Uzvarošie paziņojumi par pārslēgšanos no Krievijas maiņstrāvas frekvences uz Polijas maiņstrāvas frekvenci pienāca reizē ar elektrības cenas pārrēķinu no 17,68 eiro mēnesi uz 22,06 eiro mēnesī vienai konkrētai mājsaimniecībai, kas nozīmē kāpumu par 24,8%.
Saglabāsim vēsturei datus, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir sinhronizējušas savas elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālās Eiropas Polijas daļu 2025. gada 9. februārī plkst. 14.05. Nav nekādu ziņu par elektroapgādes traucējumiem no 7. līdz 9. februārim, kad Baltija vispirms sāka uzturēt Polijas frekvenci pati saviem spēkiem un tad, kad frekvenču sakrišana bija fiksēta, apvienoja Baltiju un Poliju vienotā sistēmā. Ap šīm pārmaiņām sakultās baumas atsauc atmiņā nu jau gadsimta ceturksni senus notikumus, kad visa pasaule tika biedēta un daudzi nobijās (vai tikai pievienojās runām, kādas visapkārt skanēja) no datoru apstāšanās, jo tie nespēšot savietot informāciju, kas datēta ar 1999. gadu un 2000. gadu. Tādas runas izrādījās pilnīgas blēņas. Ticēsim, ka tuvākajā laikā nenotiks nekas tāds, kas liks apšaubīt Baltijas valstu energosistēmas jaudu un prasmes ne vien elektrības saražošanā, bet arī elektrības kvalitātes uzturēšanā bez Krievijas energoiekārtu un speciālistu līdzdalības attālinātā režīmā, bet tomēr saistībā arī ar Latviju vienotā maiņstrāvas frekvences ritmā.
Uzvaras taures atskanēja vakar, 9. februāra pēcpusdienā, kad Baltijas valstis sekmīgi pabeidza sprieguma regulēšanas un sinhronizācijas testus un pieslēdzās Polijas energotīklam. Baltijas robežu ar Poliju uztur Lietuva, kur notikums tika izgreznots ar patiešām iespaidīgu preses konferenci, kurā Baltijas valstis pārstāvēja šo valstu prezidenti un Eiropas Savienību - Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ursula fon der Leiena.
Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča teiktā atstāstījums īsumā tāds, ka paveikto viņš izteicis trijos vārdos “mēs to izdarījām” un tālāk pievērsies Eiropai priekšā stāvošajiem darbiem, tajā skaitā aizsardzības budžetu palielināšanai un ES paplašināšanai ar Ukrainu. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sasaistījis nupat iegūto Baltijas enerģētisko neatkarību ar atjaunojamo resursu izmantošanas projektu attīstību (kur Lietuva pamanāmi priekšā Latvijai). Igaunijas prezidents Alars Kariss uzsvēris nepieciešamību palielināt izdevumus aizsardzībai un turpināt piemērot sankcijas Krievijai, kamēr tā nekompensēs Ukrainai nodarītos zaudējumus. Polijas prezidents Andžejs Duda nosaucis augstsprieguma elektropārvades līniju starp Poliju un Lietuvu par tiltu.
Par brīvības nozīmi un atbalstu Ukrainai savā runājusi arī fon der Leiena, kura ir pārliecināta, ka pieslēgšanās Eiropas energotīklam atbrīvos Baltijas valstis no draudiem un šantāžas, jo elektrolīnijas, kas savienoja Baltijas valstis ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni.
Ja nu Baltijas un Polijas elektropārvades sistēmas bez starpgadījumiem savienotas, tad tas, kas vakar bija svētki, šodiena jau ir ikdiena ar neizbēgamiem maksājumiem par elektrību. Tajā skaitā ar vēstuli no elektrības mazumtirgotāja Latvijā, ka “esam veikuši Izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu. Sākot ar februāri, Jums ik mēnesi jāmaksā 22.06 EUR.” Janvārī vēl varēja maksāt 17,68 eiro. Runa ir par mājsaimniecību dzīvoklī, kur jauni iemītnieki nav apmetušies, kur nav uzstādītas nekādas jaunas elektroierīces un līdz šim siltā ziema neprasīja elektrības piedevu istabas temperatūras uzturēšanai komforta līmenī. Vienkārši elektrības gala cena Latvijā kāpusi par vienu ceturto daļu.
