Darbs attālināti, cilvēku pulcēšanās ierobežojumi, masku lietošana visās sabiedriskās vietās – šādus pasākumus paredz Veselības ministrijas izstrādātais plāns rudens-ziemas Covid-19 pandēmijai. Drošības pasākumu noteikšana būs atkarīga no tā, cik plaša būs vīrusa izplatība rudens sākumā, kāds vīrusa paveids būs noteicošais un vai pret to strādās esošās vakcīnas.
Nezināmi provokatori, kas sevi dēvē par Latvijas oficieru savienību, Rīgā izplatījuši aicinājumu uz bruņotu sacelšanos vēlēšanu dienā. Uzsaukums publiskots skrejlapas veidā un aicina uz valsts varas vardarbīgu gāšanu. Tas ir ļoti smags kriminālnoziegums.
Operatīvi reaģējot uz tīmeklī saceltu trauksmi, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pirms dažām dienām aizliedza iebraukšanu Latvijā vietēja mēroga Pēterburgas politiķim Savvam Fedosejevam, un grūti izšķirt, kurš kuru šajā stāstā vairāk iznesis cauri. Viltus lekcijas organizatori no reāli eksistējošas nelielas opozīcijas kustības Krievijā vai Latvijas Ārlietu ministrija.
Piektā daļa Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu ir saistīta ar situācijām, kad nepieciešamā palīdzība pacientam nav neatliekama un nepastāv draudi personas dzīvībai. Šādos gadījumos dienests drīkst noteikt maksu par ātrās medicīniskās palīdzības izsaukumu, tomēr mediķu brigādes ierašanās pie pacienta uz mājām kā maksas pakalpojums pašlaik tiek noteikta desmit izsaukumos no vidēji tūkstoš izsaukumiem diennaktī, tas ir, vienā procentpunktā no visiem izsaukumiem.
Satiksmes ministrijas jeb Jaunās konservatīvās partijas gribu pildošā Autotransporta direkcija (ATD) atņem tiesības pārvadāt autobusu pasažierus nodokļus maksājošām firmām un atdod nodokļus nemaksājošam firmām.
Mediķu atalgojuma palielinājumam turpmāk katru gadu būs nepieciešams ievērojams papildu finansējums, kas būs jāizcīna sarunās par budžetu. Šogad un iepriekšējos gados mediķu algu palielinājumam nepieciešamais finansējums bija noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā un mediķi to varēja izmantot kā argumentu – kāpēc veselības nozarei vajadzīgi vismaz simt miljoni eiro, bet tagad algu pielikums paredzēts teorētiski.
Pazīmes, ka divas Latvijas pašvaldības – Rēzekne un Daugavpils – piekopj Latvijas valsts oficiālajai ārpolitikai neatbilstošu vai pat pretrunā esošu individuālu politiku, ir vērojamas jau vairākus gadus: brāļošanās ar Krievijas un Baltkrievijas diplomātiem, Kremlim draudzīgi “kultūras pasākumi”, vēstniecības naudas pieņemšana no padomju okupācijas armijas pieminekļu spodrināšanai.
Publiskā diskusija saistībā ar vieskaravīru gaidāmo ierašanos Latvijā
lielākā skaitā un viņiem nepieciešamo teritoriju darbam pārsvarā
aprobežojas ar diviem jautājumiem – kur mēs tagad sēņosim, un vai mums netraucēs trokšņi. Sēņošana un ogošana būs atļauta arī jaunajā Zalves poligonā, bet militārie trokšņi nebūs vidi un veselību graujoši.
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlaments atbalstīja noteikumus, kas investīcijas kodolenerģijas izmantošanā uzskata par videi draudzīgām tehnoloģijām. Šāds lēmums izraisīja Eiroparlamenta “zaļo” skaļu neapmierinātību, taču viņu centieni to apturēt cieta neveiksmi. Arī Latvija beidzot sākusi gatavoties atomelektrostaciju pievienošanai savai energobilancei. Attiecīgu likumprojektu šonedēļ izskatīs Saeima.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ieliktais satiksmes ministrs Tālis Linkaits spiests steigties, lai līdz tagadējās valdības nomaiņai paspētu neatgriezeniski sadalīt autobusu pasažieru pārvadājumu dotācijām rezervēto naudu starp četriem polituzņēmējiem, kuru būtību atklāj Andra Šķēles un Aināra Šlesera vārdi un līdz šim plašāk zināmie darbi.
