jo: 1) šis ir visilgāk tapušais otrais studijas albums Latvijas mūzikas vēsturē; 2) šī ieraksta idejas tapušas jau gadsimta sākumā; 3) šī grupa fiziski vairs nepastāv, taču tās dalībnieki gandrīz pilnā sastāvā spēja savākties kopā uz plates prezentācijas pasākumu.
Pieminēt lielgabalus, pulveri un sprādzienus saistībā ar leģendārās grupas AC/DC Eiropas koncerttūri “Power Up” var vairāku iemeslu dēļ. Vispirms lielgabals rotā šīs tūres logo un koncerta noslēgumā dziesmas “For Those About to Rock (We Salute You)” pavadījumā dārd lielgabalu zalves. Taču galvenais ir jautājums: vai vecie buki – 76 gadus vecais Braiens Džonsons un 69 gadus vecais Anguss Jangs – vēl velk? Vai pulveris vēl sauss?
Jau ierasti neilgi pēc Jāņiem, neskatoties ne uz kādām likstām (kovidu) vai svinībām (Dziesmu svētkiem), ap šo laiku risinās Māra Briežkalna izlolotais mūzikas festivāls “Rīgas ritmi”. Nākamnedēļ tas atkal būs klāt – tie, kas kaut kad ir pabijuši kaut uz vienu “Rīgas ritmu” koncertu, noteikti vēlēsies to apmeklēt vēlreiz.
Mēs jūs sveicam un apskaujam. Kā vējš apskauj bērzu neredzamām rokām. Kā mākonis apņem strazdu tūkstoti, saudzīgi norādot, kur dienvidu puse. Kā jūra iekļauj sevī baltsmilts pludmali Kurzemē. Viss viens. Kā balss un atbalss. Kā rīts un vakars. Kā mēs un neaptveramā pasaule, kas ģēniju radīta. Mēs jūs sveicam, dzejas maestro, 85 gadu jubilejā. 30. jūnijā svinēsim Jāņa Petera 85. dzimšanas dienu.
Saulgriežiem tuvojoties un to kontekstā vienmēr ir interesanti uzzināt, ko svētkos iecerējusi darīt apvienība “Tautumeitas” – kā zināms, grupas līdere Asnate Rancāne ir diplomēta etnomuzikoloģe. Pagājušajā gadā “Tautumeitas” pārsteidza ar to, ka ap saulgriežiem devās uzstāties prestižajā Glastonberijas festivālā – to būtu grūti atkārtot, taču arī šogad Asnatei ar komandu ir vērā ņemamas un pat pārsteidzošas novitātes.
Ja nu kāds neko nezina par duetu “Viedais fonogrāfs” (kas tā varētu būt) un/vai mūziķi Arni Veisbārdi (kas mazāk ticams), tad atliek vien ieminēties “tajā grupā spēlē tas tur, ar garo, kuplo un sirmo bārdu”, un visiem viss būs skaidrs. Nupat Arnis ar savu dueta otru pusi Kārli Alviķi laiduši klajā debijas albumu.
Ņemam popkorna turzas un kolas glāzes, iekārtojamies ērtāk krēslos – izskatās, ka abu (nē, divu!) Latvijas populārās mūzikas gada balvu rīkotāju komandas šogad mūzikas industrijai un tai tuvajiem cilvēkiem sagādās gana daudz intriģējošu un izklaidējošu brīžu.
