Tik tiešām dzīres mēra laikā izrādījušās pagājuša gada 29. novembrī sarīkotās svinības par godu Latvijas valsts uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” vērtspapīru kotēšanai fondu biržā.
Pagājuša gada nogalē “Augstsprieguma tīkls” svinēja 100 miljonu eiro aizņemšanos, lai nosegtu vismaz daļu no parādiem, kas radušies vareno būvdarbu dēļ. Proti, uzņēmums bija uzņēmies nodrošināt, lai Latvija vajadzības gadījumā spētu nopirkt ārzemēs lētāku elektrību, nekā to iespējams saražot uz vietas termoelektrostacijās, kas pamatā izmanto dabasgāzi. Kā lētās elektrības avoti tika apsolīts Skandināvijas kalnu aizās hidroelektrostacijām uzkrātais ūdens un ieguldījumi atomelektrostacijās. Realitātē nauda starpsavienojumu izbūvē ieguldīta, bet atdeves tai nav, jo elektrības cenas Latvijā un Skandināvijā nav izlīdzinājušās. Tātad Latvijas patērētāji tagad spiesti maksāt gan par dārgāku elektrību, gan par Latvijas valsts uzņēmuma parādiem. “Augstsprieguma tīkla” obligāciju likme ir 0,5% gadā piecu gadu garumā līdz brīdim, kad nāksies atdot arī aizņēmuma pamatsummu.
Pa starpu atgadījusies vēl tāda bēda, ka “Augstsprieguma tīklam” (koncernam) nācies iegrāmatot 1,607 miljonu eiro zaudējumus pirmajā pusgadā. Izrādās, ka dārgas elektrības pārvadīšana pati par sevi ir zaudējumus nesoša nodarbošanās vēl bez tā, ka jāmaksā procenti par stabu un vadu uzstādīšanu un apsaimniekošanu. “Augstsprieguma tīklu” arī nav glābis apgrozījuma pieaugums šā gada pirmajā pusē pret pagājušā gada pirmo pusi par 48%. Sasniegtais 118,9 miljonu eiro apgrozījums izklausās ļoti trekni, taču peļņā no tā nav ieripojis nekas.
Zaudējumu rašanās būtību “Neatkarīgajai” izskaidroja uzņēmuma preses pārstāve Elīna Grīvāne. Kurš skolā fiziku mācījies, tas piekritīs, ka elektrības pārvadīšana nevar notikt bez zudumiem, nebūt nedomājot tādus zudumus, t.i. zagšanu, ar kādiem saskaras “Sadales tīkls”. Zudumi “Augstsprieguma tīklos” ir izrietoši no fizikas likumiem un stingri aprēķināmi, kas izdarīts, nosakot “Augstsprieguma tīkla” pakalpojumu tarifus. Taču kopējais elektrības cenas pieaugums palielinājis arī pazudušās elektrības cenu, kuras segšana izrādījusies “Augstsprieguma tīkla” atbildība. Izeja no šādas situācijas ir uzņēmuma pakalpojumu tarifu paaugstināšana. E. Grīvāne apliecināja, ka tarifu paaugstināšanas projekts esot gatavs un drīzumā tikšot publiskots.
Plašākā skatījumā tomēr rodas jautājumi, vai tik tiešām izdosies novērst elektrības sadārdzināšanās radītos zaudējumus ar elektrības sadārdzināšanu, kas palielinās arī “Augstsprieguma tīkla” izmaksas un prasīs nākamo tarifu palielinājumu? Citiem vārdiem sakot, kāpēc vajadzīgs “Augstsprieguma tīkla” radītais elektrības sadārdzinājums, ja lētas elektrības piegādāšanu Latvijai tas nenodrošina?
Latvijai pieejamās elektrības cena tiek aprēķināta Norvēģijā dislocētajā biržā “NordPool”, kas ne visā Norvēģijā, bet tās ziemeļos dod elektrību, kas, piemēram, šodien, 6. augustā, maksā vidēji 31,30 eiro par megavatstundu, kamēr Latvijai piegādātās elektrības cena ir 324,59 eiro megavatstundai. Būtu negodīgi situāciju vienkāršot, jo lētā elektrība notaksēta Norvēģijas ziemeļiem, kamēr valsts galvaspilsētai Oslo biržas cena bijusi 411,59 eiro par megavatstundu. Dārgāk nekā Latvijā par elektrību maksā Lietuvā. Tomēr Latvija atrodas neizdevīgākās pozīcijās gan pret Igauniju, kur šodien elektrības biržas cena ir 261,94 eiro par megavatstundu, gan pret Poliju, kur cena 174,30 eiro.
Biržas cena elektrībai ir tikai izejas punkts gala cenas aprēķināšanai patērētājiem, kurai jāpieskaita “Augstsprieguma tīkla” un “Sadales tīkla” pakalpojumu cenas, nodokļus un tādu vietējo Latvijas specifiku kā OIK. Visu šo izmaksu summa situāciju virza uz to, ka elektrībai nebūs tik daudz patērētāju, lai sevi atpelnīt spētu “Augstsprieguma tīkls” kā uzņēmums un elektropārvades līniju mudžeklis. Tādā gadījumā elektropārvades līnijas un uzņēmuma biroju nāksies uzturēt tieši tāpat, kā valsts jau uztur “Latvijas dzelzceļa” nenoslogotās sliedes un “airBaltic” nelidojošās lidmašīnas. Valstij var nākties piemaksāt par to, ka starpsavienojumos ar Igauniju ieguldītā nauda nevis piegādā elektrību Latvijai, bet nodod “Nord Pool” spekulantu rīcībā gandrīz vai bezmaksas elektrību no “Latvenergo” Daugavas kaskādes. Tai taču visi dambji būvēti padomju un pirmspadomju laikos un to būve jau simtkārt atmaksājusies. Latvijā saražotā elektrība pazūd augstsprieguma vados un atkal atgriežas jau desmitiem reižu dārgāka. Elektropārvadei piemīt tāda īpašība, ka Latvijā iegūtie elektroni nav jāaizgādā uz “Nord Pool” mītni, lai tos tur apzīmogotu sūtīšanai atpakaļ uz Latviju. Pietiek ar to, ka ir stabi, ir vadi un ir arī dūkoņa kā apliecinājums, ka strāva plūst šurp vai turp. Kamēr tā plūst, tikmēr biržas spekulanti pelna un visi pārējie viņiem maksā. Latvijā saražotās elektrības apsolīšana spekulantiem bija obligāts priekšnoteikums, lai Latvija drīkstētu stāties Eiropas Savienībā. Latvijas iedzīvotāji par to nobalsoja. Latvija savas saistības pilda, par simtiem miljoniem aizlienētu eiro būvējot naudas aizdevējiem un elektrības spekulantiem vajadzīgās elektropārvades līnijas.