Oficiālā versija tāda, ka maiņstrāvas frekvences sinhronizācijas maiņas ietekme uz elektrības gala cenu esot ne 25%, bet it kā 5%. 25. janvārī “Neatkarīgā” atsaucās uz Igaunijas klimata ministri Joko Alenderi, kura noapaļoja vidējās mājsaimniecības izmaksas par Baltijas energosistēmas atslēgšanos no Krievijas apvienotās energosistēmas uz Eiropas elektrotīklu ar vienu eiro mēnesī no statistiski vidējā elektrosadales uzņēmumu klienta. Turpat atstāstīts arī Latvijas klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa sacītais, ka elektroapgādes sistēmas pārveidošanas izmaksas došot 5% pieaugumu elektrības gala cenai. Realitātē elektrības cena augusi piecreiz vairāk nekā solīts, bet tagadējos laikos tas normāli.
Te netiek apgalvots, ka elektrības cenu pieaugumu par 25% diktē tikai un vienīgi pārsinhronizācija izmaksas. Tikpat labi te jāierēķina tagadējā ziema bez sniega, pēc kuras pavasara saule nevis kausēs sniegu un sarīkos pavasara palus, bet izžāvēs Daugavu. Tātad Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde pamanāmu elektrības daudzumu nesaražos un nāksies vien maksāt par gāzi, ko sadedzinās Rīgas TEC.
Teiktais prasa atrunu, ka Daugavas HES kaskādes sezonālo jaudu nosaka sniega daudzums ne Rīgā, bet Valdaja augstienēs Krievijā, kuras mēs ar savām acīm neredzam. Tas pats attiecas uz kalniem Skandināvijā, kur kalnu upes var dot vai arī nedot lielu elektrības daudzumu. Varam vainot Krieviju, ka tās uzdevumā ticis pārrauts kabelis starp Somiju un Igauniju, lai no Skandināvijas nevarētu atsūtīt lētāku elektrību gadījumā, ja to tur šogad varēs saražot.
Ja raugāmies uz elektrības cenu “NordPool” birža, tad tur nekādi cenu lēcieni pašlaik nav notikuši. Jā, visām Baltijas valstīm uz šodienu, 10. februāri noteiktās elektrības cenas vidēji dienā 146,83 eiro par megavatstundu ir visaugstākās “NordPool” tirdzniecības sistēmā. Pa ceļam līdz elektrības patērētājiem šī cena vēl pieaugs uz pārvades un sadales tiešo izmaksu un nodokļu rēķina.
Elektrības cenas Baltijā un tieši Latvijā ir bijušas visaugstākās gadu gadiem, kopš Eiropas Savienība piespieda Lietuvu slēgt Ignalinas atomelektrostaciju. Runas par lētas elektrības piegādi Baltijai no Skandināvijas bija palikušas runas arī pirms Somijas - Igaunijas zemūdens kabeļa pāraušanas.
Salīdzinājumam, šodien elektrības cenas Stokholmā 77,63 eiro, “NordPool” mājvietā Oslo - 65,28 eiro un visā Somijā - 72,47 eiro par megavatstundu. Elektrību Baltijai bez maiņstrāvas frekvences pārveidošanas izmaksām piegādāt spējīgajā Polijā elektrības cena 123,87 eiro par megavatstundu. Tātad nav tur lētas elektrības, kas ļoti stimulētu palielināt elektropārvades jaudu no Polijas uz Lietuvu.
Par to, ko nozīmē lēta elektrība, pamācīja somi, kuriem vakar elektrība maksājusi 8,83 eiro par megavatstundu. Tāda bijusi elektrības cena brīvdienā, kad ražošana pamatā apturēta un elektrība lietota sadzīves, izpriecu un komunālās saimniecības vajadzībām. Baltijā to pašu iemeslu dēļ elektrība arī bija lētāka - tikai 128,55 eiro par megavatstundu. Tātad somi varēja izpriecām iztērēt gandrīz 15 reižu vairāk elektrības, cik Latvijā par to pašu naudu.
Kopsummā sakot, kopš vakardienas Latvijā normālā režīmā sācis darboties vēl viens elektrības cenu celšanas faktors, kas kopā ar citiem faktoriem cenu ceļ, kamēr cenu palētinošie faktori pastāv nākotnes solījumu veidā. Elektrības cenu lēciens tieši tagad pārsinhronizācijas dēļ nenotiks kaut vai tāpēc, ka liela daļa pārsihronizācijas izmaksu tika ierēķinātas jau esošajos elektroapgādes tarifos un elektrības gala cenās. Šīs cenas turpinās augt, bet Latvijas uzņēmēji un mājsaimniecības sen pielāgojušās dārgās elektrības nākamajiem sadārdzinājumiem. Latvija nav Vācija, kur tagadējās elektrības cenas (šodien, piemēram, 121,84 eiro par megavatstundu) kļuva par vienu no iemesliem valdības padzīšanai un parlamenta ārkārtas vēlēšanu rīkošanai.
