Kurš mūzikas žanrs Latvijā ir populārākais? Nē, tas nav šlāgeris un pat ne hiphops

© Laipa

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un sociālo un mediju pētījumu kompānijas “Kantar TNS” veiktais un publicētais pētījums “Mūzikas patēriņa indekss 2024” atspoguļo itin interesantas tendences mūzikas klausīšanās paradumos pie mums – it kā nekā pārsteidzoša, bet tomēr pārdomu vērts.

Latvijas iedzīvotāji kāri pēc jaunas mūzikas

Šā gada mūzikas patēriņa indeksa pētījums sniedz padziļinātu ieskatu Latvijas iedzīvotāju mūzikas klausīšanās paradumos un tirgus tendencēs. Šo pētījumu tradicionāli veic LaIPA sadarbībā ar “Kantar TNS”, un tas ļauj labāk izprast gan digitālo platformu popularitāti, gan tradicionālo mūzikas formātu nozīmi, analizēt populārākos mūzikas žanrus, kā arī sabiedrības izpratni par intelektuālo īpašumu.

“Šī gada pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju - 78% - aktīvi meklē jaunu mūziku, ko klausīties,” pētījuma rezultātus īsumā ieskicē LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa. “Šis rādītājs norāda uz dzīvotspējīgu un dinamisku mūzikas kultūru valstī, kur sabiedrība ir atvērta jauniem muzikāliem piedāvājumiem un tendencēm, kas veicina jauno mākslinieku atpazīstamību un popularitāti, kā arī stimulē industrijas attīstību, radot jaunas iespējas koncertiem, festivāliem un citiem mūzikas pasākumiem. Papildinoši šie dati apliecina arī sabiedrības interesi par mūziku kā kultūras un izklaides sastāvdaļu, veidojot pozitīvu vidi radošajai izpausmei un muzikālajai inovācijai.”

Lielākā daļa mūziku klausās automašīnās

Šādus pētījumus LaIPA veic jau no 2015. gada - sīkāk ar to rezultātiem var iepazīties apvienības interneta vietnē. No šogad veiktā pētījuma redzam, ka mūziku ikdienā klausās un mūzikas ierakstus patērē 88% iedzīvotāju (dīvainā kārtā 2023. gadā to bija vairāk - 92%), turklāt lielākā daļa to dara… transportlīdzeklī. Tādu ir 40%, bet mājās mūziku klausās tikai 30%. Jāatzīst, ka subjektīvi vienmēr pārsteiguši tie, kas to dara, pārvietojoties kājām, tādējādi bloķējot vienu no saviem maņas orgāniem un radot papildu bīstamību satiksmei, tomēr tādu ir 7% respondentu.

Parasti mūzikas industrijas pārstāvji šī pētījuma datus izmanto, lai censtos lobēt kaut kādas savas intereses, piemēram, mēģinot panākt, lai vietējās radiostacijās skanētu iespējami vairāk latviešu mūzikas, kas pats par sevi, protams, ir apsveicami. Arī šoreiz Liena Edvardsa atzīmēja, ka tikai 8% respondentu licies svarīgi, lai radiostacijās skanētu ārzemju mūzika, ko viņa priecīgi tulkoja kā zīmi, ka repertuāru varētu mierīgi bāzēt arī tikai uz latviešu mūziku, taču tā gluži vis nav - šajā pašā rādītājā var redzēt, ka 28% aptaujāto izvēli nosaka radiostacijās skanošais mūzikas žanrs, bet 24% patērētāju “radio klausās tāpēc, lai fonā skanētu mūzika, pašai radiostacijai nav nozīmes”. Respektīvi - viņiem ir vienalga, kas un kādā valodā tur skan, lai tikai kaut kas fonā “grabētu”.

Ritvars Stankevičs

Nelegālie ierakstu pavairotāji nekur nav pazuduši

Par mūzikas klausīšanās paradumiem: 79% to klausās internetā, no tiem 39% ierakstus klausās bezmaksas “YouTube” servisā, 24% - interneta radio kanālos, bet 15% - bezmaksas “Spotify” un “Deezer” straumēšanas servisos. Tiesa, kopumā 18% to klausās arī maksas servisos, kas ir visnotaļ cienījams rādītājs. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 6% pieaudzis interneta vietnes “YouTube” piedāvājuma piekritēju pulks, kam grūti rast izskaidrojumu.

