Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko pārī ar savu kuratoru un dažbrīd arī konkurentu, Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ir izdevies nodarīt lielus zaudējumus Latvijai, Lietuvai un Polijai, piespiežot tās nocietināt savas robežas pret nelegālu cilvēku plūsmu.
Objektīva nepieciešamība un iedzīvotāju pieprasījums neļauj nosaukt par tīru priekšvēlēšanu pasākumu šonedēļ notikušo iekšlietu ministra Kristapa Eklona fotografēšanos pie žoga fragmenta (attēlā), kāds šobrīd uz Latvijas un Baltkrievijas robežas jau uzbūvēts. Sabiedrībai patiešām jāzina, kādu mantojumu aizejošā Krišjāņa Kariņa valdība atstāj nākamajai valdībai vai valdībām: cik garš žogs uzbūvēts un cik smags finanšu slogs atstāts, lai būvniecību pabeigtu.
Latvijas vajadzības ar iespējām K. Kariņa valdība samērojusi, pagaidām atvēlot 102,7 miljonus eiro žogam 150 km garumā. Šādas izmaksas uz katru kilometru esot 2 - 3 reizes zemākas, nekā Polijai, kas uzbūvējusi nevis žogu, bet sienu. Lietuva arī spēj būvēt tikai žogu, bet ir apsteigusi Latviju ar žoga būvniecības tempu. Latvija cenšoties pārvērst šo atpalicību no defekta par efekta, proti, pētot lietuviešu pieredzi un mēģinot saprast, kā žoga būvēšanu veikt racionālāk un efektīvāk.
Pagaidām žoga būvniecībai iezīmēts 84 km garš posms. No tā atmežoti 60 km un žogs uzbūvēts 5 km garumā. Ministrs sola, ka darbs uzņems tempu līdz vienam kilometram dienā. Ja tā notiks, tad žoga pirmā posma būvdarbi tiks pabeigti nākamā gada pavasarī. Būvnieku sekmes vai neveiksmes lielā mērā atkarīgas no laika apstākļiem. Mazliet neparasti, ka būvnieki gaida pietiekami bargu ziemu, lai varētu ar savu smago tehniku strādāt vietās, ko sedz ūdens un dubļi. Cita lieta, ka arī pārāk liels sals vai dziļš sniegs var darbus aizkavēt.
Pat ja tagad iesāktie darbi labi veiksies, tie nosegs mazāko daļu no Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju kopā 455 km garumā. Vēl daudz būtiskāk, ka pat jau izbūvēto žogu var nākties aprīkot ar elektroniskajām novērošanas ierīcēm, kuru pirkšanas un uzstādīšanas izmaksas pašreizējās cenās sniedzas līdz 230 miljoniem eiro. Mehāniski sareizinot atlikušo kilometru daudzumu ar izmaksu maksimumu, iespējams iegūt vismaz miljardu eiro, kas tālāk augs inflācijas rezultātā. Diez vai Latvija varēs tādus izdevumus atļauties. Labākajā gadījumā šie izdevumi var atkrist līdz ar politisko režīmu maiņu abās valstīs. Tādā gadījumā nepatīkami būtu norakstīt zaudējumos visus tos desmitus vai simtus miljonus eiro, kas jau būs iztērēti žogu būvniecībai līdz tam laimīgajam brīdim.
Latvijas zaudējumi no žoga būvniecības īstenībā ir daudz lielāki, nekā to parāda būvniecības tāme. Žogs atrauj Latvijai resursus, kam būtu daudz jēdzīgāks pielietojums. Zaudējumu uzskaitījums jāiesāk ar žoga būvniecībā iesaistīto cilvēku simtu darbu. Žogam tiek pirkti tūkstošiem tonnu metāla, kas tagad liels deficīts. Katrs šāds pirkums sadārdzina Latvijā pieejamos metāla izstrādājumus, radot zaudējumus arī tiem, kuri kaut ko ceļ Latvijas rietumu malā. Tieši tas pats attiecas uz degvielu un daudzām citām lietām.
Kopējā bilancē jāieskaita arī ekoloģiskie zaudējumi, pārvēršot dabas pamatni par trotuāram līdzīgu lentu tūkstošiem hektāru platībā. No ogotāju un sēņotāju viedokļa pat ļoti nepievilcīgas vietas tik un tā skaitās liela vērtība no dabas daudzveidības saglabāšanas viedokļa, kura ievērošana Latvijai obligāta atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.
Nepatīkama blakne robežbūvēm ir jau sāktie kriminālprocesi par it kā veikto zagšanu un krāpšanu, ar ko robežas nocietināšanā it kā esot sākusies. Tādi pārmetumi toreiz nolīgtajām būvfirmām izteikti, bet nav ne pierādīti, ne atsaukti. K. Eklonam atliek atzīt, ka viņš nekādi nevar ietekmēt lietu izmeklēšanu un iztiesāšanu. Šie procesi ar visu to izraisīto kavēšanos esot “maksa par demokrātiju”.
