Bulduru Izstāžu nams Jūrmalā slēpj aizkustinošu stāstu par mīlestību, par dzīves centieniem, kritumiem un kāpumiem. Te var uzzināt, kā saglabāt cilvēka radīto skaistumu nākamajām paaudzēm, un par šiem un citiem Bulduru noslēpumiem “Neatkarīgajai” stāsta Jūrmalas muzeja direktors Ernests Sviklis un Bulduru Izstāžu nama apmeklētāju apkalpošanas speciāliste Dace Nesaule.
Ar Bulduru Izstāžu nama daudzveidīgo izstāžu klāstu iepazīstina Jūrmalas muzeja direktors Ernests Sviklis:
Bulduru Izstāžu nams (BIN) ir Jūrmalas muzeja filiāle - mākslinieka Valda Buša darbnīca, izstāžu zāle, aušanas studija un Bulduru kultūrvēstures izstāde. Ēkas pirmā stāva izstādē “Bilderlingshof-Bilderiņi-Bulduri” apmeklētājiem ir dota iespēja iepazīties ar ēkas vēsturi, ar zināmiem un līdz šim nezināmiem notikumiem, faktiem un attēliem, kas stāsta par Bulduriem. Nākamā telpa pirmajā stāvā ir mainīgo izstāžu zāle, tepat līdzās atrodas aušanas studija. Ēkas otrā stāvā apskatāma Valda Buša darbnīca, gleznu izstāde, kas atdzīvojas ar paplašinātās realitātes aplikāciju “Overly”, kā arī mākslinieka dzīvei un daiļradei veltīta ekspozīcija “…manas krāsas ir spilgtas, mazliet trakas…”. Šeit eksponētas fotogrāfijas, dokumenti un personīgās lietas no Jūrmalas muzeja krājuma un V. Buša ģimenes arhīva.
Pamatā BIN ir stāsts par V. Bušu. No 1979. līdz 1988. gadam viņš vada Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas nodaļu. Tieši viņa neatlaidības rezultātā šo ēku Muižas ielā 6 pārņem Jūrmalas mākslinieku biedrība, un rodas iespēja izveidot darbnīcas. Šāda iespēja tiek dota arī V. Bušam. Gadu vēlāk viņam šeit tiek piešķirts dzīvoklis. Valda Buša darbnīcā ēkas 2. stāvā ir saglabāta autentiska tā laika vide. Jūrmalas muzeja krājumā ir 62 V. Buša gleznas. 250 gleznas ir deponētas no mākslinieka ģimenes un daļēji aplūkojamas mākslinieka darbnīcā. Gan muzeja darbi, gan deponētie darbi šogad papildināja mākslinieka 100 gadu jubilejas izstādi Jūrmalas muzejā. Paralēli tam šeit ir mainīgo izstāžu zāle, un salīdzinoši nesen pievienojām arī stāstu par mājas vēsturi. Mainīgo izstāžu zālē nākamgad martā plānojam arheoloģijas izstādi.
Kā veidota vēstures ekspozīcija, un kas šeit būtu jāapskata?
Kad cilvēks ienāk šajā ēkā, pirmais, ko var ieraudzīt, ir stāsts par vēsturi. Pamatmērķis bija izveidot ekspozīciju par Bulduru vēsturi. Telpa ir neliela, tāpēc informācija ir maksimāli koncentrēta. Te var noskatīties filmu par Bulduru stacijas vēsturi, dzelzceļa tilta atklāšanu 1922. gadā. Senākais eksponāts ir deponējums no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, tas ir Bulduru romiešu monētu depozīts un iezīmē senāko šīs teritorijas apdzīvotību. Monētas vēstures muzejam dāvinājis buldurnieks Jēkabs Amoliņš. Depozīts sastāv no septiņām monētām un viena vara stienīša, kas datējami ar laiku no 2. līdz 5. gadsimtam. Mantas atrastas kopā kādā māla trauciņā, kas izrakts ap 1875. gadu Bulduru senajās kāpās Lielupes kreisajā krastā ap 267 metriem lejpus Dzelzs tiltam, tagadējās jahtu piestātnes vietā.
Šis ir interesants aspekts, jo visi vairāk runā par V. Bušu, bet nepiemin monētu depozītu, kas ir patiešām unikāls Jūrmalai.
Kad atklājām šo izstāžu zāli, runājām par to. Bet V. Bušs tomēr ir uzmanības centrā, jo ēkas stāsts cieši saistīts ar viņa personību. Piemēram, dekoratīvais vējrādis uz mājas jumta ir paša V. Buša darināts. Mums ir jārunā par Bušu, bet arī par pašiem Bulduriem un to vēsturi.
Kāds ir rīcības plāns X stundas/kara gadījumā? Te ir daudz vērtīgu priekšmetu, kuri būtu jāsaglabā.
Līdzīgi kā citu Jūrmalas muzeju gadījumā, veicam izlasi, un viss tiek nogādāts drošā vietā. Šobrīd ieplānoto finansējumu saņemsim, tas ir ieplānots, un nākamgad sāksim sakārtot muzeja priekšmetu uzglabāšanai nepieciešamās telpas. No izstāžu nama uz pagaidu glabātavu plānots pārvietot 20 priekšmetus.
