Politiķiem jāpilda Satversmes tiesas spriedumi un steidzami ir jāpārskata minimālie ienākumu līmeņi valstī, uzskata tiesībsargs Juris Jansons. Ja pensijas šogad ir indeksētas atbilstoši inflācijas kāpumam, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir palicis nemainīgs.
Pabalsts, kā arī minimālā ienākuma līmenis ne tikai nav palielināts, tos joprojām aprēķina, izmantojot 2018. gada datus. Šādā situācijā maznodrošināti un trūcīgi cilvēki nespēj pilnībā apmaksāt pat pārtikas izdevumus. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju lielākā daļa ir cilvēki ar invaliditāti.
Lai mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi, Saeima šā gada jūlijā lēma valsts pensiju indeksāciju veikt divus mēnešus agrāk, pensijas palielinot vidēji par 23 procentiem, taču valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs un garantētā minimālā ienākuma līmenis, neskatoties uz augsto inflāciju, ir palicis nemainīgs, “Neatkarīgajai” norāda Tiesībsarga birojā. Šo cilvēku minimālā ienākuma līmenis aizvien tiek rēķināts pēc 2018. gada statistikas datiem.
Jau 2020. gada beigās, kad Saeima un valdība pēc vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem minimālo ienākumu jomā veica grozījumus normatīvajos aktos, tiesībsargs Juris Jansons norādīja, ka Satversmes tiesas spriedumos ietvertās norādes netiek ieviestas pienācīgi.
“Tas, ka notiek šāda kavēšanās, būtībā ir Satversmes tiesas spriedumu klaja ignorēšana, pat ņirgāšanās,”
norāda tiesībsargs.
Tāpēc tiesībsargs aicina valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jau no šī gada oktobra. Tāpat tiesībsargs aicina valdību nodrošināt, ka no nākamā gada plānotais minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pieaugums sasniegtu iedzīvotājus jau janvārī, nevis maijā kā ieplānots pašlaik. Šādam aicinājumam ir reāls pamatojums ne tikai tāpēc, ka ir jāizpilda Satversmes tiesas spriedumi, bet arī pašreizējā sociālekonomiskā situācija, kurā vieni no lielākajiem zaudētājiem ir tieši maznodrošinātas personas.
Pašreizējā patēriņa cenu pieaugumā ne garantētā minimālā ienākuma līmenis (109 eiro pirmajai personai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām), ne valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs (vidējais pabalsta apmērs 2022. gada jūlijā 163,43 eiro) nav pietiekams, lai segtu pat pārtikas iegādes izdevumus.
Aprēķinot nepieciešamos izdevumus minimālajam pārtikas grozam saskaņā ar 2021. gada pētījuma datiem, kura ietvaros tika aprēķināts dažādu mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets, kas ietver pārtikas groza un nepārtikas izdevumus, piemērojot cenu pieaugumu 24,3 procentus, pieaugušajiem pārtikas grozs būtu vismaz 188 eiro, bet senioriem - 176 eiro. Tiesībsargs Juris Jansons prognozē, ka 2023. gadā plānotais minimālo ienākumu sliekšņa palielinājums (no 109 uz 125 eiro) nebūs pietiekams, lai nodrošinātu personām cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Jāatgādina, ka šāds pieaugums tika plānots vēl pirms būtiskā cenu kāpuma. “Valdībai būtu jāveic korekcijas arī minimālā ienākuma sliekšņu aprēķinā, kas plānots no nākamā gada 1. janvāra, ņemot vērā pašreizējo sociālekonomisko situāciju un atbilstoši aktualizējot minimālo ienākumu sliekšņu aprēķinu metodiku,” uzskata J. Jansons.
Tā kā valdība plānojusi minimālo ienākumu slieksni paaugstināt tikai no 2023. gada maija, tiesībsargs iesaka gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, gan minimālo pensiju jaunajā apmērā (vai tādā, kā to plānojusi valdība, vai tādā, kas būtu palielināta atbilstoši reālajai situācijai) izmaksāt jau no 2023. gada 1. janvāra, neatliekot izmaksu uz četriem mēnešiem.
“Neatkarīgā” jau rakstīja par tiesībsarga kritiku lēmumu pieņemšanai sociālās politikas jomā, jo likumos tika ierakstīti konkrēti skaitliski lielumi, nevis metode, kas nodrošinātu minimālā ienākuma līmeņa regulāru un adekvātu pārskatīšanu, lai cilvēki ar viszemākajiem ienākumiem spētu izdzīvot, nodrošinot savas pamatvajadzības: vismaz samaksāt par pārtiku, apģērbu, mājokli, veselību un izglītību. “Metode, kur jūs nosakāt skaitļus, bet ne mehānismu, kā reaģēt uz izmaiņām, nespēj pietiekami ātri un efektīvi reaģēt uz mainīgiem dzīves apstākļiem, kam pierādījums ir šogad novērotais patēriņa cenu pieaugums,” saka tiesībsargs.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis (“Konservatīvie”), atbildot uz tiesībsarga kritiku, skaidro, ka minimālo ienākumu līmeni plānots celt jau no janvāra, tiesa, pašlaik tam papildu finansējums vēl nav atvēlēts. Tāpēc to var vērtēt arī kā solījumu, ne konkrētu ieplānotu apņemšanos. To apliecina arī ministra izteiktā cerība, ka jau jaunā valdība par to lemšot. G. Eglītis arī sacīja, ka no nākamā gada minimālos ienākumus noteiks nevis konkrētos skaitļos, bet gan procentuāli no vidējiem ienākumiem valstī - jo tie augstāki, jo augstākam būtu jābūt nabadzības slieksnim.
