Cenu celšanā valsts iestādes krietni pārspēj bodniekus

Latvijas valsts kā pašas valsts noteiktu monopolpakalpojumu sniedzēja ceļ cenas par desmitiem procentu un vaino bodniekus, kuri ceļ cenas pa dažiem procentiem.

Cenu celšanas ziņā februārī nekādu pārmaiņu nav. No vienas puses, statistiķi nākuši klajā ar iepriekšējo jo 12 mēnešu inflācijas rādītāju februārī 3% lielumā, bet, no otras puses tās valsts iestādes, kurām iespējams celt savu “pakalpojumu” cenas, šīs cenas arī ceļ nebūt ne par 3% un arī ne par 2 x 3 vai 3 x 3 procentiem, bet par 30-60%. Pamatojums tāds, ka visam taču cenas aug ārkārtīgi strauji un iestāžu uzturēšana izdevumi kaut kā jānosedz. Valsts pārvaldes un kontroles iestādes atļauj šo cenu celšanu, lai gan nespēj sniegt sakarīgu skaidrojumu, kā tas iespējams, ka valsts iestādēs izdevumi lec stāvus gaisā, kamēr visā pārējā valstī cenu pieaugums skaitās gandrīz apturēts, ja tagadējo inflāciju salīdzina ar neseno 12 mēnešu inflāciju virs 20%. Lai nu kādi šie skaidrojumi būtu, tajos nav apgalvojumu, ka valsts iestāžu apsildīšanai, valsts automobiļu braukāšanai u.tml. jāpērk elektrība, siltums vai autodegviela par augstākām cenām, nekā maksā iedzīvotāji; tāpat arī netiek izpausts, ka ierēdņiem (deputātiem, tiesnešiem, policistiem utt.) jāapmaksā speciāla pārtika, kas dārgāka vai kuras cenas aug straujāk nekā parasto iedzīvotāju pārtikai.

Stafeti no “Latvijas Pasta” pārņem CSDD

Valsts iestāžu uzkurinātās cenu celšanas paraugdemonstrējumus pagājušajā gadu mijā sniedza “Latvijas Pasts”, kura tarifi kopš 1. janvāra paaugstināti par gandrīz 40%. Par to stāstīts “Neatkarīgās” 2024. gada 29. decembra publikācijā ““Latvijas Pasts” izpauž noslēpumu, ka reālā inflācija Latvijā desmitreiz augstāka par oficiālo”, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtajiem datiem pagājušā gada mēnešos esot svārstījusies ap 2-3%. Pasts tobrīd žēlojās par summāro inflāciju pēdējo divu gadu laikā, cik ilgi noturējās pasta iepriekšējie tarifi.

Februāri cenu supercelšanas stafeti no pasta pārņēmusi Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), kas šonedēļ saņēma valdības atļauju no 1. marta celt visu savu “pakalpojumu” cenas par daudziem desmitiem procentu. Vieglo automašīnu īpašnieki izspruks ar šo automašīnu apskatīšanas maksas sadārdzinājumu par tikai 8% līdz 34,10 eiro, bet kravas automašīnu īpašniekiem izdevumi pieaugs par 46% (maksas pieaugums no 49,39 eiro līdz 72,18 eiro) un autobusu īpašniekiem - par 42% (no 41,8% līdz 71,18 eiro). Šiem sadārdzinājumiem būtu vēlāk jāparādās ar automašīnām pārvadāto preču un autobusi biļešu cenās. Šajā vietā jāatgādina par “Neatkarīgās” šā gada 16. janvāra publikāciju “Birokrātijas asinsdarbi kravu pārvadājumu nozarē”, kurā atgādināts, ka CSDD nav vienīgā iestāde, kas labi dzīvo uz autopārvadājumu rēķina. Kad visu šo iestāžu prasītās cenas saskaita kopā, tad skaitliski iegūtais rezultāts pilnā mērā attaisno jau citēto raksta virsrakstu.

Protams, CSDD ceļ cenas visiem saviem “pakalpojumiem", nevis tikai automašīnu apskatīšanai. Pamatojums tāds, ka visu šo “pakalpojumu” sniegšanai esot “nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti" bez tālāka izskaidrojuma, kas Latvijā noticis tāds, kāpēc šiem speciālistiem jāmaksā daudz vairāk nekā iepriekš, ja dzīves dārdzība Latvijā pieaugusi par tikai dažiem procentiem.

