Kā jau varēja paredzēt, septembrī saņemtie rēķini par energoresursu patēriņu augustā lielai daļai Latvijas uzņēmumu izrādījusies tik smaga nasta, ka jau tuvākajā laikā var sagaidīt gan ražošanas apjomu samazināšanu, gan būtisku gala produktu cenu kāpumu un pat bankrotu vilni. “Neatkarīgās” aptaujātie uzņēmēji gan šobrīd vēl balto karogu nav izkāruši, tomēr gandrīz visi kā viens atzīst – valsts atbalsts līdz šim bijis gandrīz nejūtams.
Tomēr vislielākās bažas uzņēmējiem rada reālu stratēģisku plānu neesamība no valsts puses - valdības rīcība bijusi un joprojām ir haotiska un drudžaina, dažādas koncepcijas mainās pat dažu dienu laikā. Tas uzņēmējiem neļauj veikt ne īstermiņa, ne tālāku plānošanu - kas tiek solīts šodien, rīt jau var būt atcelts, mainīts, koriģēts. Tam piekrīt arī “Neatkarīgās” aptaujātie eksperti, kuri uzsver, ka izeja no krīzes meklējama tikai un vienīgi stabila un nemainīga ilgtermiņa rīcības plāna izstrādē, tā konsekventā īstenošanā, kā arī papildu finanšu resursu pieejamības nodrošināšanā
Īpaši smagi jaunie energoresursu tarifi sit pa tā dēvētajiem energoietilpīgajiem ražotājiem - rēķinu summas mērāmas vairs ne jau vairāku desmitu, bet gan simtu tūkstošu eiro apmērā.
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekle Natālija Petrova sarunā ar “Neatkarīgo” atklāja, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, rēķini par energoresursiem auguši trīs un pat četras reizes - septembrī nomaksājamā summa ir vairāk nekā 326 tūkstoši eiro. “Situācija ir dramatiska, norēķināties par izmantotajiem energoresursiem būs ļoti sarežģīti, visticamāk, nāksies ieviest taupības pasākumus, kas faktiski nozīmē atsevišķu pakalpojumu nozaru slēgšanu. Šogad jau vienreiz bijām spiesti spert šādu soli, jo jebkāds atbalsts no valsts puses, sākot no aprīļa, tika pārtraukts - līdz tam vismaz kompensēja tolaik vēl esošās OIK izmaksas aptuveni 40 tūkstošu apmērā. Pēc tam viss beidzās. Ne man, ne citiem uzņēmējiem līdz šim brīdim nav skaidrs, uz ko valdība tolaik cerēja - ģeopolitiskās situācijas dēļ notiekošais straujais energoresursu cenu kāpums jau bija realitāte, viss liecināja, ka šis process turpināsies, bet mūsu valdība faktiski nedarīja neko, ja neskaita bārstīšanos ar realitātē nebalstītiem spriedelējumiem,” savu sašutumu neslēpa Natālija Petrova. Uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai no 1. oktobra paredzētā kompensācija - maksas par sistēmas pakalpojumiem 100% segšana no valsts budžeta līdzekļiem - nav uzskatāms par pirmo valdības soli uz kompensāciju sistēmas sakārtošanu, Natālija Petrova atbildēja ar lielu ironijas devu: “Paldies un vēlreiz paldies valdībai par šiem dāsni piešķirtajiem apmēram 20 tūkstošiem eiro jeb aptuveni 1/16 daļu no mūsu rēķina par energoresursiem, tas tiešām ir cēli. Bet ja nopietni, tad šādi kosmētiska rakstura atbalsta pasākumi neko būtiski situācijas uzlabošanā nedod, valdībai nekavējoties (negaidot jauno valdību) jāizstrādā turpmākās energoresursu nodrošināšanas plāns vismaz uz 3-5 gadiem. Tam jāietver gan pārdomāti un, galvenais, nemainīgi nosacījumi atbalsta saņemšanai, gan jo īpaši konkrētos termiņos realizējami soļi pārejai uz alternatīviem enerģijas avotiem. Ja šāda plāna nebūs, domāju, ka jebkāda veida rūpnieciskā ražošana pēc pieciem gadiem Latvijā būs beigusies.”
Tāpat kā visai tautsaimniecībai, jaunās energoresursu izmaksas kļuvušas par ievērojamu slogu arī vietējiem pārtikas ražotājiem. Daži uzņēmēji šim rudenim jau centušies laikus sagatavoties, tomēr netrūkst arī tādu, kuri savus darbiniekus jau redz bezdarbnieku rindās.
