Lai arī Latvijas valsts amatpersonas izvēlas izvairīties no viedokļu paušanas par to, ir vai nav a/s “Latvijas gāze” (LG) sankcijām pakļauts uzņēmums, fakti nepārprotami liecina, ka par šo tēmu šobrīd ir nevis tikai jārunā, bet skaļi jākliedz!
Eiropas Savienības noteiktās sankcijas paredz, ka sankcijām ir pakļauti uzņēmumi, kas atrodas Krievijas kontrolētu personu īpašumā (vairāk nekā 50%) vai to kontrolē. Kontrole nozīmē iespēju iecelt uzņēmuma padomē vai valdē vairākumu tās locekļu un caur tiem kontrolēt attiecīgā uzņēmuma darbību. To nosaka Finanšu instrumentu tirgus likums (1. panta 20. punkts) un Koncernu likums (3. pants).
Šādus kritērijus var atrast Eiropas Savienības Padomes Regulā (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā.
Attiecībā uz LG Latvijas iestādes bez paskaidrojumiem akcentē tikai īpašuma tiesību kritēriju, bet, iespējams, apzināti aizmirst par otro - kontroles kritēriju - un attiecīgi to LG nepiemēro.
Piemēram, Ārlietu ministrijas skaidrojumā par Krievijai piemērotajām sankcijām ir īpaša sadaļa par LG - skat. 25. jautājumu. Šajā sadaļā ir vienkārši un ļoti primitīvi norādīts, ka “atbilstoši publiskai informācijai” (kas jau ir kliedzoši - kā var “Gazprom” Latvijas drošību skarošos jautājumos pārbaudīt tikai pēc “publiskas” informācijas) “Gazprom” nav vairākuma akcionārs. Un tāpēc LG neesot uzskatāma par sankcijām pakļautu uzņēmumu.
Apstāklis, ka LG padomē, kurā atbilstoši statūtiem ir 11 locekļi, vairākums jeb seši padomes locekļi ir “Gazprom” lojāli cilvēki, kas savukārt pilnībā ļauj kontrolēt valdi un tās ievēlēšanu (un tāpēc pilnīgi visu LG īstenoto komercdarbību - kā mēs to varam arī redzēt praksē un savos maciņos), nevienas Latvijas iestādes uzmanību nav piesaistījis.
LG akcionāru struktūra formāli ir šāda: “Gazprom” 34%, “Itera” 16%, “Ruhrgas” 18,26%, bet fondam “Marguerite” 28,65%. Pārējie 2,77% it kā ir brīvā tirgū un tiek kotēti “Nasdaq” biržā.
Formāli sanāk tā, ka “Gazprom” pieder tikai 34% akciju, kas neveido balsu vairākumu un tātad it kā neļauj uzskatīt LG par sankcijām pakļautu uzņēmumu.
No sešiem “Gazprom” lojālajiem padomes locekļiem tieši ar “Gazprom” saistīti ir pieci: Kirils Seļezņovs (padomes priekšsēdētājs), Jeļena Mihailova, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Jurijs Ivanovs. Savukārt sestais kontroli nodrošinošais izšķirošais padomes loceklis ir Juris Savickis, kura pārstāvētais uzņēmums “Itera Latvija” arī ir pakļauts sankcijām, jo to kontrolē Krievijas “Rosņeftj”.
“Rosņeftj” savukārt caur tās mātes sabiedrību Krievijā pieder arī mazliet vairāk par 10% “Gazprom” akciju - proti, šie uzņēmumi ir cieši savstarpēji saistīti.
Abiem sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem kopā pieder 50% no LG akcijām - kas, kā tika norādīts iepriekš, it kā nav pietiekams akciju skaits, lai LG arī atzītu par sankcijām pakļautu uzņēmumu.
Tomēr šie divi sankcijām pakļautie uzņēmumi no 11 padomes locekļu vietām kontrolē vairākumu - sešus padomes locekļus, kas savukārt ļauj iecelt visus LG valdes locekļus un pilnībā kontrolēt LG darbību.
Šādi padomes locekļu amatā iecelšanas rezultāti ir iespējami tikai vienā gadījumā - ja “Gazprom” grupa patiesībā kontrolē vairāk par 50% no LG akcijām - citādi ievēlēt padomes locekļu vairākumu matemātiski nav iespējams.
Lai pilnībā un jebkuros gadījumos varētu ievēlēt vairākumu - “Gazprom” grupai ir nepieciešama tikai viena akcija no it kā brīvajā tirgū esošajām akcijām (2,77% no pamatkapitāla), kas jau sen ir nopirkta un kuru tur Krievijai un “Gazprom” lojāla persona.
Tā ir elementāri pārbaudāma lieta (jo īpaši tad, ja pārbaudi veic Valsts drošības dienests ar savām metodēm), kurš akcionārs/akcionāri ir balsojuši akcionāru sapulcē par “Gazprom” ielikteņiem LG padomē, kā arī vispār - kam pieder it kā brīvajā tirgū esošās akcijas. Ar nopietnu darbu ir iespējams atrast arī paslēpto “Gazprom” matemātisko balsu vairākumu - to neviens nekad Latvijā nav darījis, un izskatās, ka arī nedarīs.
Tomēr šī slēptā balsu vairākuma atrašana nav obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu, ka “Gazprom” LG ir izšķiroša ietekme, nevis tikai puse no balsstiesīgā kapitāla.