Nodrukāta nauda ir jāatprečo

Apmēram vienā laikā šonedēļ nāca paziņojums par CSDD jaunajiem tarifiem un CSP ikmēneša ziņojums par cenu izmaiņām iepriekšējā mēnesī - tātad šā gada pirmajā mēnesī janvāri zem virsraksta “Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,0%". Ar gadu šeit domāts ne kalendārais gads, bet gada garums 12 mēnešos. Citiem vārdiem sakot, šā gada janvārī patēriņa cenas bijušas caurmērā par 3% augstākas nekā 2024. gada janvārī.

Šā gada iesākums turpina 12 mēnešu inflācijas rādītāja pieaugumu, kāds tika piedzīvots pērnā gada laikā no janvāra līdz decembrim:

Formāli ņemot, inflācijas temps mazliet noplacis, bet saturiski tas iekļaujas inflācijas sezonālo svārstību robežās un loģikā. Viena no cenu celšanās komponentēm decembrī bija cilvēku gatavība iztērēt vairāk naudas uz Ziemasvētkiem un Jauno gadu, taču pēc tam janvārī jāiztiek ar mazāku atlikumu no decembrī neiztērētās naudas. Arī tiem, kam no 1. janvāra pienācās algas pielikums, nācās gaidīt februāri ar pirmo algu atbilstoši šā gada tarifiem un nodokļiem.

Gluži kā speciāli saskaņoti rādītāji ir oficiāli noteiktā inflācija Latvijā un Eiropas Centrālās bankas bilancē uzrādītais “plašās nauda” (Monetary aggregate M3) pieaugums gada laikā par 3,6%. Tajā skaitā decembrī apgrozībā palaisti vēl 43 miljardi eiro. Tā nav tikai skaidrā nauda, bet arī kredītos izsniegtā un vērstapīros noguldītā nauda, taču no vērtspapīriem vien paēdis nebūsi. Tie ik dienas jāpārvērš arī tik reālās vērtībās kā pārtika. Kam vērtspapīros sazīmētās naudas vairāk, tie diktē pārtikas reālo cenu celšanos.

Procentu vietā pētīsim cenas eiro

Neatbilstība starp daudzu valsts iestāžu vaimanām par straujo pieaugumu šo iestāžu uzturēšanas izdevumiem no vienas puses un vienas valsts iestādes - CSP - oficiāla statusa apgalvojumiem par cenu celšanos ar desmitiem reižu mazāku ātrumu mudina meklēt, kurā pusē melu vairāk. Sen iesakņojies uztveres stereotips sadala melus parastajos melos, lielos melos un statistikā, taču īstenībā atbilde nav tik viennozīmīga.

CSP ļauj pārbaudīt tās sniegto informāciju, uzrādot daudzas no tām cenām eiro izteiksmē, no kuru izmaiņām izrēķināts cenu pieaugums vidēji par 3%. Pēc tam atliek aiziet uz veikalu un palūkoties, vai CSP datubāzē atrastās cenas daudz maz atbilst cenām uz veikalu plauktiem. CSP uzrādīto produktu un arī pakalpojumu cenu saraksts daudz garāks, nekā iespējams pārnest uz publikāciju elektroniskajā avīzē. Tomēr priekšstatu par cenu atbilstību vai neatbilstību var radīt arī CSP cenu saraksta konspekts virzienā uz ikdienā visbiežāk pirktajām precēm un atsevišķiem produktiem, kas pārstāv dažādu preču un pakalpojumu grupas (miltu izstrādājumus, pienu un gaļu, augļus un dārzeņus, degvielu un komunālo pakalpojumu tarifus).

Kas šeit ir redzams

Tabulā uzrādītas CSP noteiktās cenas pēdējo triju gadu garumā, par kuriem cilvēkiem vēl kaut cik noteiktas atmiņas un varbūt saglabājušies daži pirkumu čeki. Tātad uzrādītas cenas 2023. 2024. un 2025. gada janvārī.

Ekrānuzņēmums

Salīdzinājumam tikai dažas visparastāko pārtikas preču zemākās cenas vakar nejauši izvēlētā veikalā Rīgā. Visas Latvijas plašumā cenu izkliede droši vien lielāka nekā Rīgā starp vienu un to pašu preču cenām blakus esošos veikalos.

Pārtikas un pakalpojumu cenas (EUR)

*Ar īpašu cenu atlaides zīmi izcelts makaronu veids starp līdzīgiem makaroniem ar normālo cenu 1,55 eiro par puskilogramu.

**Atlaides cena tādam iepakojumam, kura regulārā cena esot 2,62 eiro.

***Brūnie sīpoli blakus sarkanajiem par 0,99 eiro.