Komentāri: Cenu celšanā valsts iestādes krietni pārspēj bodniekus

Fausts

Apetīte rodas ēdot, kāpēc gan nē, ja var slaukt un saukt, jo vairāk tas naudas ir jo vairāk to gribas, naudas pumpis visā savā skaistumā, būs vairāk naudas ko nolaist no kātiem. Neko jūs plikadīdas neredzat, nesaprotat, lai šādi nolaistu visu valsti uz grunti ir jāmāk, tas nenotiek pa velti, tāds smags darbs, idejas, tam visam ir jābūt labi apmaksāt, domājat ka 9 amatus ieņemt ir viegli, jums nav ne jausmas cik grūti to visu izdarīt. Ko tad jūs muns pelēka masa izdarīsiet, kā gribam tā darām, izdodam savus noteikumus lai jūs reņģedāji tos paklausīgi pildītu, nepildīsiet, uzrīdīsim jums tos kurus jūs par savu naudu uzturat, vienkārši ideala sistēma. Spilgts piemērs Lato Lapsa.Pilnīgi vienalga par tiem kuriem ir veselības problēmas, par skolotājiem, medicīna, galvenais ka pašiem labi. Pārsteidz tas ka letiņi vēl šeit dzīvo, bet turpiniet tāda garā un drīz te būs apvienotās nācijas, valodu, kultūras bagātība, jūs asinssuceji esat uz pareizā ceļa, tā tik turēt. Jauku visiem dienu.

6:11 Atbildēt
Arturs Ozols

Pareizāk būtu teikt ,nevis nodrukātā nauda ,bet gan apgrozībā laistā nauda ir jāatprečo . Naudu Latvija nedrukā ,jo mēs esam eirozonā un te valda ES Centrāla Banka , kas Frankfurtē pie Mainas. Uzskatu ,ka valsts šī brīža lielākā nelaime ir pārlieku lielā naudas masa apgrozībā . Pie 71% produktivitātes līmeņa no ES27 vidējā ( Eurostat) , līmeņa , šeit samaksa par darbu vispirms jau valsts pārvaldē ir nesamērīgi augsta. Ir pieejams Valsts pārvaldes iestāžu 128 vienību saraksts par nodarbināto skaitu pusgadā un uz 31.12 2024. ,tur nodarbināto izmaiņu fakti . Liela skaita iestāžu darbinieku skaitlis 6 mēnešos ir pieaudzis , prasti par dažiem ,bet kopumā tas ir pieaugums , jāatzīmē VID ,vadītāja tv teica ,ka samazinās nodarbināto skaitu un tabula rāda ,ka skaits patiesi ir samazināts par 22 vienībām un tur janvāra sākumā strādāja 3326 darbinieki . Uzrādītajās 128 valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto skaits svārstās ap skaitli 43795 nodarbinātie , ministrijas ap skaitli 3290 , ierēdņu skaits parasti netiek precīzi fiksēts un dažādos avotos skaits svārstās ap 11,5 - 12 tūkstošiem darbinieku . Tikai šeit uzrādītajiem darbiniekiem gadā tiek izmaksāts atalgojums apmēram 1,1 miljarda eiro apjomā . 4,5 miljardi tiek izmaksāti sociālajos maksājumos , kopā ir jārunā par apmēram 8 līdz 9 miljardiem eiro gadā , kuri nav konkrēti "atprečoti".Jāatzīmē ,ka LB uzrāda mājsaimniecību noguldījumus uz 2 gadiem 3,727 miljardu eiro apmērā . Tātad ir nauda kuru nav 'kur likt" ! Šī milzīgā naudas masa izraisa inflāciju , prasa importu , tikai pārtikai 2 miljardu eiro apjomā gadā . Autora lietotais apzīmējums "atprečošana" visnepatīkamāk norāda uz situāciju valsts zemkopībā , uzrādītais preču cenu saraksts neatklāj faktu ,ka Latvijai nav savas saražotās pārtikas , ka vismaz 60% uzskaitīto preču nosaukumi ir imports. Tabula UFR010. ,ka valstī saražo pārtiku gadā par 2,3 miljardiem eiro un 43,8% eksportē , vietējam tirgum paliek pārtika tikai par 1,296 miljardiem eiro , kas ir pārtika par 1,93 eiro 1 iedzīvotājam dienā . Nesanāk pat kafijas tasei ! Importējam un maksājam dažādiem pasaules piegādātājiem kuri pārdod lētāk un bieži arī mazāk kvalitatīvi nekā mūsu vietējā pārtika .

11:59 Atbildēt

Komentēt