Eiropa vēlas demontēt abus “Nord Stream”
Cauruļvadi “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” ir jādemontē pat tad, ja starp Krieviju un Ukrainu tiek panākts miera līgums, raksta “Bloomberg”.
Eiropas Komisija ir pārcēlusi plānoto Krievijas degvielas pārtraukšanas ceļveža publicēšanas datumu uz 26. martu, kas ir mēnesi vēlāk, nekā sākotnēji bija paredzēts.
Plānā būtu jāiekļauj soļi, kas ļaus Eiropai atbrīvoties no atlikušās enerģētiskās atkarības no Krievijas, un viena no pēdējām šādām atkarībām ir sašķidrinātā dabasgāze. 2023. gadā ES valstis no Krievijas importēja rekordlielus dabasgāzes apjomus, un lielākās importētājas bija Francija, Spānija un Beļģija. Tajā pašā laikā vairākas ES valstis, neskatoties uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, turpina iepirkt kodoldegvielu no Maskavas.
Desmit ES valstu grupa, tostarp Polija, pieprasa stingrākus pasākumus pret Krieviju, tostarp ierobežojumus gāzes un dabasgāzes importam, tomēr vēl nav izdevies panākt vienprātību starp visām 27 dalībvalstīm.
Eiropas Komisija ir izvirzījusi nesaistošu mērķi līdz 2027. gadam likvidēt Krievijas piegādes, taču jautājums joprojām ir sarežģīts.
Polija iestājas par radikāliem pasākumiem - Polijas prezidents Andžejs Duda ieņem vienu no stingrākajām pozīcijām Eiropas līderu vidū. Intervijā BBC viņš norādīja, ka cauruļvadi "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" būtu jādemontē, lai izslēgtu iespēju atjaunot Krievijas gāzes piegādes arī pēc iespējamā miera līguma starp Krieviju un Ukrainu. Pēc viņa teiktā, šie cauruļvadi rada draudus ne tikai Ukrainai, Polijai un Slovākijai, bet arī visai Eiropai ekonomiskā un enerģētiskā nozīmē.
"Es ceru, ka Eiropas līderi mācīsies no Krievijas agresijas pret Ukrainu un nekad neatgriezīsies pie atkarīgām piegādēm," uzsvēra Duda.
Polijas nostāja gūst atbalstu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, kuras enerģētisko atkarību no Krievijas uzskata ne tikai par ekonomisku, bet arī stratēģisku draudu. Pēc plaša mēroga kara sākuma Ukrainā Eiropa ir ievērojami samazinājusi cauruļvadu gāzes piegādes no Krievijas, tomēr dažas valstis, piemēram, Vācija un Spānija, joprojām pērk sašķidrināto dabasgāzi. Polija un citas reģiona valstis pieprasa pilnīgu Krievijas degvielas noraidīšanu, tostarp “Nord Stream” cauruļvadu demontāžu, kas kļuvuši par simbolu Eiropas atkarībai no Maskavas.