“Gāzes cena četrkāršojusies, elektrības arī tikpat, citi komunālie maksājumi vismaz uz pusi dārgāki, tāda ir šā rudens sākuma situācija,” “Neakarīgajai” stāstīja a/s “Latgales piens” valdes priekšsēdētājs Valērijs Haritonovs. Būdams energotilpīgs uzņēmums, “Latgales piens” jau pats, negaidot valdības norādījumus, centies pārstrukturēt ražošanu uz iespējami lētāku energoresursu izmantošanu, piemēram, izmantot sašķidrināto gāzi, kā arī ierīkot savus saules enerģijas paneļus. “Diemžēl var izrādīties, ka šie mūsu īstenotie pasākumi nebūs pietiekami un mēs netiksim līdzi vēl straujākam cenu kāpumam. Pavisam reāls ir scenārijs, ka mūsu 160 darbiniekus nāksies atlaist un viņi kļūs par kārtējo slogu sociālajam budžetam. Tik tālu esam nonākuši tādēļ, ka jau no pirmā cenu kāpšanas viļņa valdībai bija jābūt skaidram rīcības plānam, kā rīkoties - kādi būs nemainīgi kompensācijas apjomi, vai tiks noteikti energoresursu cenu griesti, ar kuriem rēķināties, kā tiks īstenota visaptveroša pāreja no līdzšinējās Krievijas resursu dominantes uz alternatīviem enerģijas avotiem. Tam visam bija jābūt, bet nekā tāda nav! Rezultātā mēs vairs nevaram pat slēgt ilgtermiņa līgumus, jo nezinām, kas notiks rīt, parīt,” sacīja V. Haritonovs.
Jautāts, vai nenāksies celt ražoto produktu cenas, valdes priekšsēdētājs sacīja, ka tas būs neizbēgami. “Savos darbības gados esam iekarojuši noteiktas pircēju daļas atzinību, tomēr arī šai iedzīvotāju lojalitātei pret vietējo ražotāju agri vai vēlu pienāks beigas. Un, iespējams, ar smagu sirdi, bet skaudri apzinoties sava maciņa iespējas, mūsu līdzšinējie uzticamie klienti dosies uz “Lidl” un tamlīdzīgiem veikaliem, kur būs spiesti iegādāties mazāk kvalitatīvus, bet cenas ziņā sasniedzamus produktus,” viņš sacīja.
Pagaidām uzņēmums turpina darbu, jo, pēc V. Haritonova teiktā, tam ir saistības, kuras tas vienkārši nedrīkst nepildīt, piemēram, par reģiona skolu nodrošināšanu ar piena produktiem. “Protams, vēl ceram, ka valsts sniegs atbalstu, lai gan optimisms ar katru dienu mazinās. Tikko parādījās informācija, ka, lai pretendētu uz valsts kompensāciju energoresursu sadārdzinājumam, iespējams, būs jāveic padziļināta revīzija, proti, jāizmanto zvērināta revidenta pakalpojumi, kas prasa ievērojamus izdevumus. Tā vietā, lai noliktu blakus divus rēķinus - vienu par pagājušā gada augustu un šogad saņemto, aprēķinātu starpību un noteiktu daļu no tās vienkārši kompensētu, uzņēmējam atkal tiek uzlikts jauns slogs - gan finansiāls, gan laikietilpīgs. Tāda nu ir tā pašreizējās varas izpratne par “atbalsta sniegšanu”,” norādīja “Latgales piena” valdes priekšsēdētājs.
Lai gan līdz šim gaļas produktu ražošanas uzņēmums “Forevers” no valsts puses nav saņēmis ne centa (ieskaitot Covid-19 laiku, lai gan uzņēmums bija spiests slēgt vairākus veikalus), tā vadītājs un vienīgais īpašnieks Andrejs Ždans ir pārliecināts, ka pagaidām uzņēmums spēs apmaksāt rēķinus, kas, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, piedzīvojuši celšanos par 396%. “Tas būs panākts, pateicoties tam, ka jau laikus paredzējām ekonomisko stagnāciju un gatavojām tā saucamo finanšu spilvenu, kuru nu liekam lietā,” “Neatkarīgajai” raksta Andrejs Ždans.
Diemžēl tālejošas stratēģijas uzņēmumam pašlaik neesot. “Ir jābūt skaidram nākotnes redzējumam vismaz 3-5 nākamo gadu griezumā. Mēs gaidām no valdības precīzus un skaidrus norādījumus, ko biznesam darīt ar gāzi un citiem enerģijas nesējiem. Enerģētiskā drošība un stratēģija nodrošināt valsti ar enerģijas nesējiem, tas nav biznesa līmenis - tā ir valdības atbildības zona. Mēs nevaram plānot turpmākus pasākumus šādos apstākļos. Jau minēju, ka netiek sniegts nekāds nākotnes redzējums no valsts aparāta puses, taču jebkura tehniskā risinājuma izstrādei nepieciešami vismaz 3-6 mēneši. Projekta izstrādei, apstiprināšanai un tamlīdzīgām aktivitātēm - nepieciešami vēl 3-10 mēneši. Papildu 7-12 mēneši aizritēs aprīkojuma piegādei. 1-2 mēneši līdz uzstādīšanai un nodošanai ekspluatācijā. Rezultātā būtu jāiegulda 0,7-1,2 miljoni eiro un rezultāts jāsaņem 1,5-2,5 gados. Rodas jautājums: kas notiks ar gāzi pēc 1,5-2,5 gadiem un vai šāds ieguldījums pašlaik patiešām ir nepieciešams?” raksta “Forevers” īpašnieks.
