Jau kādu laiku publiskajā telpā virmo karstas diskusijas par Jura Pavītola juridiski birokrātiskā ceļā panākto, ar ko turpmāk tikai un vienīgi viņš drīkstēs sevi saukt par grupas “Līvi” dibinātāju un tikai un vienīgi viņš varēs lemt, kam tajā spēlēt, ko spēlēt un vai vispār spēlēt. Jau bija skaidrs, ka ar to šis strīds nebeigsies, un tā arī ir - “Līvi” ar saviem juristiem devuši kārtīgu pretsparu.
Ja nu kāds dīvainā kārtā palaidis garām Jura Pavītola (75) un grupas “Līvi” strīdu par to, kurš ir īstais un patiesais “līvs”, tad pamatdoma ir šāda - Pavītols jau gadu gadiem sevi uzskata par “Līvu” dibinātāju un pie viena arī grupas nosaukuma autoru, bet visi pārējie ar Ainaru Virgu priekšgalā ir tikai viņa sekotāji, kuri šobrīd izmanto “Līvu” vārdu. Pamatojums tam ir šāds: 1971. gadā Pavītolam bija sastāvs, uz kura bāzes vēlāk izveidojās “Līvi”, 1973. gadā republikas skatē Jura Pavītola ansamblis pat ierindojās trešajā vietā aiz “Menueta” un Aleksandra Kublinska ansambļa “Baltijas balsis”, bet gadu vēlāk Liepājas pilsētas skatē Jura Pavītola ansamblis ieguva pirmo vietu un tajā pašā gadā tika pārdēvēts par “Līviem”.
Cik lasāms vēsturiskajos ierakstos, tad aktīvāku darbību “Līvi” gan sāka tikai 1976. gadā, jo 1974. gadā Pavītols cieta smagā autoavārijā. Par vienu no tā laika (un ne tikai tā laika) zīmīgākajiem “Līvu” gabaliem uzskatāma Pavītola dziesma “Vairogi” - tas gan ir neapstrīdams fakts. Taču pārējie mūziķi ar Pavītolu sadzīvot diez ko nespēja, un 1982. gadā grupas iekšējos strīdos uzvarēja raksturā ne mazāk atskabargainais, taču jaunākais un daudz talantīgākais Ēriks Ķiģelis. Pavītolam grupu nācās atstāt, un kopš tiem laikiem viņš dzīvo ar sev vien zināmu pārestību sirdī.
Jau pēdējos trīs vai četrus gadu desmitus Pavītols pie katras iespējamības nepagurstot skandinājis, ka “Līvi” ir viņa grupa, ka tieši viņš to izveidojis utt., u.t.jpr., taču beidzot šos savus apgalvojumus spējis dokumentēt arī juridiski. Proti, augusta beigās Juris lepni iepazīstināja interesentus ar Patentu valdē panākto un informēja: “Ar Latvijas Patentu Reģistra Valdes 2024. gada 20. augusta lēmumu Nr. M 79 870 un pēc ekspertu veiktās analīzes esmu nostiprinājis savā lietošanā/īpašumā manis 1972. gadā izvēlēto un 1974. gadā Latvijas PSR Kultūras ministrijas apstiprināto grupas/ansambļa intelektuālo īpašumu - nosaukumu LĪVI. Daru to zināmu interesentiem, skaņu ierakstu studijām, mūzikas producentiem un izdevējiem, klubu, kultūras iestāžu īpašniekiem, radio, TV studijām, presei. Patentu valdes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.” Un vēl tika uzvaroši piemetināts: “Ar 27.08.2024. plkst. 18.00 nosaukuma LĪVI izmantošana mūzikas grupai, jaunradītām dziesmām, koncertiem, ierakstiem, nošu izdevumiem, platēm, CD, kino, foto, video, visam, kas piekritīgi augstāk minētajam, bez manas rakstiskas atļaujas tiks saistīti ar juridisku un finansiālu atbildību.”
Punkts. Vai, kā dzied Gustavo, tikai komats?
Lai Pavītols neizklausītos pēc pilnīga kaitnieka, taisnības labad jāpiebilst, ka doma (vai viena no domām) jau viņam acīmredzot nav bijusi peļama - atstāt “Līvu” leģendāro vārdu mūzikas vēsturei un nepiesārņot to ar visādiem “rumpi, pumpi vīriem” un sazin kādiem vēl nākotnes sacerējumiem. Taču no malas šie viņa centieni izskatās ļoti žēlīgi, turklāt arī par “galīgs un nav pārsūdzams” nebūs tiesa: trīs mēnešu laikā pēc preču zīmes reģistrācijas pret to var sniegt iebildumus Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, bet preču zīmei “LĪVI” šis periods bija noteikts līdz 20. novembrim. “Līvi” to varēja pārsūdzēt, kas arī tika darīts, tāpēc “Līvi” joprojām ir “Līvi”.
