Sešus gadus ilgstošajām cīņām par izmaiņām Latvijas mežu apsaimniekošanas kārtībā pielikts punkts, kompromisu starp vides aizsardzības organizācijām un nozari tā arī nesasniedzot. Un kompromiss faktiski arī nebija iespējams, jo viena puse koku ciršanu pašu par sevi uzskata par teju noziedzīgu darbību, bet otra – par vienu no Latvijas tautsaimniecības svarīgākajiem pīlāriem, un tā tas būs arī turpmāk.
Krišjāņa Kariņa valdība sasniegs divus mērķus ar vienu un to pašu naudu. Vienlaicīgi tiks palielināts valsts iedzīvotāju un jo īpaši darbspējīgo skaits uz Ukraina bēgļu rēķina un palīdzēts vietējiem iedzīvotājiem pārlaist ziemu ar naudu, ko valsts maksāšot par ukraiņu izmitināšanu.
Atsevišķu valdību veidojošo partiju politiķu iesnieguma dēļ Saeimā ceturtdien nenotika īpaši pensiju likuma grozījumiem sasauktā plenārsēde. Opozīcijas politiķi bažījas, vai, atliekot pensiju likuma grozījumus uz vēlāku laiku, netiks nokavēta iespēja laikus sagatavoties pensiju indeksācijai.
NATO Latvijā izvietos dzelžus. Tas ir labi. Taču tie, kas ar šiem dzelžiem māk apieties, tikai X stundai pienākot un attiecīgus politiskus lēmumus saņemot, tiks izsūtīti no savām mītnes zemēm uz apdraudētajiem reģioniem. Piemēram, Baltijas valstīm. Absurda būtu situācija, ja latvietim nāktos stāvēt pie sarežģītas bruņutehnikas pilnām noliktavām kā aunam pie jauniem vārtiem.
Aprīlī savu īpašnieku atrada pirmais elektroauto, kura iegādi subsidēja valsts. Šai programmai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atradusi 10 miljonus eiro, kas ļautu līdzfinansēt aptuveni 2000 auto iegādi. Pagaidām programma lielu popularitāti nav ieguvusi, bet Eiropas Savienības dalībvalstis jau vienojušās, ka ne pārāk tālā nākotnē jaunu varēs iegādāties tikai elektroauto. Politiķi uzskata, ka šāds lēmums nozīmē strauju Latvijas autoparka novecošanos.
Rīt Madridē noslēgsies NATO dalībvalstu līderu samits, kurā jāpieņem vairāki Latvijai un citām alianses ar Krieviju robežu dalošām valstīm. Labākais iespējamais lēmums Latvijai būtu apliecinājums tam, ka Latvijā izveido pastāvīgu alianses kara bāzi, taču politiķi arī uzsver, ka jebkurš NATO lēmums mūsu drošību pastiprinās.
Ar 6,7 reizes lielāku apkalpoto pasažieru skaitu šā gada piecos mēnešos pret pagājuša gada pieciem mēnešiem lidosta “Rīga” vēl nav atgriezusies pie tāda darba apjoma un ienākumiem, ar kādiem beidzās pirmskovida laikmets pasaules un lidostas vēsturē.
Arī pašai Spānijai, šodien un rīt Madridē uzņemot NATO valstu līderus, bija svarīgi nodot vēsti, ka tā pilnībā atbalsta alianses nodomu būtiski pastiprināt bloka austrumu flanga aizsardzību. Tāpēc Lielvārdes militārajā bāzē ir izvietota Spānijai piederošā zeme–gaiss zenītraķešu NASAMS baterija. Tagad jāseko kopīgam NATO dalībvalstu lēmumam par pāreju no salīdzinoši miermīlīgās atturēšanas stratēģijas uz aktīvu aizsardzības stratēģiju. Agresoru nedrīkst ielaist arī NATO buferzonā, kas esam mēs.
Gatavojoties Latvijas okupācijas centrālā simbola demontāžai, jāpatur prātā visi riski, kas saistīti ar visiem Krievijas agresijas artefaktiem, un pienācīgi jāaizsargā Latvijas nacionālie simboli. Vissvarīgākais no tiem ir Brīvības piemineklis.
Lai gan meteorologi un mediķi neiesaka karstajā laikā, kāds pašlaik pārņēmis Latviju, uzturēties tiešos saules staros, katrs piektais iedzīvotājs apzināti izvēlas šajā laikā atrasties saulē, liecina Veselības monitoringa dati.
