Salīdzinot prokuratūras un tiesu varas augstāko amatpersonu pēdējo gadu algas, jāsecina, ka prokurori ir labāk atalgoti, kaut gan tiesnešiem cilvēku likteņu lemšanā, protams, ir lielāka atbildība.
Prokurors, tostarp nekompetents vai angažēts, var krietni sabojāt cilvēka dzīvi, savukārt nekompetents vai angažēts tiesnesis var cilvēku iznīcināt.
Kā zināms, pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns nācis no tiesnešu saimes. 2019. gadā, kad J. Stukāns bija tiesnesis un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieks, viņš mēnesī saņēma 4000 eiro. 2020. gadā, kad viņš bija gan tiesnesis, gan 2020. gada jūlijā kļuva par ģenerālprokuroru, viņa alga mēnesī pieauga līdz 5600 eiro. Bet 2021. gadā J. Stukāns algā saņēmis jau vidēji 5900 eiro mēnesī.
Otrs ietekmīgākais prokurors Latvijā jau vairāk nekā 20 gadu (kopš 2001. gada) ir Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš. 2021. gadā viņš mēnesī saņēmis 5800 eiro, bet iepriekšējos gados - par dažiem simtiem mēnesī mazāk.
Salīdzinot šo ilggadējā virsprokurora (ģenerālprokurora vietnieka) algu ar viņa ģimenes locekļu algām, atkal varam nonākt pie iepriekš izdarītā secinājuma. Proti, viņa sieva, Rīgas apgabaltiesas tiesnese (iepriekš arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietniece) Daiga Kalniņa 2021. gadā mēnesī saņēmusi 4100 eiro, 2020. gadā - 3800 eiro, 2019. gadā - 3700, 2018. gadā - 3300 eiro. Respektīvi, tiesnesei un apgabaltiesas priekšsēdētājas vietniecei alga ir bijusi krietni mazāka, nekā viņas vīram - visvarenajam Ģenerālprokuratūras virsprokuroram.
Savukārt abu ietekmīgo tiesu sistēmas amatpersonu dēls - Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors Kaspars Kalniņš - 2021. gadā saņēmis 3850 eiro mēnesī, kas, protams, arī ir visai cienījams atalgojums.
Kopš par ģenerālprokuroru kļuvis Juris Stukāns, Ģenerālprokuratūrā ir tikai divi departamenti (iepriekš - trīs).
Arī otra Ģenerālprokuratūras departamenta (Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības) virsprokurors Aivars Ostapko ir viens no vislabāk atalgotajiem prokuroriem Latvijā. Ņemot vērā, ka viņš ir deleģēts arī Eiropas prokuroru konsultatīvajā padomē, 2021, gadā viņš saņēmis vidēji tikpat, cik ģenerālprokurors - 5900 eiro mēnesī.
Salīdzinājumam - Augstākajā tiesā (AT) ir trīs departamenti. Attiecīgi Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova 2021. gadā saņēmusi vidēji 5500 eiro mēnesī, Civillietu departamenta priekšsēdētājs senators Normunds Salenieks - 5300 eiro mēnesī, un arī Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas alga tiesā ir bijusi 5300 eiro mēnesī. Tomēr V. Krūmiņa saņēmusi arī citus ienākumus un vērā ņemamus honorārus, tostarp no Vācijas, līdz ar to viņas kopējais atalgojums ir krietni lielāks.
AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs 2021. gadā vidēji saņēmis 6100 eiro mēnesī, kas ir vairāk nekā ģenerālprokurors. Tomēr AT priekšsēdētājam ir vēl divi valstiski ļoti svarīgi pienākumi - viņš ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs un nosaka AT plēnuma darba kārtību. Turklāt par AT priekšsēdētāju A. Strupišs kļuva 2020. gada jūnijā, līdz ar to viņa vidējā alga 2020. gadā bija tikai 5000 eiro mēnesī (mazāk nekā ģenerālprokuroram). 2019. gadā, kad A. Strupišs bija tikai AT departamenta priekšsēdētājs, viņa alga bija 4400 eiro mēnesī.
Lielāka alga nekā AT Senāta departamentu priekšsēdētājiem ir arī vairākiem Ģenerālprokuratūras nodaļu virsprokuroriem.
Starptautiskās sadarbības nodaļas virsprokurore Una Brenča algā 2021. gadā saņēmusi 5320 eiro mēnesī.
Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas virsprokurore Inga Miķelsone-Indāne - 5600 eiro mēnesī.
Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs (virsprokurors kopš 2010. gada) - 5400 eiro mēnesī.
Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors (kopš 2009. gada) Ingemārs Masaļskis 2021. un 2020. gadā mēnesī saņēmis ap 5000 eiro.
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa dibināta 2020. gadā, un kopš dibināšanas tās virsprokurors ir Māris Leja. Iepriekš M. Leja bija Sevišķi svarīgu lietu nodaļas prokurors un arī virsprokurors, bet tagad šādas nodaļas Ģenerālprokuratūrā vairs nav. M. Leja 2021. gadā saņēmis 5600 eiro mēnesī, bet 2020. gadā - 4700 eiro mēnesī. Būdams vienkāršs prokurors, 2019. gadā viņš saņēmis nepilnus 4000 eiro mēnesī, kas gan arī daudziem ir nesasniedzams atalgojums. Otra jaundibinātā Krimināltiesiskā departamenta nodaļa ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļa, kuras virsprokurors kopš dibināšanas ir Juris Juriss. 2021. gadā viņa alga prokuratūrā ir bijusi 5200 eiro, 2020. gadā - 4000 eiro, 2019. gadā - 4500 eiro mēnesī. Tomēr Ģenerālprokuratūras vadība ļauj J. Jurisam aktīvi piestrādāt citos darbos. Piemēram, 2021. gadā viņš saņēmis vēl divas algas divās augstskolās un vēl piecus honorārus. Attiecīgi viņa ienākumi 2021. gadā bijuši vidēji 5900 eiro mēnesī - iznāk tikpat, cik ģenerālprokuroram.
Visdāsnāk atalgotā prokurore Latvijā ir mūsu valsts pārstāve “Eirojustā” Dagmāra Skudra. 2021. gadā viņai alga prokuratūrā ir bijusi 62 391,56 eiro, bet viņa no prokuratūras saņēmusi arī pabalstu 51 155,67 eiro apmērā - attiecīgi var aprēķināt, ka D. Skudra 2021. gadā atalgojumā saņēmusi vairāk nekā 113 000 eiro jeb 9500 eiro mēnesī.
Attiecīgi 2020. gadā viņa saņēmusi 9200 eiro mēnesī, bet 2019. gadā - 7500 eiro mēnesī. Savukārt pirms nonākšanas minētajā amatā viņa 2018. gadā kā Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurore (ļoti augsts amats!) saņēma tikai 4100 eiro mēnesī.
