Mazliet vairāk nekā 12 tūkstoši jeb 20% no nodarbinātajiem pensionāriem nekad nav izmantojuši pensijas pārrēķina iespēju. Visticamāk tāpēc, ka cilvēki nezina par šo iespēju, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Ločmelis.
Latvijas Banka, Labklājības ministrija un citas institūcijas jau ilgstoši akcentējušas pensiju sistēmas sociālās ilgtspējas trūkumus. Sabiedrība noveco, demogrāfiskā noslodze uz pensiju sistēmu palielinās, un tiek lēsts, ka brīdī, kad pensijā dosies tie, kuri tikko sākuši darba gaitas (tas ir, 21. gadsimta sešdesmitajos gados), viņu pensija būs vien 24 procentu apmērā no atalgojuma.
Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem, jau pašreiz 19,9% no Latvijas pensionāriem turpina strādāt algotu darbu. Puse no tiem to dara finansiālu iemeslu dēļ. Ņemot vērā iespēju, ka pensijas aizstājamības koeficients turpinās sarukt, K. Ločemelis pieļauj, ka strādājošo pensionāru īpatsvars nākotnē, visticamāk, palielināsies.
Ja persona pensionējas, bet turpina strādāt, 20% no tās atalgojuma tiek ieskaitīti pensiju 1. līmenī (un vairs netiek veiktas iemaksas pensiju 2. līmenī). Latvijas Banka atgādina, ka reizi gadā nodarbinātie pensionāri var vērsties VSAA ar iesniegumu par pensijas pārrēķinu - balstoties uz to, ka persona pensiju 1. līmenī iemaksājusi iepriekšminētos 20% no ikmēneša atalgojuma, tiek veikts pārrēķins un secīgi tiek palielināts personas pensijas apmērs. Diemžēl daudzi pensionāru to nezina vai ir aizmirsuši. (Gandrīz 40% no nodarbinātajiem pensionāriem pensijas pārrēķinu veikuši pirms 2023. gada.)
Lai risinātu šo situāciju, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti izstrādājuši un virzījuši izskatīšanai Saeimā priekšlikumu par automātisku pensijas pārrēķinu. 2024. gada sākumā arī Latvijas Banka Labklājības ministrijai izteica konceptuālu priekšlikumu noteikt automātisku pensijas pārrēķinu strādājošajiem pensionāriem. Saeima 2024. gada beigās pieņēma jauno normu, grozot likumu “Par valsts pensijām”.
Pirmais automātiskais pārrēķins tiks veikts 2026. gada 1. aprīlī. Ja pensijas saņēmējs vēlas, lai pensija tiktu pārrēķināta citā datumā (nevis 1. aprīlī), tad pensijas saņēmējam VSAA jāiesniedz iesniegums, norādot, ar kura mēneša pirmo datumu pensija turpmāk automātiski pārrēķināma. Pensijas saņēmējam, mainot pensijas pārrēķina datumu, iesniegums jāiesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pirms nākamā automātiskā pensijas pārrēķina datuma. Šo iesniegumu VSAA var iesniegt no 2025. gada 1. aprīļa, un pirmais pensijas pārrēķins tiks veikts ne agrāk kā no 2026. gada 1. aprīļa.
Automātiskais pensijas pārrēķins tiks veikts ne agrāk kā 12 mēnešus pēc iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešus pēc pensijas piešķiršanas, skaitot šo periodu no nākamā mēneša pirmā datuma, no kura piešķirta pensija.
Automātiska pensijas pārrēķināšana pašreiz varētu palielināt pensijas apmēram 60% strādājošo pensionāru jeb gandrīz 36 tūkstošiem cilvēku. Ietekme potenciāli varētu būt arī lielāka, jo 2. attēla dati neietver tos pensionārus, kuri pensijā ir turpinājuši strādāt, bet 2023. gadā nav bijuši darba attiecībās.
Piemēram, strādājošs pensionārs ar vidējo ikmēneša pensiju (514 eiro) un atalgojumu 1500 eiro mēnesī, turpinot strādāt, ik gadu var palielināt savu ikmēneša pensiju par 14-18 eiro jeb apmēram 3% gadā Ikmēneša pensijas apmēra pieaugums katru gadu nav vienāds, jo sagaidāmais mūža ilgums samazinās, personām kļūstot vecākām.
Apmēram 2000 pensionāru turpinājuši strādāt algotu darbu vairāk nekā 10 gadus, bet ne reizi nav iesnieguši pieteikumu par pensijas pārrēķinu. Pensijas pārrēķins par vairāk nekā 10 gadus veiktajām iemaksām pensiju 1. līmenī varētu būtiski uzlabot šo personu labklājību.
