No vēstījumiem, ko šonedēļ, vizitējot Latvijā, izplatījuši NATO un Eiropas Komisijas līderi, kā arī dalībvalstu ministri, pārliecinošākais ir rudais kaķītis, kurš Ādažu militārajā bāzē sagaidīja Jensu Stoltenbergu ar pavadošo svītu. Bet cīņā par bloka ārējās robežas drošību migrantu apdraudētās valstis joprojām ir vientuļas.
Ja neskaita pandēmiju, tad pašlaik Eiropas austrumu reģionā ir aktuāli divi apdraudējumi. Vienu izraisa Baltkrievijas un Krievijas iesūtītie migrantu pūļi pie ES un NATO robežām. Otru - Krievijas manevri saistībā ar Ukrainu. Abi ir saistīti kaut vai tāpēc, ka Baltkrievijas šķietami pilnīgi neloģiskā rīcība novērš uzmanību no Krievijas tīkojumiem Ukrainas virzienā. Taču, kā rāda šonedēļ Rīgā notikušās augsta līmeņa tikšanās atskaņas, vismaz publiskajā retorikā laiks tiek tērēts raizēs par nabadziņiem, kas tikai sapņojot par labāku dzīvi Vācijā.
Populārākais formulējums ir Lukašenko režīma nosodīšana par “neaizsargātu cilvēku cinisku izmantošanu”. Vai kaut kā tamlīdzīgi. To vēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, un vēl krāsaināk izteicās Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena:
“Šie uzbrukumi, šī konfrontācija apdraud nevainīgu civiliedzīvotāju dzīvības, kuri ir ievilināti Baltkrievijā ar viltus solījumiem.” Tātad fokuss nepavisam nav austrumu robežas un dalībvalstu apdraudējums. Neraugoties uz to, ka Lukašenko/Putina savervēto migrantu pūļi apdraud arī labklājīgās Vakareiropas Ziemassvētku tirdziņus. Eiropas Savienības robežapsardzības budžeta piešķīrumu gan ir solīts palielināt līdz 200 miljoniem eiro, bet fon der Leiena, uzskaitot šīs naudas izlietojuma iespējas, joprojām nav pateikusi vārdu “žogs”. Nauda tikšot atvēlēta bezpilota lidaparātiem, automašīnām un arī cita veida aprīkojumam. Bet bez žoga šādi līdzekļi tikvien kā ļauj agrāk pamanīt migrantus, ātrāk aizvest viņiem siltas segas un uzklausīt patvēruma pieprasījumu, nevis liegt viņiem iekļūšanu valstī noziedzīgā ceļā.
Vienīgais, kā Eiropas Komisija piekritusi atvieglot migrantu apdraudēto valstu varas iestāžu darbu - tā uz sešiem mēnešiem atļaus pagarināt termiņu, kādā Latvijai, Lietuvai un Polijai jāreģistrē jaunie patvēruma lūgumi. No desmit dienām uz četrām nedēļām. Tas ļaus ilgāk turēt migrantus aizturēto ārzemnieku centros, tādējādi mazinot nelegālas robežšķērsošanas pašreizējo pievilcību.
Bet par žoga būvi, kas šajā situācijā būtu galvenais palīgs robežsargiem un armijai valsts robežas sardzē, Latvijai tāpat kā pārējām apdraudētajām valstīm jārūpējas pašai. Un šonedēļ valdība izskatīja Iekšlietu ministrijas atskaiti par darbu gaitu un nosūtīja to izskatīšanai Saeimā. Vismaz pagaidām Saeimas pieprasītais straujais progress dokumentos nav manāms, un pastāvīgā žoga izbūves pabeigšana gaidāma tikai 2024. gadā. Tā liecina informatīvais ziņojums “Par valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu”. Kas attiecas uz pagaidu žoga ierīkošanu - uz stabiņiem uzspraustiem dzeloņdrāšu rituļiem - tiek ziņots, ka 24. novembrī žoga izbūve 37 kilometru garumā pilnībā pabeigta. Darbs vienlaikus veikts piecās robežas apsardzības nodaļās - Robežnieku, Šķaunes, Silenes, Kaplavas, Piedrujas teritorijās. Valsts robežsardze šos robežu posmus uzrādīja kā apdraudētākos. Taču tagad atklājies, ka, vienā vietā migrantiem ceļu aizšķērsojot, viņi paiet gabaliņu tālāk un mēģina vēlreiz.
“Valsts robežsardze ir identificējusi vēl papildus apdraudētākos Baltkrievijas Republikas - Latvijas Republikas valsts ārējās robežas posmus kopējā garumā 22,80 km.” Nauda šim nolūkam ir iezīmēta, drātis tiks nopirktas, bet tās var kalpot tikai kā pagaidu risinājums. Poļu izplatītajos videomateriālos skatāms, ka migranti ir samācījušies tikt galā ar dzeloņdrātīm. Tas pats, visticamāk, notiks vai jau notiek arī pie mums. Latvijas robežsardze atšķirībā no Polijas un Lietuvas kolēģiem informāciju par notiekošo uz robežas izplata ļoti skopi. Bet ir skaidrs, ka Latvijai vajadzīgs pastāvīgs žogs gan ar Baltkrieviju, gan Krieviju. Uz Baltkrievijas robežas situācija ir šāda:
“Projekta “Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas infrastruktūras izveide un iekārtošana” ietvaros ir uzbūvēti 4 tilti (pār upi “Asūnīca” - 1, “Rosica” - 2, “Sarjanka” - 1). Procesā to nodošana ekspluatācijā. Jāizbūvē valsts robežas josla 172,9 km garumā, tai skaitā pastāvīgais žogs 134 km garumā. 20. decembrī “Valsts nekustamie īpašumi” plāno izsūtīt uzaicinājumu pretendentiem iesniegt cenu piedāvājumus “projektē un būvē” darbu veikšanai Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts ārējās robežas infrastruktūras izveidošanai.”
Uz Latvijas - Krievijas robežas paveikts daudz vairāk, taču darbi, jāatgādina, ir apstājušies, jo Iekšlietu ministrija ar būvnieku - kompāniju “Igate” - jau ilgstoši ir konfliktā. Lūk, kas vēstīts ziņojumā valdībai un Saeimai: “Projekta “Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas infrastruktūras izveide un iekārtošana” ietvaros izbūvēti 230 km, tai skaitā uzbūvēts pastāvīgais žogs 95,2 km garumā un izbūvēti 4 iekaramie tilti. Neizbūvēti ir aptuveni 53,6 km. Objekts nav nodots ekspluatācijā.” Neraugoties uz to, objekts tiek aktīvi ekspluatēts. Atšķirībā no Baltkrievijas projekta Krievijas robežas pabeigšanai konkurss pagaidām netiks sludināts. Vispirms tiks veikta ekspertīze veiktajiem būvdarbiem, konstatēts, kas atbilst, kas neatbilst projektam, kas ir un kas nav paveikts. Un tikai pēc tam tik meklēts jauns žoga projektētājs un būvnieks. Nauda veicamajiem darbiem jau ir iezīmēta:
2022. gadam 16 923 461 eiro,
2023. gadam 19 801 070 eiro,
2024. gadam 6 584 479 eiro.
No 2021. gadā pagaidu žoga būvei atvēlētajiem 3 757 531 eiro apgūti ir 921 100 eiro.
