Ekonomikas ministrijai jātur ciešāk groži gāzes jautājumā, no ministrijas tiek gaidīta atbilstoša rīcība, a/s “Latvijas gāze” nav tiesību neievērot likumu, gāzei Inčukalna krātuvē vajadzētu būt pietiekami, – šādus viedokļus “Neatkarīgajai” pauda koalīcijas politiķi, atbildot uz jautājumu par a/s/ “Latvijas gāze” rīcības atbilstību Enerģētikas likumam.
Turpinot aptaujāt politiķus, “Neatkarīgā” pie varas esošo koalīcijas partiju deputātiem vaicāja, kādēļ, pretēji Enerģētikas likumā teiktajam, a/s “Latvijas gāze” no augusta tik radiāli mainījusi līguma nosacījumus ar klientiem, atsakoties no obligātā pienākuma gāzi piegādāt.
Saeimas deputāte, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par”) aicināja par nozari atbildīgo ministriju rūpīgāk raudzīties, lai pārraugāmās struktūras pildītu likumā noteiktos pienākumus: “Mēs šobrīd atrodamies ļoti sarežģītā situācijā. Es sagaidu, ka Ekonomikas ministrija rīkosies un izmantos savas pilnvaras, lai nodrošinātu likuma izpildi, lai “Latvijas gāze” pildītu savus pienākumus. Ja “Latvijas gāze” nepilda savus pienākumus, tad ir krīzes regulējums, kas atļauj darbu organizēt savādāk. Tādējādi es sagaidu no Ekonomikas ministrijas atbilstošu rīcību, lai likumi tiktu ievēroti un lai klientiem mājsaimniecībām būtu iespējams saņemt gāzi.”
Saeimas deputāte, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”) pauda, ka “Latvijas gāze” nav tiesību neievērot tai likumā noteiktās prasības: “Ar Ministru kabineta lēmumu un Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, kas stājās spēkā šā gada 11. augustā, a/s “Latvijas gāze” ir uzlikts pienākums veidot dabasgāzes stratēģiskās rezerves, apkures sezonā nodrošinot Latvijas mājsaimniecību apgādi ar tām nepieciešamo gāzi. Tāpat papildu drošībai valdība ir rezervējusi no “Latvijas gāzes” gāzi Inčukalna pazemes krātuvē, lai augsta tirgus pieprasījuma apstākļos šī gāze netiktu pārdota tālāk, bet garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā. a/s “Latvijas gāze” nav tiesību neievērot likuma prasības un valsts uzlikto pienākumu, līdz ar to Inčukalna krātuvē esošo gāzi “Latvijas gāze” nevarēs izlietot citur.”
Bijušais ekonomikas ministrs, tagad Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (pie frakcijām nepiederošs, bet kopš 2021. gada aprīļa Nacionālās apvienības biedrs) skaidroja: “Tas ir jautājums “Latvijas gāzei” un regulatoram (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai) - iestādei, kura apstiprina tarifus. Pēdējā laika paziņojumi no “Latvijas gāzes” nav līdz galam īsti saprotami. Tas, ko es redzu un esmu dzirdējis arī no “Conexus”, uzņēmuma, kurš atbild par Inčukalna gāzes krātuvi, ka “Latvijas gāzei” gāze ir iesūknēta pietiekami. Tā tur ir iesūknēta iepriekš. Cena iepriekš jau iesūknētajai gāzei noteikti nevarētu mainīties. Tas viss izskatās pēc spekulācijas un vēlmes šajos apstākļos vairāk nopelnīt, kas nav pieņemami. Laikā, kad es vēl biju ekonomikas ministrs, mēs pieņēmām šo vēsturisko lēmumu pirkt sašķidrināto dabasgāzi, kura nenāk no Krievijas. Būtu vietā uzdot jautājumu arī ministriem priekšgājējiem, kādēļ iepriekšējos gadus mēs bijām cītīgi Krievijas gāzes pircēji, bet tagad paātrinātā tempā jāmeklē šie sadarbības partneri (sašķidrinātās dabasgāzes iegādēm) un jāveido iestrādes, lai to izdarītu. “Latvijas gāze” jau no paša sākuma ir teikusi, ka nav citas iespējas, kā tikai pie viņiem pirkt gāzi. Viņi aicinājuši - pagaidām rudeni, cena nokritīs, un varēsim turpināt pirkt gāzi no Krievijas. Bet šajā kara laikā, tāpat kā tas iepriekš bija manā ministrēšanas laikā, ar gāzi no Krievijas Ekonomikas ministrija vairs nerēķinās.”
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība): “Privātā uzņēmuma “Latvijas gāze” vadībai ir jārūpējas par savu akcionāru peļņu, bet valdība var regulēt valsts uzņēmumus līdzīgi kā “Latvenergo”, liekot tiem laicīgikus uzkrāt gāzi Inčukalna krātuvē. Mans viedoklis, ka gāzes krātuve nebija jāprivatizē, tāpat kā “Latvenergo”. Energokrīze un augošās cenas energoresursiem jāskata vienoti ar Eiropas Komisijas murgiem par CO2 ierobežošanu, izmešu nodokļiem, banku kredītu bremzēšanu slānekļa gāzes ieguvei, naudas pļekarēšanu visādās ūdeņražu degvielās, kurām ir septiņas reizes mazāks enerģijas blīvums nekā dīzeļdegvielai, biržu spekulantiem, kūdras un šķeldas neesamībai termoelektrostacijās un tā tālāk.”
Savukārt Saeimas deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš (“Konservatīvie”) un Saeimas deputāts, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (“Konservatīvie”) uz “Neatkarīgās” jautājumu par “Latvijas gāzi” atturējās sniegt atbildi.