Vai iespējams atgriezties vecajos labajos ulmaņlaikos, kad Latvijā dzelzceļu būvēja, nevis iznīcināja, kā tas pavisam dažādu iemeslu dēļ notika gan kara, gan padomju, gan tagadējos laikos? Šajā gadījumā runa ir par vietējo dzelzceļa satiksmi, nevis tranzītpārvadājumiem, kuriem vajadzīgās dzelzceļa līnijas tika novilktas jau cara laikos.
Saistībā ar augsto gaisa temperatūru visā Latvijā vismaz uz tuvākajām divām dienām LVĢM centrs ir izplatījis sarkano brīdinājumu, kas definēts kā ļoti bīstami apstākļi cilvēka veselībai un dzīvībai. Par pareizu rīcību karstajā laikā tiek daudz runāts, taču vēl arvien cilvēku neapdomība noved pie traģiskām sekām.
Latvijā ir sākusies zemeņu sezona. Lai izaudzētais nonāktu pie pircējiem, audzētāji meklē palīgus ogu lasīšanā, solot iespēju stundā nopelnīt pat astoņus eiro. Tomēr gribētāju darīt šo darbu lielākoties nav tik daudz, kā vēlētos saimnieki.
Pēdējos pāris gados valsts ir iegāzusi medicīnā tik daudz kovidnaudas, ka pirmajā acu uzmetienā pilnīgi neticams šķiet Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pirmsjāņu paziņojums par streiku rīkošanu šoruden. Otrajā acu uzmetienā viss kļūs skaidrs, ka milzīgais naudas daudzums apgrūtinājis tās sadalīšanu daudz maz taisnīgi.
Saeima šonedēļ sanāks tikai uz vienu plenārsēdi un tikai viena jautājuma izskatīšanai. Saeimas deputāti galīgajā lasījumā gatavojas apspriest un pieņemt grozījumus pensiju likumā.
Šonedēļ plānotā NATO sanāksme Madridē notiks uz jauna, pagaidām vēl nemilitāra saasinājuma fona. Konflikta epicentrā ir Suvalku koridors vai plaisa, kā to arī mēdz saukt. Plaisa Krievijas interešu zonā. Tā ir 100 kilometru gara josla, kas atdala līdz zobiem nobruņoto Krievijas eksklāvu Kaļiņingradu no Krievijas sabiedrotās Baltkrievijas. Vienā pusē atrodas Lietuva, otrā Polija. Ja Krievija pamanās pirmā šos 100 kilometrus no abām pusēm nobloķēt, tad nogriezta tiek NATO pieeja un 5. pantā apsolītā palīdzība pa sauszemi visām Baltijas valstīm.
Latvieši Jāņus tagad svin kulturāli – nevis Jāņos patiešām paveic ikdienā aizliegtus dzimumaktus, bet apmainās ar mājieniem, ka varbūt kādreiz kaut kad vajadzētu kaut ko tādu, ko senči darījuši. Tai skaitā apmeklējuši netiklības, publiskos vai prieka namus un pat veselu kvartālu ar šādām iestādēm Lielajā Grāvju ielā Rīgā.
Tikai aptuveni desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju nederīgās zāles nodod aptiekās to pareizai utilizācijai, lai gan medikamentu izmešana sadzīves atkritumos ir būtiska problēma, kas būtiski ietekmē apkārtējo vidi un var atstāt iespaidu uz cilvēku veselību ilgtermiņā.
Neierasti mierīgā satiksme Rīgā liecina, ka lielākā daļa jāņabērnu jau ir devušies lauku māju, vasarnīcu, viesu namu un citu zaļumu virzienā, lai nodotos līgošanai. Kā allaž svētkos, īpaši jāpieskata bērni un vīrieši.
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis bija ieradies Rīgā personificēt 201 miljona eiro uzdāvināšanu Latvijai, kas kompensēs inflācijas sekas apmēram tāpat, kā plāksteris var samazināt asiņu iztecēšanu cilvēkam ar nocirstu galvu.
Reaģējot uz faktu, ka Krievija samazina dabasgāzes piegādes Eiropas virzienā, un objektīvi šādām piegādēm vispār nevajadzētu notikt, jo agresīvā Krievija jāslēdz laukā no Eiropas apgādes ķēdēm, Vācija paziņojusi, ka iededz savas ogļu stacijas. Latvija tikmēr identisku iemeslu dēļ lēmusi palielināt šķeldas ražošanas apjomus, gan neieviešot speciālu šķeldas eksporta aizliegumu.
Šāgada sākumā dažos mēnešos slimības pabalstiem no sociālā budžeta izlietoti 154 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā puse no visam gadam paredzētā finansējuma. Tas saistīts ar milzīgiem izdevumiem slimības lapu apmaksai Covid-19 pacientiem.
