Finanšu ministrija publicējusi Valsts kases operatīvos datus, ka 2024. gads pabeigts ar 19 miljardu eiro parādu, kas gada laikā pieaudzis par 1,5 miljardiem eiro.
Par parāda pieaugumu Finanšu ministrija paskaidro, ka “to noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tostarp lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības”. Vispārējās valdības budžeta deficīts, kurā iekļauti arī valsts un pašvaldību uzņēmumu un iestāžu (ostu pārvalžu u.tml.) finanšu rādītāji, par pagājušo gadu noteikts tikai 849,6 miljonu eiro apmērā. Iespējams palepoties vēl vairāk ar to, ka atbilstoši citai - naudas plūsmas metodoloģijai - 2024. gada konsolidētā kopbudžeta deficīts bijis vēl mazāks tikai 733 miljonu eiro apmērā un ka tas ir par gandrīz 600 miljoniem eiro mazāk nekā bijis 2023.gadā.
Vairāk nekā parāda apjomu eiro izteiksmē ekonomisti mīl parāda apjomu procentos pret iekšzemes kopproduktu (IKP), ignorējot jautājumus par statistiķu uzrādītā IKP atbilstību īstenībai. Pērnā gada nogalē “Neatkarīgā” aprakstīja valsts uzņēmuma “Latvijas Pasts” vienīgo reālo saimniecisko sasniegumu - no valsts uzņēmumu kontrolējošajām iestādēm saņemto atļauju līdz ar gadu miju celt pasta tarifus par 40%, jo iepriekšējo pāris gadu laikā kopš veco tarifu noteikšanas esot ļoti pieauguši pasta piegāžu izdevumi. Taču pēdējie pāris gadi jau skaitās pēckovidgadi ar Eiropas Centrālās bankas uzvaru cīņā pret inflāciju. Inflācija esot sakauta un padevusies. Inflācijas summārais radītājs pāris gadu laikā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā neesot sasniedzis pat 4%.
Gadījums ar pastu ir kārtējais piemērs tam, kā statistiķi nevar, negrib un nedrīkst uzskaitīt reālos sadārdzinājumus. Tādā veidā viņi uzdod preču un pakalpojumu cenu pieaugumu par naudā izteiktu IKP pieaugumu, lai gan nekāda preču un pakalpojumu pieauguma īstenībā nav. Ticamākās Latvijas IKP izmaiņas ir tā samazināšanās aptuveni tādā pašā tempā kā iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Nupat kā radies jautājums, vai Latvija tiešām spēs palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 5% no fiktīvi uzpūstā IKP. Uzpūstais IKP ir vajadzīgs Latvijas kreditoru mierināšanai, ka Latvijā esot ekonomika, no kādas viņi savu naudu dabūšot ar visiem procentiem. Tas pamato nākamos aizdevumus Latvijai, uz kuru rēķina valsts atdod savus vecos parādus. Kamēr aizdošana turpinās, var turpināties arī atdošana. Taču aizsardzības budžets prasa reālu naudu, nevis virtuālu naudas apriti. IKP uzpūstā sadaļa šādu naudu nedod. Tāpēc Latvijai nāksies no kaut kā atteikties - vai nu no 5% aizsardzībai, vai no uzpūstā IKP. Jāatrod tikai solīds iemesls tā samazināšanai. Vajadzīga ekonomiskā krīze, lai drīkstētu samazināt naudas summu, kāda Latvijas būs jāizlieto NATO bloka un tā ietvaros Amerikas Savienoto Valstu militāri rūpnieciskā kompleksa uzturēšanai, bet lai nesadusmotu ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Valsts parāda izteikšanai procentos no IKP ir jēga pat tad, ja daļa vai liela daļa IKP ir cenu celšanas rezultāts. Cenu celšanās nozīmē naudas masas palielināšanos un katras naudas vienības vērtības samazināšanos. Tādā gadījumā valsts var atdod savus parādus mazvērtīgākā naudā, tādējādi samazinot sava parādu sloga reālo smagumu. Pret parādnieku izsprukšanu no reālas parādu atdošanas tiek lietotas mainīgās kredītprocentu likmes, kurām jāaug līdzi inflācijai. Tomēr mēdz būt gadījumi, ka šīs likmes aug lēnāk nekā inflācija. Latvijas Valsts kases atskaitēs var atrast lepošanos ar to, ka vēl pārdesmit gadus kaut tikai daļu no saviem parādiem Latvija varēs apmaksāt ar nullei tuvām procentlikmēm. Valsts, lūk, pamanījusies fiksēt šo aizņēmumu likmes ilgu laiku uz priekšu.
Attiecībā pret IKP vispārējās valdības budžeta 2024. gada deficīts šobrīd izteikts ar 2,1% un vispārējās valdība parāds - ar 47,7%. Budžeta deficīts attiecībā pret statistiķu izziņoto IKP izrādījies par 0,3 procentpunktiem mazāks nekā 2023. gadā un par 0,7 procentpunktiem mazāks, nekā tika prognozēts pagājušā gada rudenī. Finanšu ministrija piebilst, ka budžeta deficītu procentos samazinājuši neplānoti lieli valsts ieņēmumi šā gada janvārī, ja šos procentus rēķina pēc tādas metodikas, kas šos ieņēmumus attiecina uz 2024. gadu. Tāpat parādu procentuālo samazinājumu ietekmējis valsts izdevumu samazinājums gan ES palīdzības projektu līdzfinansējumiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.
To nevar pateikt kopumā, vai tas ir labi, vai tas ir slikti, ka visa nauda netika izlietota. Tas jāskatās par katru projektu atsevišķi, vai šāda naudas tērēšana dod labumu sabiedrībai, nevis tikai tiem, kuri valsts iztērēto naudu saņem.
Valsts budžeta sadalījumā starp valsts pamatbudžetu, speciālo (sociālo) budžetu un pašvaldību budžetu summu valdības ienākumu un izdevumu bilance ir ar 1,1 miljarda eiro iztrūkumu un pašvaldību bilance - ar 48 miljonu eiro iztrūkumu, bet sociālajā budžetā atstāts 337 miljonu eiro pārpalikums. Šis pārpalikums tagad stiprina Latvijas kā taupīgas saimnieces tēlu un vēlāk došot līdzekļus aizvien lielāka pensionāru u.tml. cilvēku uzturēšanai, ja ticam, ka izmaksas no šī budžeta uzkrājumiem sāksies ātrāk, nekā šie uzkrājumi būs zaudējuši savu vērtību inflācijas dēļ.
Valsts, sociālajā un pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā ieņēmumi pērn pret aizpērno gadu pieauguši par 1,5 miljardiem eiro jeb 9,7% un sasnieguši 17,1 miljardu eiro. No tiem 13,6 miljardus eiro devuši nodokļi, 1,8 miljardus - ārvalstis un 1,2 miljardus - nenodokļu ieņēmumi, no kuriem lauvas tiesu dod valsts monopoluzņēmumu dividenžu maksājumi. Citiem vārdiem sakot, elektrības cenu sadārdzināšana īstenībā ir vēl viens nodoklis.
No konsolidētā kopbudžeta 17,9 miljardu eiro izdevumiem 5,2 miljardi izmaksāti pensijās un pabalstos un četri miljardi - algās. Kopbudžeta kapitālie izdevumi 2024. gadā bijuši pusotra miljards eiro.
