"Ķīnas Tautas republikas vēstnieks Latvijā Tangs Songgens ir pārliecināts, ka Latvijas animācijas filma "Straume, kuras režisors ir Gints Zilbalodis, Ķīnā noteikti izraisīs rezonansi iedzīvotāju vidū. "Straume" ir kļuvusi par pirmo latviešu filmu, kas ieguvusi lielākās pasaules balvas un globālo reputāciju, tostarp savu pirmo balvu, kas iegūta 11. starptautiskajā kinofestivālā "Golden Silk Road" ("Zelta zīda ceļš") Ķīnā.
"Kā Ķīnas Tautas republikas vēstniekam Latvijā, man bija tas gods noskatīties filmu Rīgā pirms tās iznākšanas Ķīnā 28. februārī," sacīja Tangs Songgens. Vēstnieku visvairāk aizkustinājusi dzīvnieku vienotība un savstarpējā palīdzība, sniedzot viņam siltu un spēcīgu garīgo pārdzīvojumu, kā arī provocējot domāt un rīkoties.
Tas viņam atgādina ķīniešu teicienu "Tongzhou Gongji", kas nozīmē "Pasažieriem, kas atrodas vienā laivā, jāpalīdz viens otram. Tas ir 2000 gadu vecs stāsts no Ķīnas klasikas par to, ka cilvēki no diviem dažādiem reģioniem, Wu un Yue, bija pretrunā viens ar otru. Bet, kad viņi atradās vienā laivā un nokļuva vētrā, viņi piedāvāja viens otram palīdzību un strādāja kopā kā viena cilvēka kreisā un labā roka. Šis stāsts iedvesmo cilvēkus palīdzēt viens otram, kad viņi saskaras ar grūtībām.
Tangs Songgens atgādināja, ka to pašu teikusi Latvijas premjere Evika Siliņa uzrunā 14. Saeimas sēdē par valsts ārpolitiku, kurā viņa norādīja "pat ļoti neatkarīgs un pašpaļāvīgs cilvēks nevar paļauties tikai uz sevi. Kopā mēs esam stipri".
Cits slavens ķīniešu klasiķis Tao Te Čings saka, ka "Debesu ceļš ir
dot labumu citiem, nevis ievainot. Gudrs veids ir rīkoties, bet ne cīnīties". Tas nozīmē, ka dabas princips ir gūt labumu no visām lietām, nekaitējot tām, un cēls cilvēks dara lietas draugu labā, netiecoties pēc slavas.
Konfūcijs rakstījis, ka "augstākais cilvēks ir katolis un nav partizāns", ka izglītoti cilvēki ir atvērtāki un iekļaujošāki pret citiem. Tie ir tikai daži labi piemēri. Tūkstošiem gadu senais mantojums pauž līdzīgu filozofiju, ka ķīniešu kultūra atbalsta plašu mīlestību, no kuras būtu labums visiem, un kas kalta tādās ķīniešu īpašībās kā sirsnība un laipnība.
Šī filozofija ir dziļi veicinājusi Ķīnas attieksmi un saikni ar pasauli. Ķīna ir ierosinājusi un vienmēr atbalstījusi, ka valstīm būtu jāievēro pieci mierīgas līdzāspastāvēšanas principi, tostarp
respektējot viens otra suverenitāti un teritoriālo integritāti, risinot domstarpības un strīdus, izmantojot dialogu un konsultācijas, un kopīgi pasaulē uzturot mieru un stabilitāti.
"Mēs uzskatām, ka visas valstis, neatkarīgi no to lieluma, spēka un bagātības, ir vienādas. Prezidents Sji Dzjiņpins ierosina veidot kopienu ar kopīgu cilvēces nākotni. Tā ir vērsta uz atvērtību, iekļautību, savstarpēju labumu, vienlīdzību un taisnīgumu. Izveidot kopīgu cilvēces nākotnes kopienu nenozīmē aizstāt vienu sistēmu vai civilizāciju ar citu. Tā vietā runa ir par valstīm ar atšķirīgu sociālo
sistēmu, ideoloģiju, vēsturi, kultūru un attīstības līmeni, kas var veicināt kopīgas intereses, tiesības un pienākumus globālās lietās.
Šī filozofija ir Ķīnas gudrības avots dažādu drošības problēmu risināšanā. Ķīna ierosina Globālās drošības iniciatīvu (GSI) un ir apņēmusies īstenot kopīgu, visaptverošu, uz sadarbību vērstu un ilgtspējīgu drošības redzējumu, respektējot visu valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti un ievērojot ANO Statūtu mērķus un principus.
Kā saka ķīniešu teiciens, "lai izārstētu slimību, jāārstē ne tikai simptomi, bet arī galvenie cēloņi". GSI cenšas izveidot sadarbības sistēmu, kas ļauj risināt problēmas, noteikt konfliktu pamatcēloņus un stiprināt to novēršanas mehānismu, lai varētu notikt strīdu mierīga atrisināšana.
Ķīnas nostāja Ukrainas jautājumā ir konsekventa, skaidrs un savlaicīgs pamiers un tiekšanās pēc politiska risinājuma, ir visu partiju interesēs. Ķīna kā lielākais Ukrainas tirdzniecības partneris, ir pielikusi aktīvus centienus miera sarunu veicināšanā. Ukrainas jautājuma risinājumam vajadzētu būt ilgstošam mieram un objektīvam izlīgumam. Saskaņā ar ANO Hartā noteiktajiem principiem, tostarp nacionālās suverenitātes ievērošanu, ir jāpieliek kopīgi centieni, lai izveidotu līdzsvarotu, efektīvu un ilgtspējīgu Eiropas drošības arhitektūru.
"Šī filozofija ir devusi ieguldījumu Ķīnas un Eiropas Savienības (ES) attiecībās. Lai gan Ķīna un ES ir atšķirīgas politiskās sistēmas un tradīcijas, mēs joprojām varam būt partneri un sēdēt vienā laivā kā viens otra lielākais tirdzniecības partneris," uzskata Tangs Songgens.
2024. gadā tirdzniecības apjoms starp Ķīnu un ES sasniedza 780 miljardus eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un Ķīnas-Eiropas dzelzceļa eksprespārvadājumu kumulatīvā darbība pārsniedza 100 000.
"Sadarbības izredzes starp diviem pasaules lielākajiem tirgiem un divām lielākajām civilizācijām joprojām ir plašas. Ķīna ir ieviesusi vienpusēju bezvīzu politiku vairākām Eiropas valstīm, arī Latvijai. Tas nozīmē, ka latviešu draugi ar derīgu parasto pasi varētu apmeklēt Ķīnu, lai tur uzturētos līdz 30 dienām bez vīzas," uzsvēra vēstnieks Tangs Songgens.
2025. gadā aprit 50 gadi kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Ķīnu un ES. Kā teica prezidents Sji Dzjiņpins: "Līdzīga domāšana padara labākas arī partnerattiecības un kopīgā viedokļa meklēšanu, vienlaikus ievērojot atšķirības partnerībā". Ķīna ir gatava strādāt kopā ar ES partneriem, lai praktizētu daudzpusību un brīvo tirdzniecību, veicinātu atvērtību, attīstību un atvieglotu dialogu starp civilizācijām.
"Mēs visi esam vienas Zemes laivā. Sadosimies rokās, lai izveidotu atvērtu, iekļaujošu, tīru un skaistu pasauli ar ilgstošu mieru, vispārēju drošību un kopīgu labklājību!" aicināja Tangs Songgens.