Robežbūves ir patiešām vilinoša ēsma blēžiem, jo atrodas tālu no sabiedrības acīm un - galvenais - paredz lielu zemūdens un zemzemes darbu īpatsvaru. Proti, to ļoti grūti novērtēt, cik tūkstoši tonnu dubļu tiks aizvietoti ar smiltīm (attēlā), granti, šķembām, un cik dziļi iedzīti pāļi. Taču šie paši apstākļi darbojas arī pretējā virzienā., jo būvniekus iespējams apvainot par neizdarītiem grēkiem. Faktiski paveiktā darba apjoma novērtēšana var izrādīties vispār neiespējama vai pēc izmaksām salīdzināma ar pašiem būvdarbiem, kas arī kļūtu par absurdu.
Pagaidām pasūtīto darbu veikšanu uzņēmies Latvijas valstij daļēji piederošas “Tet” grupas uzņēmums “Citrus Solutions”. Tā valdes priekšsēdētāja Jūlija Zandersone saka, ka žogam garantijas laiks ir pieci gadi, bet reāli tas būs spējīgs nostāvēt daudz ilgāk. Nostāsti par robežbūvju pasūtījumu ir tādi, ka celtnieki tos nevis paši gribējuši, bet pierunāti tos uzņemties par spīti inženiertehniskajiem, politiskajiem vai kriminālajiem riskiem.
Latvija nevar nereaģēt uz to, ka Baltkrievijas ar Krievijas atbalstu ir piedalījusies robežpārkāpšanas organizēšanā. Speciāla pētījuma vērts būtu jautājums, kāpēc galvenos no Irākas atvestos robežpārkāpēju spēkus Baltkrievija raidīja uz Poliju, no kuras varēja gaidīt vislielāko pretestību. Par Latviju un Lietuvu kopā daudzkārt lielākajai Polijai izdevās savākt pietiekami daudz cilvēku un tehnikas, lai robežpārkāpējus atspiestu atpakaļ uz Baltkrieviju. Latvijas un Lietuva virzienā tajā pašā laikā tika raidītas tikai robežpārkāpēju izlūkgrupas, ar kurām šo valstu robežsargi tika un tiek galā bez žoga palīdzības. Latvijas robežsargu rīcības pamatošanai uz Latvijas robežas noteikts ārkārtas stāvoklis līdz novembrim. K. Eklons pauž, ka tas, visticamāk, tiks pagarināts.
Latvijas Robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns stāsta, ka pašreizējais spiediens uz Latvijas austrumu robežu ir 60 - 80 robežpārkāpēju mēnesī. Irākiešu vietu ieņēmuši irāņi, viņiem piebiedrojušies ēģiptieši un šrilankieši. Viņu grupu mēģinājumi doties pāri Latvijas robežai notiek pietiekami mērķtiecīgi, kas liek domāt, ka viņus vada ar Baltkrievijas robežsargiem saistīti cilvēki. Baltkrievijas taisnošanās ir tāda, ka tās teritorijā darbojoties starptautisks cilvēku kontrabandistu tīkls. Abas versijas gan nav pretrunā viena ar otru. Pagaidām nav piedzīvots, ka robežpārkāpēji būtu mēģinājuši rāpties pāri žogam, t.i., izmēģinājuši rīcību pārskatāmai nākotnei, kad žogam jau jānosedz būtiska daļa no robežas.
Latvijai ar žoga būvniecību ir jāparāda gatavība sargāt savu un visas ES ārējo robežu, lai gan skaidrs, ka tas būs tikpat efektīvs kā aspirīns slimību ārstēšanā. Proti, tas spējīgs ietekmēt simptomus, bet ne slimības būtību, kas šajā gadījumā ir cilvēku kustība no milzum daudzām pārapdzīvotām uz nedaudzām vēl mazapdzīvotām vietām, kāda ir Latvija. Piemērs ar karu Ukrainā un bēgļiem no Ukrainas signalizē, ka nekāds žogs nelīdzēs ne pret Krievijas tankiem, ne pret Krievijas bēgļiem, ja Krievijā sāktos pilsoņu karš. Savukārt pārapdzīvoto teritoriju iemītniekiem ērtāk nonākt Latvijā nevis caur Baltkrieviju, bet caur Rietumeiropu. Par Polijas sienu jau zināms, ka zem tās tiekot rakti tuneļi pēc paraugiem, kādus izstrādājuši arābi pret izraēliešu mēģinājumiem no viņiem norobežoties.
