Latvijā ieņēmumu un muitas dienestu struktūrvienību vadītāji ir vislabāk atalgotie Baltijā – salīdzinot publiski pieejamos datus par darba algām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas radniecīgajos dienestos, secina “Neatkarīgā”.
Piemēram, Latvijas VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā pērn saņēmusi 5157 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, liecina viņas valsts amatpersonas deklarācija. Savukārt viņas trīs kolēģi Lietuvā pērn - tikai 3503 eiro mēnesī, bet šogad - 4651 eiro. Kolēģi Igaunijā atkarībā no izdienas ilguma valsts dienestā un citiem Igaunijas valdības nolikumā noteiktajiem parametriem un līmeņiem - no 3300 līdz 4800 eiro mēnesī.
Latvijas VID ģenerāldirektores vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls pērn saņēmis vidēji 4624 eiro mēnesī; viņa kolēģis Lietuvā pērn - 4199 eiro, šogad - 4326 eiro. Kolēģis Igaunijā - no 4000 līdz 4800 mēnesī.
Latvijas VID ģenerāldirektora vietniece informātikas jomā, Informātikas pārvaldes direktore Indra Kārkliņa pērn saņēmusi 4738 eiro mēnesī. Kolēģi Lietuvā pērn - 3503 eiro, šogad - 4651, bet kolēģi Igaunijā - no 3300 līdz 4800 eiro.
Latvijas VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks - 4900 eiro mēnesī. Kolēģis Lietuvā pērn - 3335, šogad - 3652 eiro mēnesī. Kolēģis Igaunijā - 3000 līdz 4000 robežās.
Latvijas VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne - 4900 eiro mēnesī. Kolēģis Lietuvā pērn - 3335 eiro, šogad - 3652 eiro. Kolēģis Igaunijā 3000-4000 eiro robežās.
Latvijas VID Muitas pārvaldes direktora vietnieču Ingrīdas Gulbes-Otaņķes un Sandras Kārkliņas-Ādmines atalgojums pērn mēnesī ir bijis 4000 eiro. Viņu kolēģiem Lietuvā maksāti pērn 3741 eiro, šogad - 4011 eiro mēnesī, bet Igaunijā - vidēji 3300 eiro mēnesī.
Latvijas VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča pērn saņēmusi 4316 mēnesī; attiecīgi kolēģi Lietuvā - pērn 3335 eiro, bet šogad - vidēji 3652 eiro mēnesī. Kolēģi Igaunijā - 3000 līdz 4000 eiro robežās.
Latvijas VID Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte pērn saņēmusi 4160 eiro mēnesī. Savukārt kolēģi Lietuvā pērn - 2791 eiro mēnesī, šogad - 3228 eiro mēnesī, bet Igaunijā pērn - līdz 3300 eiro.
Latvijas VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš pērn saņēmis vidēji 4800 eiro mēnesī. Kolēģis Lietuvā pērn - 3714 eiro, šogad - 3882 eiro mēnesī. Kolēģis Igaunijā - līdz 4000 eiro mēnesī.
K. Podiņa vietniece Kristīne Brinkmane-Prusaka (šķiet, Aigara Prusaka bijusī sieva) - 3991,66 mēnesī. Viņas kolēģis Lietuvā pērn - 3514, šogad - 3882 eiro mēnesī. Igaunijā - līdz 3300 eiro mēnesī.
Latvijas VID Nodokļu pārvaldes direktores vietniece Ilze Borance pērn saņēmusi vidēji 3900 eiro mēnesī, bet otra vietniece Baiba Šmite-Roķe - 3775 eiro mēnesī. Kolēģi Lietuvā pērn - 2791 eiro, šogad - 3228 eiro mēnesī, bet Igaunijā - līdz 3300 mēnesī.
Publiski pieejamos datos var pārliecināties, ka arī vienkāršie nodokļu un muitas departamentu darbarūķi gan Lietuvā, gan Igaunijā saņem krietni mazāk. Piemēram, rakstvedis Viļņas muitas nodaļā pērn saņēmis tikai 880 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet šogad - vidēji 900 eiro mēnesī. Savukārt Kauņas muitas nodaļas inspektors pērn saņēmis 1620 eiro, bet šogad - vidēji 1802 eiro mēnesī.
