Finanšu ministrs Arvils Ašeradens vakar publiski apliecināja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāram Valdim Dombrovskim, ka Latvija spēs līdz nākamā gada augustam apgūt visus 1,9 miljardus eiro no Atveseļošanas fonda (AF) par spīti tam, ka iepriekšējo četru gadu laikā apgūti tikai 0,8 miljardi eiro.
Publiskā atskaitīšanās notika speciāli AF apguvei sarīkotā forumā “Reformas un investīcijas izaugsmei”. Tā norisei izvēlētajam Latvijas Nacionālajā operas un baleta teātrim divkārša simboliskā slodze. Pirmkārt, teātra ēkā no AF tiks ieguldīti 23 miljoni eiro. Otrkārt, tas būšot publikai gandrīz netverams ieguldījums esošās ēkas nostiprināšanā, nevis piebūvēs un fasādes pārkrāsošanā. Novērtēt šo ieguldījumu varēs nākamās paaudzes, ciktāl cilvēki sapratīs, ka ēkas gadu simtiem nepastāv un nekalpo cilvēkiem tāpat vien bez pienācīgas uzturēšanas. Tāpat arī Eiropas Savienība (ES) nevar pastāvēt pati no sevis. Tās kārtējās atveseļošanas fonda ideju un nosaukumu 2020. gada aprīlī pieteica toreizējais Eiropas Parlamenta prezidents Dāvids Sasoli. Par fonda mērķi tika pieteikta “ekonomiku pārstartēšana”, kas vēl daudz neuztveramāka nekā cauruļu un elektrības vadu nomaiņa teātra ēkā. Arī to tikai pēc ilga laika varēs pateikt, vai AF tiešām palīdzējis izgrozīties no nepatikšanām uz ļoti ilgu laiku jeb, tieši otrādi, bijis tikai skaisti noformēts iegansts naudas drukāšanai, ar kādu tagadējā Eiropas Savienība ļoti līdzinās Padomju Savienībai tās pēdējos pastāvēšanas gados.
Kad nu fonds izveidots un sācis dāvināt naudu ES dalībvalstīm, tad Latvijai atliek parūpēties, lai šo naudu patiešām saņemtu. Skatoties parastajā kalendārā, šādas rūpes nav redzamas. Proti, ziņa par to, ka EK apstiprinājusi Latvijai 1,8 miljardu eiro piešķiršanu no Atveseļošanās un noturības mehānisma (naudas avota oficiālais jeb pilnais nosaukums no angļu valodas vārdiem Recovery and Resilience Facility) datēta ar 2021. gada 22. jūniju. Savukārt ES oficiālajā tīmekļa vietnē latviešu valodā pateikts, ka “mehānisms stājās spēkā 2021. gada februārī. Tas finansē dalībvalstu reformas un investīcijas laikposmā no pandēmijas sākuma 2020. gada februārī līdz 2026. gada decembra beigām”. Šobrīd ir 2025. gada februāris un no 1,9 miljardiem eiro Latvija apguvusi tikai 0,8 miljardus. Tātad četru gadu laikā apgūta knapi puse līdzekļu, bet otra puse jāapgūst īsākā laikā nekā pusotrs gads. Par 2026. gada decembri tagad spēkā tāds bargs precizējums, ka tas ir termiņš dokumentu sakārtošanai par projektiem, kas pabeigti līdz nākamā, 2026. gada augustam.
Vienkārši uztveramā attiecība starp jau pagājušo un atlikušo laiku AF naudas apguvē padara saprotamu to, ka arī plašāka sabiedrība pagājušā gada otrajā pusē pamanīja pārvaldes aparātu pārņēmušo satraukumu par iespējamām nepatikšanām, ja Latvija palaidīs garām daļu no tai iedalītā AF finansējuma. Taču tagad A. Ašeradens uzņēmās apgalvot, ka “darbi rit saskaņā ar plānu un nav pazīmju, ka Latvija varētu zaudēt daļu no piešķirtās naudas”. Pie tā paša apliecinājums, ka nekas nedraudot arī tās naudas iztērēšanai, kāda Latvijai rezervēta 2021.-2027. gada plānošanas periodā no tradicionālajiem ES palīdzības fondiem.
