KNAB priekšnieks Jēkabs Straume ir Latvijā visdāsnāk atalgotais t.s. operatīvās darbības subjekta jeb iestādes, kura veic slepenās darbības, vadītājs ar vidējo atalgojumu pērn 7230 eiro mēnesī.
Nav zināms, cik labi ir apmaksāta pati operatīvā darbība - tas ir, informācijas slepena iegūšana izsekojot, maskēti novērojot, noklausoties telefona sarunas, slepeni iekļūstot telpās, ievietojot noklausīšanās ierīces telpās, u.tml. -, bet tās vadītāji Latvijā par atalgojumu, šķiet, sūdzēties nevar, liecina dažādos avotos atrodamā publiskā informācija, kas gan ir ļoti skopa.
Ar operatīvu darbību Latvijā drīkst nodarboties 11 iestādes, bet par šo iestāžu darba organizāciju (tātad arī par operatīvā darba organizāciju) ir atbildīgi to vadītāji.
Ņemot vērā, ka viss, kas ir saistīts ar operatīvo darbību, ir ļoti, ļoti slepens, bet operatīvo darbinieku (tautas valodā - “operu”) identitātes ir valsts noslēpums, nav nekādu iespēju salīdzināt, cik efektīvi tiek veikts operatīvais darbs katrā no operatīvās darbības subjektiem.
Vienīgais, kas ir iespējams - var mēģināt salīdzināt šo iestāžu un dažu to struktūrvienību vadītāju atalgojumu. Arī tas nebūt nav vienkāršs uzdevums, jo, piemēram, ir zināmi Satversmes aizsardzības biroja, Valsts drošības dienesta, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieku vārdi (šobrīd attiecīgi - Egils Zviedris, Normunds Mežviets un Indulis Krēķis), bet viņu valsts amatpersonu deklarācijas netiek publiskotas.
Šo dienestu priekšnieki ir vienīgie, par kuriem ir zināms, ka viņi dienē šajās ar īpaši ekskluzīvām tiesībām apveltītajās drošības iestādēs - vēl ir zināms tikai VDD priekšnieka vietnieka Ērika Cinkusa vārds.
Cita starpā, iepriekš tomēr bija zināms vēl arī vismaz SAB direktora Jāņa Maizīša vietnieka Anda Freimaņa vārds un abu Drošības policijas priekšnieka vietnieku vārdi (Juris Leitietis un Ints Ulmanis).
Tikai dažas iestādes atklāj, kuras to struktūrvienības nodarbojas ar operatīvo darbību. Šajos gadījumos var salīdzināt arī šo struktūrvienību priekšnieku algas.
Lai gan ar mazākām pilnvarām apveltīta, krietni jaudīgāka nekā trijām iepriekšminētajām drošības iestādēm operatīvās darbības struktūrvienība ir Valsts policijai. Tās pašreizējais priekšnieks Armands Ruks pats iepriekš policijā ir ieņēmis “neizpaužamu amatu”, respektīvi, vadījis šo jaudīgo Valsts policijas operatīvās darbības struktūrvienību.
Kas tā ir par Valsts policijas struktūrvienību, kuras “neizpaužamu amatu” savulaik ir ieņēmis A. Ruks, nav zināms. Par tās lielumu var spriest tikai no A. Ruka intervijām presē 2021. gada janvārī, kad viņš jau bija kļuvis par Valsts policijas priekšnieku. “Dienests, kuru iepriekš vadīju, bija krietni lielāks nekā Kriminālizmeklēšanas pārvalde, tikai viņš bija slepens,” presē skaidroja A. Ruks. “Tās struktūrvienības, ko es vadīju iepriekšējā pieredzē, faktiski ir bijušas iesaistītas visu skaļāko un smagāko noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā saistībā tieši ar to daļu, kas nav publiski atklājama,” presei atklāja tolaik vēl tikai nesen par Valsts policijas priekšnieku kļuvušais A. Ruks.
Valsts amatpersonas deklarācijas liecina, ka A. Ruks Valsts policijā algā 2021. gadā saņēmis 5500 eiro mēnesī, bet 2020. gadā - nezin kāpēc tikai 2436 eiro mēnesī.
Neapšaubāmi par operatīvo darbību Valsts policijā ir atbildīgs arī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Viņa alga ir bijusi krietni lielāka nekā Valsts policijas priekšniekam, attiecīgi 2021. gadā - 5700 eiro mēnesī, 2020. gadā - 6125 eiro mēnesī, 2019. gadā - 6000 eiro mēnesī.
Publisku slavu iepriekš izpelnījušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvie darbinieki - gan rīkojot dažādus skaļus šovus, gan dažiem medijiem nopludinot operatīvi iegūto informāciju, gan piespēlējot “vajadzīgajam” politiskajam procesam, gan lielā skaitā pārceļoties politikā uz partiju ar pašreizējo nosaukumu “Konservatīvie” pēc viņiem netīkamu priekšnieku iecelšanas.
