Defacto: Saeimas budžets tikai aug, bet Valsts kontroles revīziju negrib

Nākamā gada Saeimas budžets plānots par gandrīz diviem miljoniem eiro lielāks nekā šogad un par 7,5 miljoniem lielāks nekā vēl gadu iepriekš. Bet teju vienīgie izdevumu samazinājumi saistīti ar lietām, bez kurām iztikts jau līdz šim un līdzekļi bija rezervēti vien uz papīra, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Vienlaikus padziļinātai Saeimas tēriņu analīzei deputāti joprojām nav īsti gatavi. Nesen parlamentā noraidīja iespēju, ka to varētu vērtēt Valsts kontrole. Tā vietā tagad min alternatīvas izvērtēšanas iespējas, taču – bez konkrētiem plāniem.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) parlamenta budžetu vērtē kā samērīgu, jo gana daudz esot darīts, lai meklētu arī iespējas ietaupīt. Tiesa, ietaupījumi nav faktiska atteikšanās no kaut kā.

Piemēram, deputātu kompensācijām par transportu un īri no sākotnēji plānotajiem gandrīz 570 tūkstošiem eiro ietaupīs vien 47 tūkstošus eiro, kuri tāpat netiktu izlietoti. Tāpat plānots 18,5 amata vietu samazinājums Saeimā, bet tas lielākoties saistīts ar jau šogad un pērn veiktajām optimizācijām.

Turpretī, piemēram, ārštata darbinieku algošanai un līgumdarbiem paredzētais budžets, līdzīgi kā šogad, arī nākamgad pieaugs no 67 tūkstošiem līdz 93 tūkstošiem. Tāpat kā, izmantojot atļautos 2,6 % griestus, par 110 eiro (no 4220 līdz 4330 eiro) pieaugs deputātu algas. To iesaldēšanu Saeimā neatbalstīja un arī mazāku palielinājumu par 2,6% neizskatīja.

Saeima savu budžetu plāno pati. Iespēju, ka to ik pa laikam varētu vērtēt Valsts kontrole, deputātu vairākums šomēnes plenārsēdē noraidīja. To rosināja koalīcijā esošā frakcija “Progresīvie” un atbalstīja opozīcijā esošie “Stabilitātei!” un “Latvijai pirmajā vietā”. Bet pārējie vai nu balsoja pret vai atturējās, lai gan pirms tam atbildīgajā komisijā šim priekšlikumam bija atbalsts.

Opozīcijas frakciju pārstāvji, kas priekšlikumu noraidīja, norāda, ka tas nav bijis pietiekami izvērtēts. Tas iesniegts trešajā jeb pēdējā lasījumā. Turklāt Valsts kontrole varot būt kā politiskā iznāciena platforma, kā tas bijis Ingunas Sudraba gadījumā, kas liekot domāt par iespējamu interešu konfliktu. Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājas Edgars Tavars norādīja, ka drīzāk jāstiprina Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kas Saeimas budžetu varētu atklāti analizēt.

Dažādas versijas, kā Saeimas budžetu varētu vērtēt labāk nekā Valsts kontroles uzraudzībā, izskan arī abās koalīcijas frakcijās, kas priekšlikumu neatbalstīja. Piemēram, Mieriņa rosina domāt gan par iekšējā audita nodaļu Saeimā, gan iespējamiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kurā ierakstītu - kāda veida revīzijas tad Saeimas deputāti būtu gatavi atbalstīt un kam tās uzticēt.

Deputātu vilcināšanos pieņemt attiecīgu lēmumu ar neizpratni vērtē sabiedrībā par atklātību “Delna”. Tur atgādina, ka ierosinājumam ir sena, vairāk nekā desmit gadu vēsture un 2018. gadā Saeimā tika iesniegti vairāk nekā 10 000 platformā manabalss.lv savāktie paraksti ar prasību ļaut Valsts kontrolei Saeimas budžetu revidēt. Priekšlikums pat tika iekļauts vienā no Saeimas kārtības ruļļa grozījumu projektiem, taču vēlāk tā arī palika atvilktnē.

“Delnā” spriež, ka arguments par interešu konfliktu Saeimas un Valsts kontroles attiecībās neiztur kritiku. Organizācijas vadītāja Inese Tauriņa saka: “Jā, labi, Saeima apstiprina amatā. Bet ļoti daudzu iestāžu vadītājus Saeima apstiprina amatā. Tad kāpēc Valsts kontroli nolikt šajā ekskluzīvajā pozīcijā? Tas arguments nešķiet pietiekami nopietns un tas tiešām liecina vairāk par to, ka Saeimas deputāti meklē argumentus, kāpēc kaut ko nedarīt, nevis veikt šīs pārmaiņas un skatīties uz ieguvumiem, ko tās dod.”