Vēloties panākt, lai pensijas indeksētu pilnā apmērā visiem pensionāriem, Latvijas iedzīvotājs aicina parakstīties par iniciatīvu grozīt pensiju likumu.
Latvijā plaši pazīstamā šveicieša Rudolfa Meroni kontrolētā AS “Ventbunkers” ar lielu nokavēšanos beidzot iesniegusi gada pārskatus par 2019. un 2020 gadu.
Sorosa fonda dibinātā domnīca “Providus” nākusi klajā ar aplamiem padomiem, kā Latvijas Republikai vajadzēja rīkoties, pagājušajā gadā saskaroties ar Krievijas un Baltkrievijas īstenoto migrantu hibrīduzbrukumu. Cilvēki, kas noziedzīgā kārtā ar Latvijai naidīgu valstu dienestu palīdzību centās iekļūt mūsu valstī, bija jāuzņem un individuāli jāļauj viņiem sākt patvēruma procedūru.
Galvenie ieguvēji no samazināta pievienotās vērtības nodokļa zālēm būtu sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas, piemēram, seniori, apliecina Veselības ministrijā, kas sagatavojusi ziņojumu par zāļu pieejamību un priekšlikumu samazināt nodokli medikamentiem. Gada laikā pievienotās vērtības nodoklī pacienti samaksā valstij vairāk nekā piecdesmit miljonus eiro.
Iespējams, tā patiešām ir sakritība, ka šāds jaunums tiek izziņots Ministru prezidenta atvaļinājuma laikā, iespējams, sakritība arī tā, ka jaunums izziņots uzreiz pēc NATO lielās sanāksmes Madridē, un Latvija nav saņēmusi Vašingtonas aizrādījumus par visa kā nemitīgu pieprasīšanu, bet nespēju piepildīt ar cilvēkiem savas jau tā miniatūrās armijas rindas un rezerves. Armijas rekrutēšanas politikā pieteikta militārajās aprindās jau sen gaidīta revolūcija.
Krievijas Federācijas īstenotajā pieminekļu karā pret Latviju iesaistītie aģenti sākuši apkopot un publicēt to Latvijas politiķu vārdus, kuri pieņēmuši lēmumus nojaukt padomju okupācijas režīmam un Sarkanajai armijai veltītos pieminekļus.
Veselības ministrijas izstrādātā onkoplāna realizācijai katru gadu papildus nepieciešami vismaz simt miljoni eiro, no tiem vislielākais finansējums ir vajadzīgs kompensējamo medikamentu apmaksai.
Nacistiskais režīms, kuru slavinošus pieminekļus uzdots demontēt, likumā ietverts tikai tādēļ, ka sveštautieši latviešus joprojām mēdz apsaukāt par nacisma slavinātājiem. Patiesībā Latvijā nav atrodams neviens pats piemineklis Hitleram, viņa darbiniekiem vai kādam nacistiskajam režīmam nozīmīgam notikumam.
Ir pamats popularizēt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas domu graudu, ka Latvijas valdības lēmumi nemudinot bēgļus no Ukrainas domāt par “nostāšanos uz kājām”, kā iespējams apzīmēt stabila darba vai vispār darba meklēšanu Latvijā.
Astoņus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO beidzot oficiāli nosaukusi Krieviju par to, kas tā patiesībā ir – alianses lielāko apdraudējumu. Dalībvalstu aizsardzības plāni tiks pārrakstīti atbilstoši jaunajai NATO stratēģiskajai koncepcijai, un tas notiks daudz īsākā laikā nekā vajadzēja, lai nonāktu pie fundamentālās atziņas, ka Krievija no alianses sabiedrotā kļuvusi par ienaidnieku.
Sociālās nozares pasākumiem nākamajā gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 150 miljoni eiro, norāda labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Finansiāli “smagākā” prioritāte ir bāzes pensiju ieviešana no nākamā gada. Tam budžetā nepieciešami vairāk nekā 50 miljoni eiro. Bāzes pensija plānota kā regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiktu izmaksāts papildus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. Vai šādai prioritātei valsts budžetā atradīsies nauda – tas pašlaik ir ļoti sarežģīts jautājums, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un nepieciešamību jau šogad atvēlēt papildu finansējumu dažādiem atbalsta pasākumiem, kuri noteikti būs jāturpina arī nākamajā gadā.
