Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs vakar publiski virknēja bargus vārdus un raidīja niknu skatienu uz Daugavpili, no kurienes bija saņēmis negatīvu atbildi uz viņa 25. augusta vēstulē Daugavpils pašvaldībai izteikto prasību demontēt padomju varu slavinošos pieminekļus šīs pašvaldības teritorijā.
Ministrs ar publisku rīcību centās gūt revanšu par nespēju gūt panākumus sarakstē. Daugavpils pašvaldība domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa personā uz ministra 25. augusta vēstuli jau 26. augustā atbildēja šādi:
- Vēlos Jums norādīt, ka ar Likumu uzdodot pašvaldībām jaunas deleģētas funkcijas izpildi, neizdodot Likumam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, nevar ne no Domes priekšsēdētāja, ne no pašvaldības, ne arī no pašvaldību institūcijām prasīt paskaidrojumu par ar Likumu deleģētas funkcijas un no tās izrietošo uzdevumu neizpildi, pie apstākļiem, ka nav izpildīti visi ar Likumu noteiktie priekšnosacījumi jaunas deleģētas funkcijas izpildei.
Proti, A. Elksniņš atsaucās Saeimas 16. jūnijā pieņemtā likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” Pārejas noteikumu 1. punktu, kurā Ministru kabinetam noteikts termiņš līdz 31. jūlijam izdot likuma izpildes noteikumus. Daugavpils pašvaldība norāda, ka Krišjāņa Kariņa valdība nav spējusi likuma prasības izpildīt. Kamēr Ministru prezidents lavierēja starp atvaļinājumu un priekšvēlēšanu aģitāciju Amerikā, arī viņa ministri un ierēdņi nav sevi ar lielu centību apgrūtinājuši. Rezultātā tikai 16. augustā valdība pieņēmusi noteikumus “Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas, kā arī fizisko un juridisko personu ziedojumu uzskaites un izlietošanas kārtība Latvijas Republikas teritorijā esošo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžai”, kuri stājušies spēkā 25. augustā. Tāpēc patiešām apšaubāma ir A. T. Pleša prasība 25. augustā informēt par pašvaldības rīcību, kurai jāatbilst valdības noteikumiem, kādu līdz 25. augustam nemaz nebija, t.i., nebija spēkā.
Vārda tieša nozīmē nedarbos, t.i., darbu neizdarīšanā pieķertais A. T. Plešs akcentēja to, ka valdības noteikumi pieminekļu jaukšanai īstenībā nemaz nebija vajadzīgi.
Rīga, lūk, sekmīgi jauc pašu lielāko pieminekli un daudzas pašvaldības savās teritorijās mazākus pieminekļus jau nojaukušas. Jāielāgo, ka pēc teritoriālās reformas Latvijā palikušas 43 pašvaldības, no kurām par atskaites par padarītajiem darbiem gan plānošanas, gan arī jau izpildes nozīmē informējušas 42 pašvaldības. Daugavpils pašvaldības prasības valsts iestādēm nozīmē, ka šī pašvaldību pildīt likumu nevis nevar, bet negrib.
Attiecībā pret norādi uz valdības nespēju pieņemt valdības noteikumus Saeimas noteiktajā termiņā mazāk iespaidīgs izklausās strīds par naudu. Tātad par valsts prasību pašvaldībām segt pusi no pieminekļu nojaukšanas izmaksām, kuras ieplānot 2022. gada budžetos neviena pašvaldība nevarēja. Tagad tikai Daugavpils klāsta, ka “ne VARAM, ne arī Ministram nav tiesību dot norādījumus pašvaldībām pārskatīt pašvaldības autonomo funkciju finansēšanas apmēru un kārtību”. Te vietā norādīt, ka pašvaldības, savukārt, nedrīkst veidot savus budžetus, neievērojot Latvijas likumus. Ja likumi mainās, tad arī pašvaldību budžetiem jāmainās. Kašķēšanās iespējama tikai par to, vai likumu var skaitīt par spēkā stājušos, kamēr nav stājušies spēkā šajā pašā likumā paredzētie noteikumi par likuma izpildi.
Neko nenozīmē Daugavpils atsaukšanās uz savu sūdzību Satversmes tiesai par 16. jūnija likumu neatbilstību Satversmei. Likumu prasības tik un tā ir jāizpilda, atstājot tiesas ziņā to, kā saskaņot likumu izpildes faktus ar likumu atzīšanu par atbilstošiem vai neatbilstošiem Satversmei.
Juridiskā ekvilibristika dod gan valdošo koalīciju un tās sadaļu “Attīstībai/Par” pārstāvošajam A. T. Plešam, gan “Saskaņu” pārstāvošajam A. Elksniņam tribīnes, no kurām uzrunāt 14. Saeimas vēlētājus. Uz ministra publiskajiem paziņojumiem vakar A. Elksniņš ir pieteicies publiski atbildēt rīt, 31. augustā. Elektroniskie saziņas līdzekļi tagad ļauj neklātienē apmainīties ne tikai ar vārdos izsakāmiem argumentiem, bet arī ar belzieniem, par kādiem jāatzīst balss tonis vai acu skatiens. A. T. Plešs izpaudās ar tādiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem kā futbolā izmantoto dzelteno (brīdinājuma) un sarkano (noraidījuma) kartīšu lietošana. Tā, tātad, atsauce uz faktu, ka VARAM tik tiešam jau ir padzinusi “Saskaņas” mēru un viņu atbalstošo vairākumu no Rīgas domes. Tomēr A. T. Plešs pacentās izteikties tā, lai nebūtu skaidrs, kas tieši būs vai nebūs nosacījums Daugavpils domes atlaišanai.
Uz Daugavpili attiecas divu pieminekļu demontāža. Viens no tiem atrodas pilsētas centrā, Slavas skvērā, bet otrs - pie 18. Novembra un Vasarnīcu ielas krustojuma. Tā novietojumu raksturo ne cēlā 18. Novembra, bet vasarnīcu vārds, jo piemineklis atrodas mazapbūvētā teritorijā. Abu pieminekļu nojaukšanas kopējām izmaksām noteikti jābūt daudz mazākām par diviem un vairāk miljoniem eiro, ar kuru iztērēšanu "Uzvaras" pieminekļa nojaukšanai patlaban rēķinās Rīgas dome.