Diemžēl joprojām daudzi mūziku patērē nelegāli - noskaidrots, ka pat 37% iedzīvotāju mūziku ieraksta jeb kopē, kas nav nekas nosodāms, bet bēda ir tāda, ka 45% to dara no “YouTube”, pārveidojot sakopēto MP3 formātā. Par mierinājumu industrijai - salīdzinot ar 2023. gadu, ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri mūzikas ierakstus kopē no legāliem avotiem. Vēl priecējošāks rādītājs mūzikas industrijas cilvēkiem droši vien būs tas, ka 25% iedzīvotāju tomēr iegādājas mūzikas ierakstus - no tiem 19% internetā, taču joprojām dzīvi ir arī CD un DVD formātu piekritēji (3%) un vinila plašu fani (2%).

Pie mums populārākā - popmūzika

Vienmēr ar interesi šādos pētījumos tiek meklētas ailes, kas apliecinātu, kurš mūzikas žanrs Latvijā ir populārākais. Nē, tas nav šlāgeris un pat ne hiphops.

Aptuveni divas piektdaļas (37%) iedzīvotāju priekšroku dod popmūzikai (pērn tādu bija pat 40%), tiesa, šos datus gan var interpretēt, kā viens katrs konkrētā žanra aizstāvis to vēlas. Piemēram, 16% klausās rokmūziku, bet 4% - metālmūziku, varbūt tos var skaitīt kopā? Latvijas Rokmūzikas asociācijas pārstāvji, dodoties ierastajās (un teju bezcerīgajās) medībās uz Kultūras ministriju un tamlīdzīgām iestādēm pēc finansējuma, tā droši vien arī darīs… Savā mīlestībā pret šlāgermūziku atzinušies tikai 5% aptaujāto, taču ir nelāgas aizdomas, ka šiem bezbailīgajiem varētu pieskaitīt arī saujiņu kautrīgāku elementu (1%), kuri par savu mūziku nosaukuši kantri, bet varbūt pat tautas mūziku un folku (arī 1%). Utt.

Ritvars Stankevičs

Straumēšanas servisi un videoklipi novitāšu meklējumu topā

Ja par jaunu vārdu mūzikā meklējumiem, tad 78% iedzīvotāju tiešām savai fonotēkai meklē jaunu mūziku, ko klausīties, un 34% to dara straumēšanas servisos, taču apskatnieku pārsteidza tie 27% respondentu, kas to dara no videoklipiem - nopietni? To vajadzētu ņemt vērā arī pašmāju mūziķiem, kuri meklē noieta tirgu savai produkcijai. No lielākā respondentu īpatsvara vēl 23% meklē novitātes radio raidījumos un to mūzikas topos, 20% - sociālajos tīklos, 15% - pēc dzirdētā koncertos, festivālos vai tiešraidēs, bet 12% pietiek ar draugu, ģimenes vai kolēģu ieteikumiem. Mūzikas apskatos vai recenzijās? Ha, piedodiet, dārgie kolēģi, bet tikai 3%...

“Interneta laikmets ir iestājies arī Latvijas mūzikas nozarē,” rezumēja Liena Edvardsa. “Arī pie mums ir iezīmes, kas valda visā pasaulē, un tās norāda, ka sociālie tīkli ir lielisks savas mūzikas popularizēšanas veids, bet to stiprina straumēšanas servisi.” Nudien - nekā jauna, nekā pārsteidzoša.

Lasāmgabali

“Rakstivāls”, “Uz Tukumu pēc literatūras” un Vidzemes prozas lasījumi — nevar atcerēties citu gadu, kad Latvijā no nekā būtu radušies veseli trīs jauni literārie festivāli, turklāt to līmenis uzreiz ir tāds, ka tie ne vien elpo pakausī vecajiem pasākumiem, bet liek arī ieraudzīt to vājās vietas.

Svarīgākais