Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), visticamāk, reaģējot arī uz “Neatkarīgās” neatlaidīgi uzdotajiem jautājumiem un publikācijām, vakar pieņēma lēmumu atstādināt no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.
Viņa gan parādā nepalika un ministra reakciju uz atklātajiem korupcijas gadījumiem VID nodēvēja par neadekvātu un aizdomīgu. Par VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītāju iecelta I. Jaunzemes vietniece, Informātikas pārvaldes direktore Indra Kārkliņa.
To, ka attiecībās starp ministru un VID ģenerāldirektori gaidāmi jauni spriedzes mirkļi un pavērsieni, vēstīja ministra “Neatkarīgajai” nosūtītā atbilde uz mūsu daudzajiem jautājumiem par ministra redzējumu uz iespējām mazināt un varbūt par novērst korupciju iestādē.
Tajā cita starpā minēts: “Par VID vadības nespēju un nevēlēšanos novērtēt pietiekami augstu koruptīvo problēmu apmērus liecina arī fakts, ka 2016. gadā tika veikts ārpakalpojuma audits: “Korupcijas novēršanas procesu novērtējums Valsts ieņēmumu dienestā”. Ārējā audita secinājumi un rekomendācijas bija visaptverošas un apjomīgas, taču VID praksē tās īstenoja tikai daļēji, un atsevišķas rekomendācijas netika ieviestas vispār.
Pamatojoties uz finanšu ministra rezolūciju, Finanšu ministrija veica “Korupcijas novēršanas procesu novērtējuma Valsts ieņēmumu dienestā” pēcpārbaudi. FM uzskata, ka ieteikumi pēc būtības nav ieviesti. Visas VID darbības norāda uz to, ka VID nav vēlmes īstenot atsevišķas rotācijas, piemēram, vadītāju rotāciju. Par to liecina presē izskanējusī informācija, vairākkārtēja komunikācija gan vēstulēs, gan sanāksmēs.
VID ģenerāldirektore nespēj efektīvi īstenot korupcijas mazināšanas pasākumus, kas izriet no auditos konstatētiem trūkumiem un secinājumiem. Vēstuļu rakstīšana un sanāksmju organizēšana nav vērtējama kā darba rezultāts, bet gan kā procesa imitācija, lai novilcinātu uzdevuma izpildi, kā arī neliecina par nulles toleranci koruptīvām parādībām VID muitā un arī citās struktūrās.
Tā vietā, lai īstenotu pārmaiņu vadību un pildītu ministra uzdevumus, ar publikācijām medijos tiek radītas rīcības ilūzijas, un faktiskā rīcība neliecina par patiesu vēlmi sasniegt labāku rezultātu.
FM ir izdots rīkojums par dienesta pārbaudes uzsākšanu, kuras mērķis ir noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu neveikt muitas vadības rotācijas, ilgstoši atlikt un nepildīt rezolūciju par VID rotācijas veikšanu.
2022. gada 9. jūnijā tika izdota rezolūcija, ar kuru VID uzdots līdz 2022. gada 15. jūnijam veikt VID amatpersonas (iepriekš VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas Terehovas MKP vecākais muitas uzraugs) Aināra Lipska reputācijas izvērtējumu saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17. panta pirmo daļu un pieņemt atbilstošu lēmumu, un nekavējoties par to informēt Finanšu ministriju.
Vienlaikus Finanšu ministrija ir vērsusi VID uzmanību uz to, ka VID lēmumi disciplinārlietās nav pietiekami pamatoti un tajās trūkst pierādījumu. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 8. pantā ir noteikts, ka pierādīt ierēdņa vainu ir iestādes pienākums. Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un disciplināri sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā paredzētajā kārtībā. Visas šaubas vērtē par labu ierēdnim.
2022. gada 9. jūnija rezolūcijā uzdots VID arī izvērtēt VID disciplinārlietu izskatīšanas un lēmumu par disciplinārsodu piemērošanu sagatavošanas procesu, īpaši pievēršot uzmanību lietās esošo pierādījumu, uz kuriem pamatoti secinājumi, nodrošināšanai un nostiprināšanai, un visu lietā esošo pierādījumu precīzai norādīšanai lēmumos par disciplinārsoda piemērošanu un sagatavot atbilstošus iekšējo normatīvo aktu grozījumus.”
Vakar pirms pusdienas laika “Neatkarīgās” portāls “nra.lv” pirmais pavēstīja, ka J. Reirs ir atstādinājis I. Jaunzemi no amata. Kā skaidro Finanšu ministrija, ministrs izdevis rīkojumu par I. Jaunzemes atstādināšanu, balstoties uz dienesta pārbaudes ziņojumu un reaģējot uz KNAB VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām VID amatpersonu aizturēšanām.
Ministrs skaidro, ka aizturēta organizēta noziedzīga augsta līmeņa VID darbinieku grupa. Tie neesot zema līmeņa inspektori vai vienkāršs muitnieks, bet ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt tieši pakļaujas I. Jaunzemei.
“Noziegumi, par kuriem šīs amatpersonas ir aizturētas, arī ir paši nopietnākie, kādus amatpersona vien var pieļaut. Šādā situācijā nav iedomājams, ka iestāde varētu izlikties, ka nekas nav noticis, un turpināt mierīgi strādāt tālāk,” uzsver J. Reirs.
Ministrijas veiktajā dienesta pārbaudē esot atklāts, ka VID ģenerāldirektores rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana. Tādējādi esot nodarīts būtisks kaitējums valsts interesēm, un I. Jaunzemes rīcībā esot saskatāmas Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā noteiktā disciplinārpārkāpuma pazīmes. Koruptīvie noziegumi iestādē varējuši notikt, jo VID esot trūkumi iekšējās kontroles mehānismos un uzraudzībā. Pēc ministra domām, nepieciešama detalizēta izmeklēšana, kā VID ieperinājusies korupcija. Tādēļ viņš pieņēmis lēmumu atstādināt VID ģenerāldirektori no amata pienākumu pildīšanas.
Savukārt I. Jaunzeme ar sava preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību aģentūrai LETA vērsusi uzmanību uz to, ka katru reizi, kad VID atklāta korupcija, J. Reira reakcija bijusi agresīva, taču nekas nav ticis darīts, lai to novērstu: “Man ir nulles tolerance pret korupciju. Es varu ieviest pretkorupcijas sistēmas dienestā, kas ļauj izskaitļot negodprātīgas darbības un pieķert vainīgos, pieņemt spēcīgu Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju un stiprināt šo pārvaldi, un īstenot dažādus citus pasākumus, bet es nevaru ietekmēt to, ka katru brīdi pasaulē piedzimst pa kādam noziedzīgam prātam.”
Viņa norādījusi, ka iepriekš pieminētā VID korupcijas lieta vēl pat līdz tiesai nav nonākusi, bet finanšu ministrs jau vainīgo atradis.
Jāatgādina, ka saspringtās attiecības starp ministru un VID ģenerāldirektori veidojās vairāku gadu garumā. Lai arī abi darbu ministrijas paspārnē uzsāka gandrīz vienlaikus, I. Jaunzeme amatā nonāca, pateicoties iepriekšējās, Māra Kučinska valdības lēmumiem.