Pētījumam izmantoti dati no Latvijas VID mājaslapā publiskotajām valsts amatpersonu deklarācijām par pagājušo gadu. Lietuvā amatpersonu atalgojums par amatu kategorijām redzams Lietuvas nodokļu inspekcijas mājaslapā. Savukārt Lietuvas Muitas pārvaldes, kas atrodas Lietuvas Finanšu ministrijas pakļautībā, mājaslapā redzams konkrēts atalgojums katram amatam.
Savukārt Igaunijas Nodokļu un muitas departaments atalgojumu uzrāda vispārīgi pa amatu grupām, turklāt neuzrādot amatam konkrētu atalgojumu, bet gan robežu, kurā attiecīgā līmeņa darbinieks atkarībā no savas atbilstības valdības apstiprinātajiem noteikumiem par atalgojumu drīkst tikt apmaksāts. Publiski pieejamā informācijā uzsvērts, ka Igaunijā atalgojums atkarīgs no amatpersonas stāvokļa valsts pārvaldes hierarhijas līmeņos. Tur izveidotas divas sadaļas - speciālisti un vadītāji. Katra no šīm sadaļām iedalīta piecos līmeņos. Piektais vadītāju līmenis ir visaugstākais ar visaugstāko atalgojumu. Ģenerāldirektors Igaunijas Nodokļu un muitas departamentā ir vienīgais, kuram ir piektais vadītāja amata līmenis, un attiecīgi viņam paredzēts atalgojums līdz 7000 eiro mēnesī.
Jāatgādina, ka, salīdzinot tikai ieņēmumu dienestu priekšnieku algas, “Neatkarīgā” sākotnēji nonāca pie nepareiza secinājuma, ka Latvijā VID darbiniekiem ir viszemākais atalgojums. Proti, Igaunijas Nodokļu un muitas departamenta ģenerāldirektora Raigo Ūkivi atalgojums, ņemot vērā iepriekšminēto atalgojuma aprēķina algoritmu, vidēji ir 6900 eiro mēnesī.
Viņa Lietuvas kolēģe šogad vidēji mēnesī saņem 6340 eiro, bet Latvijas VID ģenerāldirektore I. Jaunzeme pērn saņēmusi tikai 3900 eiro mēnesī. Tomēr, kā redzams, Latvijas VID ģenerāldirektores alga publiski nezināmu iemeslu dēļ ir pat mazāka nekā viņas vietnieku un daudzu VID struktūrvienību vadītāju mēnešalgas.
Kopumā var secināt, ka Latvijas VID vadītājiem un speciālistiem vismaz uz Baltijas valstu kolēģu fona par atalgojuma apmēriem tomēr nebūtu pamats sūroties.
Jāatgādina, ka VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme šā gada jūnija sākumā tomēr publiski sūrojās, ka zemā atalgojuma dēļ VID ir ļoti augsta kadru mainība - ap 10% gadā. VID ģenerāldirektore uzskata, ka VID darbinieku atalgojums būtu jāsalīdzina ar analogu amatu - nodokļu konsultantu, finansistu, juristu - atalgojumu privātajā biznesā.
Tas pamudināja “Neatkarīgo” papētīt, kādas ir algas un kā strādā radniecīgi nodokļu ieņēmumu un muitas dienesti kaimiņvalstīs. Atklājās, piemēram, ka Latvijas VID ir vairāk darbinieku nekā radniecīgos dienestos Igaunijā un Lietuvā. Neskatoties uz to, Latvijas VID apkalpo mazāku naudas masu nekā kaimiņvalstu kolēģi (plānotie valsts budžeta ieņēmumi Lietuvā ir 14,8 miljardi, Igaunijā - 13,3 miljardi, Latvijā - 10,7 miljardi) un arī krietni mazāku iedzīvotāju skaitu nekā Lietuvā (Lietuvā ir 2,8 miljoni iedzīvotāju, Latvijā - 1,8 miljoni, bet Igaunijā - 1,3 miljoni).
Savukārt I. Jaunzeme skaidroja, ka šāds matemātisks salīdzinājums ir nekorekts, jo ieņēmumu un muitas dienestiem trijās valstīs ir uzdotas atšķirīgas funkcijas; triju valstu muitām ir jākontrolē atšķirīgas robežas u.tml.