Jurisprudencē pastāv tāds jēdziens kā “netieši pierādījumi”. Netieši pierādījumi ir tādi pierādījumi, kuri, kā jau rāda nosaukums, kaut ko pierāda nevis tieši, bet pastarpināti. Vienkāršiem vārdiem skaidrojot, netieši pierādījumi, piemēram, ir tad, kad kādu situāciju nav ticami izskaidrot kā vienkāršu sagadīšanos - kad ticamāk ir secināt, ka tā ir noteiktu darbību/notikumu rezultāts. Tieši tā, kā tas ir LG gadījumā - kā var tā sagadīties, ka LG pārraudzības institūcijā nonāk “Gazprom” ielikteņu vairākums, lai arī “Gazprom” it kā nav balsstiesību vairākuma un izšķirošas ietekmes. Saprātīgi nav iespējams domāt, ka tā ir nejaušība.
Otrs paņēmiens, kā konstatēt “Gazprom” kontroli pār LG, ir vēl vienkāršāks. Ir pilnīgi pietiekami pierādīt sešu padomes locekļu saistību ar “Gazprom” un otru sankcijām pakļauto uzņēmumu, lai secinātu, ka šīs personas ir pat saistītas ar juridisku pienākumu rīkoties un darboties “Gazprom” un “Itera” interesēs. Ir skaidrs, ja esi “Gazprom” pārvaldes vadītājs, tev ir pienākums darīt to, ko “Gazprom” tev liek. Un no tā var secināt, ka “Gazprom” kontrolē šos cilvēkus un caur viņiem - visu LG.
Latvijas valstij ir arī jāsaprot, ka “Gazprom” un “Itera Latvija” ir jāskata kā vienots veidojums, nevis kā divi patstāvīgi uzņēmumi. Tieši tāpēc tie abi ir pakļauti sankcijām, jo ir nelojāli Latvijai, bet ir īpaši lojāli šaurai Krieviju kontrolējošu personu grupai un politikai. Un minētie seši padomes locekļi pakļaujas šai Krievijas interešu grupai un pilda tās rīkojumus.
Tas ir vairāk nekā pietiekami, lai atzītu, ka LG ir sankcijām pakļauts uzņēmums. Turklāt jau tagad ir iespējams juridiski pierādīt (un attiecīgi rīkoties), ka LG valde un padomes vairākums nevar turpināt darboties.
Nacionālās drošības likuma 39. pants imperatīvi, t.i., obligāti, paredz, ka ir jāizslēdz ar Krieviju un Baltkrieviju saistītu personu ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, tajā skaitā “Latvijas gāzē”. Lai arī likuma redakcija ir tāda, ka tiek ierobežotas Krievijas kompāniju balsstiesības, likuma mērķis ir plašāks, un tas ir acīmredzams - panākt, ka ar Krieviju un Baltkrieviju saistītas personas nevar noteikt vai citādi ietekmēt nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību darbību pretēji Latvijas interesēm.
Nav nekādas jēgas ierobežot tikai akcionāru balsstiesības, ja nacionālajai drošībai svarīgos uzņēmumos padomē un valdē bez ierobežojumiem turpina saimniekot Latvijai nelojālas personas, turklāt vēl agresīvi rīkojoties pretēji Latvijas interesēm.
Nacionālās drošības likuma 39. pants nevar tikt interpretēts citādi kā norma, kas aizliedz arī to Krievijas kompāniju, kas ir salikušas savus cilvēkus padomēs un valdēs, ielikteņiem pārraudzības institūcijās (padomēs) un izpildinstitūcijās (valdēs) turpināt strādāt. Tas nozīmē, ka ar brīdi, kad stājās spēkā aizliegums balsot Krievijas akcionāriem Latvijai nozīmīgos uzņēmumos, spēkā stājās arī aizliegums viņu pārstāvjiem strādāt attiecīgo uzņēmumu amatpersonu amatos.
LG amatpersonas no amata pienākumu pildīšanas atstādināt ir ļoti vienkārši. Likums atļauj prokuratūrai, ja tā redz, ka kāds likums netiek ievērots, dot saistošu rīkojumu valsts iestādēm likuma pārkāpumu nekavējoties novērst. Valsts iestādei šāds rīkojums ir obligāti jāievēro.
LG gadījumā prokuratūra var uzdot komercreģistra iestādei - Uzņēmumu reģistram - dzēst “Gazprom” grupas ievēlētos ielikteņus no LG amatpersonu statusa. Tas nozīmē, ka automātiski tiek apturēta visa Latvijai nedraudzīgā LG darbība līdz jaunu amatpersonu ievēlēšanai, kurā “Gazprom” tai noteikto ierobežojumu dēļ vairs nevarēs piedalīties.
Latvijas Sporta likuma 10. pantā, piemēram, ir aizliegts VDK bijušajiem darbiniekiem ieņemt sporta organizāciju vadītāja amatu. Pamatojums šādam regulējumam ir tāds, ka, piemēram, sporta federāciju gadījumā šo cilvēku lojalitātes trūkums Latvijai var radīt būtisku kaitējumu. Šī regulējuma dēļ Juris Savickis nevar vadīt Latvijas Tenisa savienību. Vienlaikus Latvijas valsts iestāžu ieskatā mazāk bīstami ir tas, ka Juris Savickis ir LG padomes priekšsēdētāja vietnieks un šajā statusā negatīvi ietekmē visu valsts ekonomiku un iedzīvotāju labklājību. Šāda likuma interpretācija nav saprātīgi iespējama - ir skaidrs, ka arī no LG Jurim Savickim ir nekavējoties jāaiziet. Tāpat kā visiem pārējiem “Gazprom” ielikteņiem.