Nu jau uz otro termiņu apstiprinātais KNAB priekšnieks Jēkabs Straume ir mācējis ne tikai darīt galu šādām izdarībām, bet arī panākt vislielāko algas pieaugumu sev un citām augstākajām KNAB amatpersonām.
Vai no tā var izdarīt pieņēmumu, ka arī pašreizējie KNAB operatīvie darbinieki ir vislabāk atalgotie “operi” Latvijā? Atbildes nav.
Bet, lūk, KNAB priekšnieka J. Straumes atalgojums vidēji mēnesī:
2017. gadā - 1600 eiro;
2018. gadā - 4000 eiro;
2019. gadā - 5300 eiro;
2020. gadā - 5000 eiro;
2021. gadā - 7230 eiro.
Te vietā būtu atgādināt “Neatkarīgās” jau iepriekš izpētīto ģenerālprokurora Jura Stukāna un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša atalgojumu mēnesī, jo abi ir augstākās amatpersonas, kuras Latvijā uzrauga operatīvo darbību. J. Stukāns 2021. gadā algā saņēmis vidēji 5900 eiro mēnesī, bet A. Strupišs - 6100 eiro mēnesī. Acīm redzams - lai sasniegtu KNAB priekšnieka atalgojuma līmeni, abiem jāstrādā cītīgāk.
Tāpat operatīvo darbību uzrauga arī Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa, kuras virsprokurors Ingemārs Masaļskis 2021. un 2020. gadā mēnesī saņēmis ap 5000 eiro, un AT Krimināllietu departaments, kura priekšsēdētāja Anita Poļakova 2021. gadā saņēmusi vidēji 5500 eiro mēnesī (nav gan zināmi konkrētu AT tiesnešu vārdi, kuriem ir tiesības akceptēt operatīvo darbību).
Bet KNAB ir vienīgā iestāde, kura ne tikai atklāj par operatīvo darbu atbildīgās amatpersonas vārdu, bet pat biroja mājaslapā ir publicējusi šīs amatpersonas foto (protams, nav zināms, kā šīs personas izskatu var izmainīt grims, parūka, liekā bārda u.tml. maskēšanās atribūti).
Proti, tas ir KNAB priekšnieka vietnieks operatīvo darbību jautājumos Jānis Roze. Viņa atalgojums mēnesī pieaudzis šādi: 2019. gadā - 3400 eiro, 2020. gadā - 4000 eiro, 2021. gadā - 5500 eiro.
Cita starpā, arī citām KNAB augstākajām amatpersonām jau pērn ir panākts būtisks algu pieaugums. KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule pērn saņēmusi 5700 eiro mēnesī, Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšniece Anda Rumjanceva - 5000 eiro mēnesī, Politikas plānošanas un komunikācijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina - 4700 eiro mēnesī u.tml.
Valsts ieņēmumu dienestā ir divi operatīvās darbības subjekti - Iekšējās drošības pārvalde, kā arī Nodokļu un muitas policijas pārvalde.
VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks pērn mēnesī saņēmis 4900 eiro, bet Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš - 4800 eiro. Viņa vietniece Kristīne Brinkmane-Prusaka - 4000 eiro mēnesī.
Vairāku šo abu pārvalžu apakšstruktūrvienību (piemēram, Specializēto uzdevumu daļas, Taktisko uzdevumu daļas, Finanšu izlūkošanas daļas, Muitas lietu izlūkošanas daļas, Operatīvās darbības daļas u.c.) amatpersonu vārdi tomēr nav zināmi.
Operatīvās darbības subjekti Latvijā ir arī Valsts robežsardze, kuras priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts pērn saņēmis 4900 eiro mēnesī, bet, ja pieskaita arī algu Starptautiskajā migrācijas politikas attīstības centrā, tad 5200 eiro mēnesī; Iekšējās drošības birojs, kura priekšnieks Valters Mūrnieks 2021. gadā mēnesī vidēji saņēmis 4800 eiro; Ieslodzījuma vietu pārvalde, kuras priekšnieks Dmitrijs Kaļins pērn saņēmis 3900 eiro mēnesī; Militārā policija, kuras komandieris Tālis Majors pērn saņēmis 3700 eiro mēnesī.
Pilnai bildei par “spēka struktūru” priekšnieku algām vēl jāpiemin, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieris (iznāk - Militārās policijas augstākais priekšnieks) ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš pērn mēnesī saņēmis 4800 eiro, kas uz vispārējā fona it kā būtu lielisks atalgojums, bet acīm redzami “nevelk”, salīdzinot to ar iepriekšminētajām “operu” priekšnieku algām, it īpaši, ja paskatās uz ģenerālleitnanta augstajām zīmotnēm un šīs pakāpes ģenerāļu statusu civilizētajā pasaulē.