“Līvu” publiskā atbildes vēstule Pavītolam (datēta ar 22. oktobri) ir tik laba, ka gribētos to citēt pilnībā, tomēr sanāktu pārāk gari, tāpēc veiksim izvilkumus. Pats galvenais - grupas pilnvarotais pārstāvis, “Sorainen” zvērināts advokāts Andris Tauriņš uzņēmies palīdzēt “Līviem” cīņā par savu vārdu un ir pilnvarots iesniegt grupas iebildumus Latvijas Patentu valdes Apelācijas padomē par pieteikto preču zīmes “LĪVI” reģistrāciju. “Mēs nevēlamies iesaistīties jebkāda veida publiskos strīdos un rīkosimies saskaņā ar likumdošanu un normatīvajiem aktiem,” uzsver “Līvi”.
Pavītolam adresētajā atklātajā vēstulē tiek uzsvērts, ka grupas sastāvs ir nepārtraukti mainījies un pat pats Pavītols nevar precīzi nosaukt grupas “īsto” sastāvu līdz brīdim, kad kolektīvā parādījies Ēriks Ķiģelis. “No grupas vēstures nav iespējams izdzēst arī faktu, ka no 2017. gada līdz 2024. gada janvārim grupas sastāvs nav mainījies, un šis ir ilgākais periods visā grupas vēsturē bez dalībnieku maiņas.” Arī fakts, turklāt arī pēc 2024. gada februāra pārmaiņas ir diezgan formālas - basista Edgara Silacērpa vietā stājies caurcaurēm liepājnieks Mārtiņš Burkevics.
“Pievēršoties grupas vēsturei un aplūkojot laika posmu, kad Tu biji daļa no “Līviem”, un salīdzinot to ar grupas turpmāko dzīvi bez Tevis, tas būtu kā dažas lappuses no biezās “Līvi” grāmatas - tieši tik liela starpība ir starp tiem diviem posmiem,” teikts vēstulē. “Tikai pēc Tavas aiziešanas no “Līviem”, un šis notikums bija tikai loģisks un neizbēgams, pārējiem tā laika grupas biedriem beidzot radās iespēja iekļaut repertuārā muzikālo materiālu, kuru Tu nekad nebūtu akceptējis. Tieši par to arī grupā visbiežāk veidojās nesaskaņas. Nav arī noslēpums, ka Tavas rakstura iezīmes bieži traucēja Tev sadzīvot ar citām radošām personībām grupas sastāvā, kuri vēlējās un spēja radīt dziesmas, kas jau vairākām paaudzēm kļuvušas par sirdsmīļām.”
Uzsvērts, ka tieši ar Ērika Ķiģeļa atnākšanu sācies “Līvu” mūzikas slavas ceļš - tas ir neapstrīdami. Ja par juridiskām niansēm, pieļauts, ka nosaukumu “Līvi” vispār esot ierosinājusi Ingrīda Pavītola, tas apspriests un pieņemts kolektīvā ar kopējo lēmumu, turklāt nosaukums “Liepājas Pilsētas Kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis LĪVI” ticis piešķirts kultūras nama muzikālajam kolektīvam, nevis vienpersoniski Pavītolam. Vēlāk, kad grupa transformējusies, jauno “Līvu” nosaukums nomainīts pret “Rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” Kultūras pils vokāli instrumentālais ansamblis LĪVI”, kam Pavītols nav stāvējis pat tuvu. Rezumējot - nav skaidrs, uz kādiem apsvērumiem balstījusies Patentu valde, lemjot par labu Pavītolam, taču jādomā, ka advokāts Tauriņš viņiem liks nopietni pasvīst…
Pēc tam vēstulē tiek uzskaitīts, kas ir “Līvi” tagad un kas tie bija Pavītola laikos - arī te nevar nepiekrist. “”Dzimtā valoda”, “Zābaku dziesma”, “Saldus saule”, “Es karājos tavā bizē”, “Dzelzsgriezējs”, “Dieva dēls”, “Zelta sirds”, kā arī jebkura cita dziesma no “Līvu” repertuāra - tas viss ir tapis pēc tam, kad Juris Pavītols bija atstājis grupu. Visi “Līvu” albumi ir tapuši un tika ierakstīti pēc Tavas aiziešanas! Visas atzinības un apbalvojumi ir godam nopelnīti pēc tam, kad Tu biji šķīries no grupas. “Līvi” sasniedza savu slavas virsotni, kad Tu vairs nebiji grupas sastāvā. Juri, visi šie sasniegumi ir tapuši bez Tevis, un viss no iepriekš minētā nav Tavs nopelns! Arī šo faktu neizdosies izdzēst no “Līvu” vēstures, lai arī kā Tev to gribētos. Viss, ko sasniedza “Līvi” - atpazīstamība, cieņa un klausītāju mīlestība - ir sasniegts bez Jura Pavītola. Un tieši tāpēc Tev, Juri, nav nedz morālu, nedz kādu citu tiesību diktēt pasaulei, kādiem jābūt “Līviem”. Tev nav nekādu tiesību noteikt, kurš no grupas mūziķiem var sevi uzskatīt par “līvu” un kurš nevar. Tev vienkārši nav un nevar būt tiesību vienpersoniski izlemt, kurš no “Līvu” sastāviem skaitās īstais un pareizais, bet kurš nē!”