Protams, panikas brīža pārvarēšana nenozīmē atslābumu. Solījums apgūt AF naudu ir izpildāms ar aktīvu rosību līdz pat 2026. gada beigām, kad atkal būs jāsaspringst, lai pabeigtu 2021.-2027. gada plānošanas perioda naudas apguvi. A. Ašeradens lēsa, ka parastā ES naudas apguves kopējā jauda, kam jānosedz gan politisko dokumentu gatavošana un saskaņošana EK, izsoļu u.c. juridisko mehānismu darbināšana, gan tehniskā projektēšana un galu galā betonēšana kā Latvijai vismīļākais (politiķiem, viņu sponsoriem un vēlētājiem vissaprotamākais, visuzskatāmākais) ES naudas apguves veids naudas izteiksmē ir ap 800 miljoniem eiro gadā, bet šogad un nākamgad jāspēj apgūt 1,2- 1,4 miljardi eiro. AF ir tikai viens no apgūstamās naudas avotiem, bet apgūšanas termiņu dēļ tas šogad un nākamgad atradīsies priekšplānā.
Par iespējām apgūt naudu, pēc A. Ašeradena sacītā, liecina tas, ka pieteikumi visu 1,8 miljardu apgūšanai ir sacerēti un attiecīgajās valsts iestādēs saņemti. Savukārt Latvijas valsts tos saskaņo ar EK. Kā ļoti svarīgu ministrs atzīmēja EK saskaņojumu Latvijas priekšlikumiem iepriekš jau sadalīto AF programmu finansējumu pārdalīšanai, sākot ar dzelzceļa infrastruktūras būvi “Rail Baltica” projekta Rīgas Centrālās stacijas dienvidu puses pabeigšanai. Ja līdz šim bijis intensīvāks ieviešanas nosacījumu, projektu atlašu un reformu ieviešanas posms, tad tagad naudas apguve atkarīga no būvdarbu vadītājiem un izpildītajiem.
Publisks pasākums AF naudas apguves progresa apliecināšanai tika rīkots arī tāpēc, lai vismaz vārdos pārliecinātu sevi un citus par Latvijas spējām ne vien iztērēt naudu atbilstoši ES priekšrakstiem, lai šo naudu vispār saņemtu un pēc tam ES to neprasītu atpakaļ. Runa bija par to, lai no naudas tērēšanas būtu kāds labums ne tikai tiem, kas saņem atlīdzību par paveikto darbu. To jau nu visā ES pamanījuši, ka ieguldījumi nesniedz plānoto vai solīto atdevi. Lai situāciju mainītu, V. Dombrovskim viņa trešajā ES komisāra pilnvaru termiņā piešķirts piņķerīgais ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāra tituls. Ticēsim, ka titula sarežģītība nodrošinās visu pārējo ES un EK formulu un procedūru vienkāršošanu, ko V. Dombroskis solīja. Viņš skaidroja, ka visi komisāri katrs savā nozarē kaut ko vienkāršojot, bet viņš šo vienkāršošanu koordinē.
V. Dombrovskis atklāja forumu ar apliecinājumu, ka Eiropas drošība un nākotne ir atkarīga arī no konkurētspējas un ekonomiskajām pozīcijām, tādēļ konkurētspējas uzlabošana ir izvirzīta kā viena no visnozīmīgākajām jaunajām EK prioritātēm. Kopš AF izveidošanas ir izmaksāta gandrīz puse no fonda 650 miljardiem eiro. EK paļaujas uz to, ka ES dalībvalstu AF plāni ir veicinājuši reformas un palielinājuši investīcijas, sniedzot nozīmīgu stimulu Eiropas ekonomikai. Labi vārdi par AF naudas izmantošanas lietderību tika attiecināti arī uz Latviju, gan atzīstot, ka šīs un pārējās ES naudas piešķīrumi nepaceļ Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu solīdā augstumā virs nulles.
No ES un Latvijas pārvaldes aparāta pārstāvju skaidrojumiem par ES dalībvalstu saimnieciskajām neveiksmēm sāk šķist, ka viņiem jābūt pateicīgiem Krievijai par iebrukumu Ukrainā, jo uz tur notiekošā kara rēķina iespējams šīs neveiksmes norakstīt.