Andrejs Ždans pieļāva, ka kaut kāds plāns valdībai varbūt arī ir, bet pagaidām nekas par to neesot zināms. Līdz tam uzņēmums turpinās strādāt, zaudējumus sedzot uz gūtās peļņas un produktu cenu pieauguma rēķina.
Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs, graudkopības uzņēmuma “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uz hipotētisku valsts atbalstu nepaļaujas. “Jā, arī mūsu rēķini ir auguši par apmēram 30 līdz 40 procentiem, aug arī citas izmaksas, tomēr mēs esam tam gatavojušies, meklējot inovatīvus risinājumus, stingri plānojot finanses un veicot citus preventīvus pasākumus,” viņš sacīja. Graudkopība esot nedaudz citādā situācijā nekā pārējās Latvijas pārtikas ražošanas nozares, jo graudi ir biržas produkti, kas paver iespēju eksportam, ļaujot uzņēmējiem nopelnīt. Pašlaik gan pasaules tirgos esot vērojams neliels cenu kritums, tomēr pagaidām tas būtiski neietekmē kopējo situāciju.
Indulis Jansons prognozē, ka turpinās augt atsevišķu pozīciju izmaksas, piemēram, graudu pirmapstrādē un loģistikā, tāpēc kaut neliels valsts atbalsts būtu vēlams. Tomēr kā galveno sekmīgas attīstības garantu I. Jansons min katra uzņēmēja paša spēju izvērtēt situāciju, sekojot un rūpīgi analizējot gan lokālas, gan globālas ekonomikas attīstības tendences un uz šīs bāzes veidojot sava uzņēmumam attīstības stratēģiju.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis sarunā ar “Neatkarīgo” uzsvēra, ka straujās energoresursu sadārdzināšanās dēļ izraisītās krīzes pārvarēšana ir jāskata kontekstā ar skaidra valsts plāna izstrādāšanu un īstenošanu energoresursu pieejamības jomā tuvākajos trīs līdz piecos gados. “Pašlaik visas Eiropas Savienības līmenī tiek gatavoti jauni atbalsta mehānismi gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, tomēr tas nenozīmē, ka Latvijai pašai nav jādara nekas. Daļa no uzņēmējiem būtu spējīgi pārvarēt pašreizējo krīzi, ja būtu skaidri redzama tālākās attīstības perspektīva, kas ļautu veikt ieguldījumus ražošanas pārorientēšanā uz alternatīviem enerģijas avotiem, tādējādi panākot izmaksu izlīdzināšanos vairāku gadu griezumā. Protams, tas neizslēdz īstermiņa kompensāciju nepieciešamību. Uzskatu, ka būtu jāveido speciāls krīzes vadības centrs, kurā darbotos arī uzņēmējus pārstāvošas struktūras. Tas ļautu gan saprast, kuri uzņēmumi ir sasnieguši tādu “sāpju slieksni”, kad bez valsts atbalsta neiztikt, gan izvairīties no kovida laikā pieļautajām kļūdām, kad kompensāciju piešķiršana notika haotiski un nereti pat absurdi, jo tika atstāta tikai un vienīgi politiķu rokās,” uzsvēra LTRK prezidents.
Aigars Rostovskis arī norādīja, ka būtisks šīs krīzes “turbulences brīža” pārvarēšanas faktors ir stingra taupības politikas īstenošana. “Protams, nevajag krist otrā grāvī un taupības vārdā ierobežot, piemēram, cilvēku personiskās higiēnas prasības. Arī taupot ir jāsaglabā veselais saprāts un racionāla pieeja, tikai tad šie pasākumi būs efektīvi,” sacīja A. Rostovskis.
Atgriežoties pie jautājuma par iespējamām pašu uzņēmēju investīcijām ražošanas pārstrukturēšanā uz citiem energoresursu avotiem, LRTK prezidents vairākkārt akcentēja, ka būtiski ir atvieglot pieeju nepieciešamajiem finanšu resursiem gan grantu, gan aizdevumu veidā.
Šo domu atbalstīja arī uzņēmējs un ekonomista Jānis Ošlejs. “Lai radikāli mainītu pašreizējo situāciju energoresursu dārdzības mazināšanas un pieejamības jomā, valdībai būtu nepieciešams maksimāli nodrošināt, veicināt un atvieglot uzņēmēju iespējas rast pārstrukturēšanās finansējumu gan no ES fondiem, gan citiem avotiem. Pašlaik es šādu tendenci neredzu. Neredzu arī kādu citu valdības plānu, kas būtu vērsts uz ilgtspējīgu attīstību energoresursu jomā. Acīm redzami, ka līdzšinējās investīcijas un citas darbības bijušas nepietiekamas. Tas rada satraukumu un liek ar bažām raudzīties uz tuvākajiem gadiem. Ja pieeja nemainīsies, problēmas tikai pieaugs un to risināšana ar īstermiņa atbalsta programmām kļūs arvien mazefektīvāka,” uzskata Jānis Ošlejs.