Noslēgumā gan “Līvi” samiernieciski bilst, ka “”Līvi” nav tikai Juris Pavītols, bet mēs nekad neesam teikuši, ka Juris Pavītols nav “Līvi””, tomēr… “Visus šos ilgos gadus, kad “Līvi” bez Jura Pavītola darbojās, muzicēja, koncertēja, mainījās, auga, radīja un ierakstīja dziesmas, izdeva albumus jeb visus šos gadus, kad “Līvi” vienkārši bija DZĪVI, Tu dzīvoji ar rūgtumu sirdī. Godājamais Juri Pavītol! Mums patiesi žēl, ka neesi varējis saskatīt to ceļu, kuru “Līvi” ir nogājuši, un pieņemt mūsu izaugsmi un sasniegumus pēc tam, kad pats pameti grupu. Žēl, ka Tu nebiji spējīgs pieņemt neskaitāmos ielūgumus uz mūsu koncertiem un nespēji būt laimīgs kopā ar mums. Mēs ļoti ceram, ka šogad Tu atradīsi sevī spēkus pieņemt ielūgumu uz mūsu lielkoncertu un dalīsi prieku ar mums 17. novembrī “Arēnā Rīga”. Mēs no sirds vēlamies dalīties ar Tevi priekā, ko jūt ikviens, kurš apmeklē un piedalās mūsu koncertos, taču arī bez Tavas klātbūtnes mēs turpināsim savu ceļu, godinot to, ko esam izveidojuši un piedzīvojuši kopā. Lai arī mūsu ceļi ir šķīrušies, mēs ceram, ka reiz arī Tu radīsi sevī mieru un izjutīsi lepnumu par “Līviem”, kuri ir iekarojuši tik daudzu klausītāju sirdis vairākās paaudzēs. No sirds vēlam Tev spēku, veselību un mieru!”
Par minēto koncertu - valsts svētku priekšvakarā, 17. novembrī, rokgrupa “Līvi” un Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Aināra Rubiķa vadībā spēlēs “Arēnā Rīga”. Programmas nosaukums simbolisks - “Ozolam”, tā “būs piesātināta ar svētkiem atbilstošām un katram latvietim sirdij tuvām dziesmām”. Pašreizējais “Līvu” sastāvs: Jānis Buķelis (vokāls), Ainars Virga (vokāls/ģitāra), Guntars Mucenieks (taustiņi/vokāls), Henrijs Mucenieks (ģitāra/vokāls), Alex jeb Aleksejs Balinskis (saksofons), Mārtiņš Burkevics (bass) un ShimeRa, kas tas pats Ilvars Manfelds vien ir (bungas).
Diez vai Pavītols to apmeklēs, taču itin pārsteidzošs ir kāds cits pasākums, kurā viņš acīmredzami sastapsies uz vienas laipas ar Virgu. Proti, ir tāda rubrika “Dzintarā kaltās katedrāles bruņinieki” jeb saruna ar kādreizējo “Credo” ciltstēvu Valdi Skujiņu, kuras ietvaros reizi mēnesī uz īpaši šim nolūkam veidotas skatuves Liepājas kultūras namā “Wiktorija” uz sarunu un dziesmām tiek aicināts kāds Latvijas mūzikas bruņinieks, ar kuru sarunājās liepājnieks un brīvmākslinieks Skujiņš. Izberzējiet acis, jo pieteikts, ka 12. decembrī uz šīs pašas skatuves tiksies Juris Pavītols un Ainars Virga, “lai ar Valda Skujiņa sagatavotiem jautājumiem pusotras stundas garumā omulīgā atmosfērā pašķetinātu grupas “Līvi” x-failu”! Tas nu gan solās būt episki - no pagājušā gadsimta 70. gadu vidus ciemos atnākušais Pavītols ar parasti pāris teikumus no sevis ar mokām ārā dabūjošo Virgu! Un tas viss “omulīgā atmosfērā”?! Šovs garantēts!
