Latvijā iedzīvotāji veido daudz mazākus uzkrājumus nekā citur Eiropā, liecina “Eurostat” dati, līdz ar to daudziem strādājošajiem pensiju otrais līmenis ir un arī būs vienīgais reālais nākotnes uzkrājums.
Kopš likumu izmaiņām, kas ļauj valsts fondēto pensiju shēmu pārvaldītājiem uzzināt savu pensiju fondu dalībniekus, pensiju 2. līmeņa dalībnieki aktīvāk maina ieguldījumu plānus.
Apjausma, ka agri vai vēlu valsts budžetā veidosies neaizpildāms caurums, bija jau sen. Vēl iepriekšējās Krišjāņa Kariņa valdības laikā Finanšu ministrijas paspārnē tika izveidota Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums bija reformēt nodokļu sistēmu atbilstoši mūsdienu ekonomikas un OECD prasībām.
Latvijas ostām un tāpat arī dzelzceļam pašlaik jāsamierinās ar kravu zudumu un jāizmanto laiks lietderīgi, vienojoties par labāko ostu pārvaldības veidu.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau atlasījis vairāk nekā 70 tūkstošus cilvēku, kuriem neizprotami daudz naudas viņu banku kontos, lai viņi vai nu pierāda šīs nauda izcelsmi, vai atdod 1/5 daļu no šīs naudas valstij. Runa nav tikai par kontu atlikumiem, bet par naudas plūsmu 2023. gada laikā.
Sākusi darboties jauna programma, kurā septiņi miljoni eiro tiks sadalīti aptuveni 120 biznesa idejām, ko realizē sociālā uzņēmuma statusu ieguvuši izpildītāji.
Pagājušajā nedēļā un šīs nedēļas sākumā akciju tirgi pasaulē piedzīvoja tādu kritumu, kas Latvijas pensiju fondu dalībniekiem varētu nozīmēt vismaz tādus pašus zaudējumus kā 20% inflācija.
5. augustā Japānas akciju tirgus piedzīvoja lielāko krahu kopš 1987. gada. Pēc Japānas arī citi tirgi sāka parādīt kritumu, kad tajos tika atvērta tirdzniecība. Arī kriptovalūtas kļuva negatīvas. ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps par vēsturiskā kraha vaininiekiem iecēla pašreizējās valdības pārstāvjus – Džo Baidenu un Kamalu Herisu: “Akciju tirgi brūk. Es tev tā teicu! Kamalai nav ne jausmas. Un Baidens ir cieši aizmidzis.”
Kas notiek un kas notiks ar elektrības cenām – tās turpinās savu augšupeju vai arī mums ir cerības sagaidīt to lejupslīdi – “Neatkarīgās” saruna ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.
Pusgadu noslēdzošais jūnijs atsāka rūpniecības kritumu nulles virzienā un noturēja iekšzemes kopprodukta procentuālo rādītāju virs nulles ar matemātisku manipulāciju palīdzību.
Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju aizraušanās ar Saules bateriju uzstādīšanu pagaidām nedod pat tik daudz elektrības, lai tā nosegtu elektrības patēriņa pieaugumu dažādu dzesēšanas iekārtu darbināšanai.
"Latvenergo" 24. jūlijā Jēkabpils novada Biržos atklāja 11,7 MW jaudas saules enerģijas parku, kas ir šobrīd lielākais no vairākiem uzņēmuma plānotajiem saules paneļu parkiem Latvijā, kuru kopējā jauda sasniegs 100 MW. Biržu saules parks ir piemērs elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem, būvniecības laikā radot jaunas darba vietas, un zemnieku, kurš saules parkā gana aitas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, vēlēdamies ieviest skaidrību par zāļu cenām līdz ar jaunās kārtības ieviešanu, sasauca uz sarunu farmācijas nozares pārstāvjus, tomēr tāpat kā līdz šim diskusijā izskan divi pretēji viedokļi. Farmācijas nozare – lieltirgotavas un aptiekas – biedē ar zāļu nepieejamību un aptieku slēgšanu, savukārt Veselības ministrija apgalvo, ka jaunā kārtība ir pacientu interesēs un līdz jaunās kārtības spēkā stāšanās brīdim visi neskaidrie jautājumi tiks atrisināti.
Šogad pensiju piemaksas sākuši saņemt aptuveni 30 000 pensionāru, kuriem līdz šim pensiju piemaksas bija liegtas. Vidējais pensiju piemaksas apmērs ir 34 eiro, kas ir mazāk nekā vidēji tiem senioriem, kuri devās pensijā līdz 2011. gada decembrim, kad pensiju piemaksas vēl piešķīra.
Pensiju piemaksas tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēdza un devās pensijā pēc 2012. gada, valsts sāk piešķirt tikai šogad.
Par peļņu nesošo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā; ko nozīmē “Latvenergo” “zaļā meita”; cik veiksmīga ir “Latvenergo” komercdarbība kaimiņzemēs; kā uzkrāt vēja un saules enerģiju; kādēļ mums nepieciešams savs elektropārvades kabelis ar Zviedriju, par šiem un citiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns.
Pensiju likumā noteikts, ka no nākamā gada pieteikties vecuma pensijai varēs tikai tie pensionēšanās vecumu sasniegušie Latvijas iedzīvotāji, kuru darba stāžs būs vismaz 20 gadi. Nākamgad to senioru īpatsvars, kuri pensiju likuma izmaiņu dēļ nevarēs saņemt vecuma pensiju, jo viņiem nav pietiekams darba stāžs, varētu sasniegt desmit procentus ko kopējā gadā pensionējušos senioru skaita.
Pēc Krievijas ekonomikai piemērotās 14. sankciju paketes no Pasaules Bankas publiskotajiem datiem izriet, ka Krievijas iedzīvotāju oficiālie ienākumi tikai pieaug.
Latvijas Bankas organizētā saruna starp vairāku tautsaimniecības nozaru pamanāmākajiem pārstāvjiem noveda līdz paradoksālai atklāsmei, ka labāk tādas sarunas nerīkot, jo jebkura kaut cik kompetenta ekonomisko un arī sociālpolitisko problēmu iztirzāšana noved līdz secinājumiem par problēmu neatrisināmību.
Publiskajā telpā nerimst runas par gaidāmo “nodokļu celšanu”. Izskan dažādi varianti, jo ar nodokļu sistēmu īsti apmierināta nav gandrīz neviena iedzīvotāju grupa. Lai gūtu kādu lielāku skaidrību, uz sarunu aicinājām Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedru Andri Šuvajevu. Viņš ir arī Finanšu ministrijas organizētās nodokļu darba grupas loceklis un partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs.
Paciemosimies trijos uzņēmumos, kurus apvieno produkcijas noieta maksimums ap Jāņiem un šīs produkcijas nodošana lietotājiem caur “Maxima’ veikalu tīklu.
