Latvijā viens iedzīvotājs dzīvo lielākajā platība Baltijā, taču Lietuvā ir vislabākais mājokļa tehnoloģiskais aprīkojums, vēsta Igaunijas statistikas publiskotie dati.
Pērn Igaunijā tika veikta tautas skaitīšana, kuras gaitā tika iegūts apjomīgs datu kopums, kas ļāva veikt salīdzinājumus dažādos griezumos ar kaimiņvalstīm - tostarp par dzīvojamām platībām.
Analizējot datus par dzīvojamām telpām un ēkām ar dzīvojamām telpām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, Igaunijas statistiķi cita starpā nonākuši pie vairākiem interesantiem atklājumiem.
Piemēram, Baltijas valstīs privātmāju skaits pēdējo desmit gadu laikā visvairāk pieaudzis Igaunijā - par 13%. Salīdzinoši Latvijā un Lietuvā - katrā tikai par 5%. Tajā pašā laikā 20 gados dzīvojamo telpu skaits visvairāk audzis Latvijā, proti, par 34%, savukārt Igaunijā - par 19%, bet Lietuvā - par 13%.
Igauņu statistiķi konstatējuši, ka Lietuvā ir lielākais privātmāju īpatsvars. Tur 37% mājokļu atrodas privātmājās, bet 61% - daudzdzīvokļu mājās ar trīs un vairāk dzīvokļiem. Igaunijā no apdzīvotajām dzīvojamām telpām 28% ir privātmājās, bet 70% dzīvojamo telpu atrodas daudzdzīvokļu mājās. Latvijā privātmājās - 25%, bet daudzdzīvokļu mājās - 73%.
Igaunijā un Latvijā apdzīvoto mājokļu īpatsvars no visiem mājokļiem ir vienā līmenī: abās valstīs 76% mājokļu ir apdzīvoti, bet lielāks apdzīvoto mājokļu skaita pieaugums gadā bijis Igaunijā - 2,23%, Latvijā - tikai 0,39%.
Savukārt dzīvojamo telpu noslogojums Lietuvā ir lielākais. Tur noslogoti ir 84% dzīvojamo telpu.
Salīdzinot dzīvojamās platības uz vienu iedzīvotāju, izrādās, lielākās tās ir Latvijā - 32,3 m2 uz vienu iedzīvotāju. Igaunijā - 30,1 m2, bet Lietuvā - 29,6 m2.
Igauņu statistiķi tomēr atgādinājuši - lai arī Latvijā ir lielākā dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju, tomēr plašākā reģionā tā neskaitās medusmaize. “Piemēram, Somijā dzīvojamā platība uz vienu cilvēku ir vidēji 41,5 m2,” uzsvērts www.stat.ee lasāmajā ziņojumā.
Tur arī teikts, ka Latvijas iedzīvotāji mājokļus lielā īpatsvarā apdzīvo vieni. Latvijā tādu mājokļu ir 36%, bet Igaunijā ir tikai 13% mājokļu, kuros dzīvo viens iemītnieks.
Savukārt Lietuvas iedzīvotāji, salīdzinot ar Igauniju un Latviju, biežāk dzīvo viņiem piederošajos mājokļos. Lietuvā 91% mājokļu dzīvo arī pats īpašnieks. Tur tikai 3% mājokļu ir īrēti. Igaunijā 70% dzīvojamo telpu izmanto pats īpašnieks, 19% izmanto īrnieki, bet 11% tiek izmantoti citiem mērķiem. Latvijā 64% dzīvojamo telpu dzīvo īpašnieks, 17% - īrnieki, bet 19% telpu ir citi lietošanas mērķi.
Igaunijas statistiķi arī konstatējuši, ka dzīvojamās telpās Lietuvā ir vislabākais tehniskais aprīkojums.
Cita starpā, pēc Igaunijas statistikas datiem, būvniecības cenu indekss šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 4,9%, bet salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn - par 18,8%.
Savukārt rūpniecības produkcijas ražotāju cenu indekss, kas raksturo Igaunijā ražotās rūpniecības produkcijas cenu izmaiņas vietējā un eksporta tirgū, 2022. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, pieaudzis par 2,3%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju - par 33,3%. Visvairāk cenas pieaugušas elektroenerģijai, ķīmiskajām izejvielām un ķīmiskajiem produktiem, kā arī farmaceitiskajiem produktiem un ārstnieciskajiem preparātiem. Salīdzinot ar 2021. gada jūniju, eksporta cenu indekss palielinājies par 29,2%.
Importa cenu indekss jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 2,4%. Visvairāk cenas pieaugušas elektroenerģijai, ķīmiskajām izejvielām un ķīmiskajiem produktiem un naftas produktiem. Salīdzinot ar 2021. gada šo pašu mēnesi, importa cenu indekss palielinājies par 29,7%.
