Krievijā apgriezienus uzņem kustība, kuru organizē un vada mobilizēto karavīru radinieki. Šī kustība kļūst arvien masveidīgāka. Sievietes, neskatoties uz aizturēšanām, rīko akcijas ne tikai Maskavā. Viņas pieprasa atgriezt savus tuviniekus no Ukrainas frontes. Vai tas varētu kaut ko mainīt kara gaitā, šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW).
Mobilizēto radinieku kustība piesaista uzmanību Mobilizēto radinieku kustība Krievijā arvien vairāk piesaista sabiedrības uzmanību. Akcijas notiek pie Kremļa sienām - sievietes noliek ziedus pie Nezināmā kareivja kapa, pieprasot atgriezt savus tuviniekus no Ukrainas frontes. Līdzīgas protesta akcijas tiek rīkotas arī citos Krievijas reģionos. Šo kustību ir solījuši atbalstīt Krievijas opozīcijas spēki, uzskatot, ka mobilizācijas jautājumi ir Kremļa "Ahilleja papēdis". Tomēr politiķi un mobilizēto radinieki dažādi raugās uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu. Karš turpinās gandrīz divus gadus, un tāpat kā kara sākumā vieni to nosoda un pieprasa izvest Krievijas spēkus, bet citi atbalsta karaspēka rotāciju un militāro darbību turpināšanu. Kas piedalās mobilizēto radinieku akcijās, un kā tās notiek? 2023. gadā Sanktpēterburgas kopienā "Mēs kopā" ziņas ar aicinājumiem uz mītiņiem tika dzēstas, lai atturētu mobilizēto radinieku no dalības protestos pret Krievijas varu.
Viena no aktīvākajām kustības dalībniecēm Olga Kaca, kuras brālis tika mobilizēts un gāja bojā 2023. gadā, savā "Telegram" kanālā "Atgriezīsim puišus" skaidroja šādu nostāju: "Mītiņi ir ļoti sarežģīta tēma. Protams, vienkāršākais veids, kā izteikt savu neapmierinātību, ir iziet uz Sarkanā laukuma un izteikt pretenzijas." Taču viņa uzskatīja, ka tas var izraisīt provokācijas un pārtraukt dialogu ar varu. Neskatoties uz Kacas skeptisko nostāju, pirmā mobilizēto sievu akcija Maskavas centrā notika 2023. gada 7. novembrī. Piecas sievietes no kustības "Ceļš uz mājām" rīkoja piketus Teātra laukumā, pieprasot atgriezt savus tuviniekus mājās. Šīs fotogrāfijas ātri izplatījās sociālajos tīklos un piesaistīja mediju uzmanību. Lai gan policija sākotnēji neiejaucās, vēlāk akcijas dalībnieku mājās ieradās tiesībsargi, kuri mēģināja viņas pārliecināt pārtraukt publisko darbību. Akcijas kļūst masveidīgākas un izraisa aizturēšanas Akciju skaits un dalībnieku skaits pieaug. Sākotnēji akcijā pie Kremļa piedalījās aptuveni astoņi cilvēki. Divu mēnešu laikā dalībnieku skaits pieauga līdz 50. Akcijas sāka notikt arī citos Krievijas reģionos, piemēram, Jekaterinburgā. Tomēr šīs akcijas bieži beidzas ar aizturēšanām - policija 10. februārī aizturēja piecus cilvēkus par ziedu nolikšanu pie kara veterānu memoriāla "Melnās tulpes". Politisko spēku un opozīcijas reakcija Mobilizēto sievas ir meklējušas atbalstu arī politiskajā vidē. Viņas ir vērsušās gan pie opozīcijas līderiem, gan pie esošās varas pārstāvjiem, taču lielākoties bez rezultātiem. Tikmēr opozīcijas politiķi, tostarp Makss Kacs un Alekseja Navaļnija komanda, aicina sabiedrību pievērst uzmanību šim jautājumam un atbalstīt kustības "Ceļš uz mājām" centienus. Tomēr Kremlis pagaidām nav izrādījis īpašu reakciju uz šiem protestiem. Vai šī kustība spēs mainīt situāciju? Mobilizēto radinieku kustība atspoguļo pretrunas Krievijas sabiedrībā attiecībā uz karu Ukrainā. Lai gan daļa kustības dalībnieku atbalsta karu, viņi pieprasa skaidrību un termiņus mobilizētajiem, kamēr citi kategoriski iebilst pret karadarbību. Kustības turpmākā ietekme būs atkarīga no tā, vai tā spēs apvienot atbalstītājus un izdarīt spiedienu uz varu, kura līdz šim ir izvairījusies no konkrētām atbildēm.
Vara parasti piekāpjas mītiņotāju prasībām, savā “Telegram” kanālā sacījis Kacs, taču pilnīga piekāpšanās mobilizēto sievu prasībām radītu pata situāciju frontē. Varas iestādes nevar atgriezt no frontes tikai protestētāju radiniekus, jo tad to pašu prasīs arī pārējie. Ar katru dienu Krievijas iedzīvotāji saprot, ka viņu atgriešanās no frontes ir “dzīvības un nāves” jautājums. Varas iestādes nespēj rast pieņemamu izeju, tāpēc viņu reakcija uz protestu ir faktiski nekāda, saka Kacs.
Viņš mobilizēto sievu akciju atbalstītājiem piedāvā informatīvi atbalstīt akcijas dalībniekus, abonējot viņu “Telegram” kanālu “Ceļš uz mājām” (vairāk nekā 70 tūkstoši abonentu), kā arī pieprasīt “Telegram” vadībai noņemt “fake” marķējumu no vēstīm par akcijām. Šis statuss parādījās pēc tam, kad prokremliskie mediji vainoja plaģiātismā kanāla administratorus. Ar tādu pašu nosaukumu aktīvs ir projekts “Ceļš uz mājām”, kas veltīts Krievijas repatriantiem. Tāpat propagandisti apgalvojuši, ka pastāv saites starp kanāla administratoriem un bijušajiem Alekseja Navaļnija štāba dalībniekiem.
Tomēr dažu kustības “Ceļš uz mājām” dalībnieku nostāja kardināli atšķiras no Navaļnija atbalstītāju nostājas. Piemēram, viena no kustības līderēm Paulīna Safronova brīdināja DW žurnālistu, ka ir AIP atbalstītāja. Pēdējā brīdī viņa atteikusies no intervijas: pēc viņas teiktā, pie pašreizējiem draudiem labāk nekomunicēt ar ārvalstu medijiem. Turklāt “Youtube” kanāla rullītī viņa uzsvēra, ka ir pret vīriešu beztermiņa atrašanos dzīvību iznīcinošā frontē.
