Jautājums par a/s “Latvijas gāze” pakļaušanu sankcijām tiek cilāts varas koridoros, tomēr amatpersonas publiski par to runā izvairīgi un pat pilnībā baidās atbildēt, aptaujājot politiķus un ierēdņus, secina “Neatkarīgā”.
Varas gaiteņos jau labu laiku izskan runas par iespējām pakļaut sankcijām LG. Par to, ka uzņēmums varētu nonākt sankcionētāju redzeslokā, vedina domāt uzņēmuma akcionāru struktūra. LG īpašnieki ir Krievijas uzņēmums “Gazprom” (34,00%), “Marguerite Fund” (28,97%), “Uniper Ruhrgas International” GmbH (18,26%), “ITERA Latvija” (16,00%). Atlikušie 2,77 % akciju tiek kotēti biržā “Nasdaq Riga”. Pēc publiski pieejamās informācijas, jau šā gada 3. martā Kanādas valdība piemēroja sankcijas vienam no LG īpašniekiem “Gazprom”. Ik pa laikam publiski tiek pieminēti LG īpašnieku pārstāvji un paustas aizdomas par viņu saistību ar Maskavu. No publiski pieejamās informācijas var spriest, ka vairāk nekā pusi no ieņēmumiem par pasaules tirgos pārdotajiem energoresursiem Krievija tērē militārām vajadzībām.
Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā, sadaļā “Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām”, lasāms: “Ārlietu ministrijas rīcībā nav informācijas, ka AS “Latvijas gāze” būtu uzskatāma par sankcionētu uzņēmumu. Lai gan “Gazprom”, pret kuru ir noteiktas ASV OFAC sankcijas un pret kuras mātes sabiedrību “Gazprom Neft” ir noteiktas gan ASV OFAC, gan ES sankcijas, ir viens no AS “Latvijas gāze” akcionāriem, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju tas nav uzskatāms par AS “Latvijas gāze” vairākuma akcionāru. Tādēļ Ārlietu ministrija nesaskata šķēršļus sadarbībai ar AS “Latvijas gāze”.”
Tā kā iepriekš minētā oficiālā valsts pozīcija dažādu politisko vēju iespaidā var arī pēkšņi mainīties, “Neatkarīgā” aptaujāja valsts amatpersonas, vaicājot, vai atbilstoši starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam (piemēram, tā 3. pantam) ir pamats piemērot sankcijas LG; ja ir pamats, kad sankcijas tiks piemērotas; ja nav pamata, tad kāpēc?
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis ar dienesta Stratēģiskās attīstības un komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālistes Līvas Rancānes starpniecību atbildēja: “Sankciju likuma 3. pants reglamentē nacionālo sankciju noteikšanu. Nacionālās sankcijas var noteikt Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikumu, ja tas nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, kas izriet no Latvijas dalības starptautiskā organizācijā, un ja tas nepieciešams, lai sasniegtu kādu no Sankciju likuma 3. pantā minētajiem mērķiem. Ņemot vērā minēto, Finanšu izlūkošanas dienestam nav mandāta vai tiesību izteikt viedokli, vai pastāv pamats piemērot nacionālās sankcijas kādai personai. Finanšu izlūkošanas dienests ir kompetentā institūcija cīņā pret starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē.”
Premjers Krišjānis Kariņš ar preses sekretāra Sandra Sabajeva starpniecību uz minētajiem jautājumiem atbildēja: “Liels paldies par jautājumiem - lūgums ar tiem vērsties Ekonomikas un Tieslietu ministrijās, kuras varēs sniegt detalizētu skaidrojumu par Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma normu attiecināšanu uz AS “Latvijas gāze”.”
Atsaucoties Ministru prezidenta norādēm, “Neatkarīgā” šā gada 7. septembrī minētos jautājumus adresēja Ekonomikas un Tieslietu ministrijas valsts sekretāriem. Kad vairāku dienu agrumā atbildes nesekoja, “Neatkarīgā” nosūtīja atgādinājumus. Taču arī tas nepalīdzēja. Nekādas atbildes no abām ministrijām nav saņemtas joprojām.
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība), vaicāts, vai ir pamats LG piemērot nacionālās sankcijas atbilstoši sankciju likumam, teica: “Īsti neatceros, kāds tur (LG) ir akcionāru sastāvs. Ja vairākums Krievijai, tad var, ja citiem, tad nevar!”
Saeimas deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par”) skaidroja: “Ir jāskatās, tiek vai netiek pildīts tas, kas ir noteikts ar likumu. Ekonomikas ministrija ir tā, kurai jānāk klajā ar atbilstošām iniciatīvām Ministru kabinetā.”
Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (pie frakcijām nepiederošs, bet Nacionālās apvienības biedrs) norādīja: “Par to [par LG sankcionēšanu] ir bijušas diskusijas un arī lēmumi. Es nepiedalos slēgtajās sēdēs, un pēdējos mēnešos man nav pilnas informācijas par to, kas šai jomā notiek. Varu spriest tikai no tā, ko redzu publiskās informācijas telpā kontekstā ar informāciju, kura bija manā rīcībā laikā, kad biju ekonomikas ministrs.”