Tikai 20?
Jā, tāpēc, ka plānotā kubatūra ir ļoti maza. Uz glabātavu būs jāpārvieto priekšmeti no četriem Jūrmalas muzejiem, tāpēc par to ļoti jādomā - ko, cik glābt. Priekšmetu saraksts tiks precizēts, kad telpas būs reāli sagatavotas, lai varētu pārvietot krājumus. Tikai tad varēsim pilnībā saprast darbību shēmu - kā marķējam, kā notiks šī fiziskā pārvietošana.
Gleznu uzglabāšanai nepieciešami īpaši apstākļi, kā tas tiks risināts?
Jā, tāpēc mums ir nepieciešami speciāli konteineri. Bet tādi krīzes situācijas risinājumi var būt tikai īslaicīgi. Kad ir augsts risks, pārvietojam. Glezna kādu brīdi vēl var stāvēt mitrumā, nedeformējas, bet rokraksti, fotogrāfijas ir ļoti sensitīvas pret uzglabāšanas apstākļu maiņu. Ja situācija uzlabojas - pārvietojam atpakaļ, ja pasliktinās - pārvietojam tālāk. Cerēsim, ka līdz tam nenonāks, taču jābūt gatavībā reaģēt.
Uz drošu vietu tiek nogādāti konkrēti kādi Buša darbi, pieraksti, fotogrāfijas?
Gleznas no dažādiem mākslinieka daiļrades posmiem, vēsturiskās fotogrāfijas, arī paša V. Buša fotografētās, sarakste starp V. Bušu un Annu Burlacāni pēc 1949. gada izsūtīšanām, dokumenti. Un, protams, neliels skaits personīgo lietu. Šie priekšmeti patlaban atrodas krātuvē, kur tiek nodrošināti atbilstoši uzglabāšanas apstākļi.
Šī ir vēsturiska ēka ar savām problēmām. Vai ir iespējams to padarīt pieejamāku personām ar kustību traucējumiem?
Māja kopumā nav sliktā stāvoklī. Protams, prasās pēc remontdarbiem, bet tas ir jebkurā vēsturiskā mājā. Šeit būtu vēlama lifta būvniecība, lai muzejs būtu pieejams personām ar kustību traucējumiem. Pirmajā stāvā būtu nepieciešams panduss, bet otrais stāvs ir problemātisks, jo vēsturiskajā ēkā pie esošajām kāpnēm pievienot pacēlāju nav iespējams.
Stāsta Bulduru Izstāžu nama apmeklētāju apkalpošanas speciāliste Dace Nesaule:
Kopš savas pirmās personālizstādes 1972. gadā Jūrmalā V. Bušs ar savu ekspresīvi kāpināto pasaules redzējumu pārliecinoši ieņem vietu Latvijas mākslā. Glezniecība bija Valda Buša dzīves mērķis un saturs. V. Buša darbos dominē ainava, viens no latviešu mākslā iecienītākajiem žanriem. Mākslinieks daudz gleznojis dabā, pētījis krāsu un gaismas attiecības, koku, pļavu, lauku un mežu laukumu kārtojumu un ritmu. Nozīmīga vieta viņa gleznās ierādīta saulei - ne tikai kā ainavas elementam, bet kā pasaules daļai, kā dzīvības sākotnei. Radošajā mantojumā, kas ietver vairāk nekā 5000 gleznu un studiju, V. Bušs atklājas kā aizrautīgs un ārkārtīgi darbaspējīgs mākslinieks.
V. Bušs dzimis Viļakas novada Susāju pagastā. Māksliniecisko izglītību guvis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības fakultātē (1945-1950), kur nozīmīgākie pedagogi - Leo Svemps un Ārijs Skride. 1949. gada martā uz Tālajiem Austrumiem tiek izsūtīta viņa topošās līgavas Annas Burlacānes ģimene. Līdz akadēmijas beigšanai V. Bušam atlicis vēl tikai viens mācību gads, taču viņš izlemj sekot izredzētajai, izmantojot akadēmisko atvaļinājumu. Sibīrijā abi jaunieši reģistrē laulību. Pēc gada V. Bušs atgriežas Latvijā, lai izstrādātu diplomdarbu. Diemžēl viņam tiek liegta iespēja pabeigt pēdējo kursu, jo bija precējies ar izsūtīto. V. Bušs pārdod mēteli, lai dabūtu naudu biļetei, un atgriežas Tālajos Austrumos, kur ģimene uzturas līdz pat 1956. gadam. Ilgus gadus V. Bušs pelna iztiku, no sākuma strādājot par skolotāju Rīgas 2. Poligrāfijas arodskolā, tad par noformētāju kombinātā “Māksla”, kamēr viņa sirdsdarbs ir gleznošana. Viņš glezno ļoti daudz, galvenokārt studiju izbraukumos ārpus pilsētas. Sarīkojis gandrīz trīsdesmit personālizstādes Latvijā, Vācijā, Somijā, Beļģijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Spānijā, Francijā u.c. Piedalījies vairāk nekā 100 izstādēs 18 dažādās pasaules valstīs.
