Latvijā ir pieejama kvalitatīva un pasaules līmeņa HIV/AIDS ārstēšana, tomēr tikai puse HIV pacientu saņem antivirālo terapiju. Atbalsta biedrības cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV, valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver, ka šai problēmai ir vairāki iemesli, sākot no nelīdzestības, proti, cilvēks dažādu iemeslu dēļ, neārstējas, beidzot ar bailēm, ka “mani kā HIV pacientu ierakstīs kādos sarakstos un to visi uzzinās”.
Varētu, protams, teikt, kā tā ir tikai šo cilvēku individuālā problēma, taču tā tas nav. Jo vēlāk pacients sāk ārstēties, jo smagāks un izmaksu ziņā dārgāks ir ārstēšanas process. “Ļoti slikti pacientam, ļoti dārgi valstij,” saka Andris Veiķenieks.
Šonedēļ arī Latvijā atzīmējam Pasaules AIDS dienu, aktualizējot ar HIV/AIDS saistītus jautājumus. Šajā laikā mēs runājam par sabiedrības izpratni, mazinām aizspriedumus un diskrimināciju pret cilvēkiem ar HIV/AIDS. Tomēr, kā pētījumā noskaidrojusi biedrība “Agihas”, Latvijā joprojām 80 procenti iedzīvotāju uzskata, ka HIV uz viņiem neattiecas un ka viņi nevarētu inficēties ar HIV. Tikai 8% respondentu uzskata, ka viņi varētu inficēties ar HIV vīrusu.
“Diemžēl man šiem 80 procentiem Latvijas iedzīvotāju nav labu ziņu - HIV attiecas uz ikvienu, kam ir seksuālas attiecības. HIV vairs sen nav stāsts par marginālām sabiedrības grupām - tādām kā intravenozo narkotiku lietotāji vai seksuālo pakalpojumu sniedzēji. Pašlaik Latvijā HIV visaktīvāk izplatās abu dzimumu vidēja vecuma heteroseksuālu cilvēku vidū. Tāpēc, līdzīgi kā mēs dodamies uz ikgadējām veselības pārbaudēm, katram seksuāli aktīvam cilvēkam reizi gadā vajadzētu veikt rutīnas HIV testu,” atgādina Andris Veiķenieks, “Agihas” vadītājs. Latvijā ir ap 20 HIV profilakses punktu, kur var veikt HIV testu bez maksas un anonīmi, tāpat to var izdarīt arī jebkurā laboratorijā, kā arī var lūgt ģimenes ārstu veikt šīs analīzes līdztekus citām nepieciešamām pārbaudēm veselības stāvokļa noskaidrošanai.
Taču no šī rudens ir vēl iespēja - HIV paštesti, ko iedzīvotāji var paši veikt mājās. HIV paštestu pieejamība ir svarīgs posms HIV infekcijas izplatības mazināšanai, nodrošinot papildu diagnostikas iespējas. “Mēs ceram, ka paštestu pieejamība palielinās HIV testēšanas apjomus, jo HIV diemžēl joprojām ietver stigma un aizspriedumi - iespējams, tas kādu attur no testa veikšanas,” saka Andris Veiķenieks. Svarīgākais, kāpēc vispār biedrība runā par testēšanos, ir savlaicīga HIV vīrusa atklāšana, kas ļauj zināt savu statusu, tā pasargājot arī dzīvesbiedrus un partnerus no inficēšanās. HIV testa veikšana nozīmē arī to, ka cilvēks laikus var uzsākt ārstēšanos, jo atšķirībā no citām slimībām HIV norit slēpti, cilvēks pat desmit gadus var nezināt, ka ir inficējies ar HIV.
Sarunā ar “Neatkarīgo” Andris Veiķenieks apstiprina, ka pašlaik Latvijā ir pieejama terapija visiem HIV/AIDS pacientiem bez izņēmuma, kas vēl pavisam nesen, pirms vairākiem gadiem, nebija pašsaprotama lieta. Tolaik terapiju nozīmēja tikai noteiktos gadījumos, visbiežāk tad, ja pacienta stāvoklis HIV vīrusa dēļ bija būtiski pasliktinājies vai arī ja bija parādījušās slimības, kuras “iet roku rokā” ar HIV/AIDS. “Terapija pašlaik ir efektīva, sasniedz labus rezultātus, un nav būtisku blakusparādību,” saka A. Veiķenieks. “Mēs ceram, ka medikamentu pieejamības ziņā arī nākamgad nekas nemainīsies un finansiālu apsvērumu dēļ valsts neatteiksies no visu pacientu ārstēšanas.”
Latvijā pašlaik ir aptuveni 6000 HIV/AIDS pacientu, tomēr tikai aptuveni 55 procenti no viņiem saņem antiretrovirālo terapiju. Vai tā ir tikai līdzestības problēma, par ko visbiežāk runā, domājot par HIV pacientu ārstēšanu? “Līdzestība nozīmē, ka tu kā pacients saproti ārstēšanas mērķi, esi atbildīgs par savu veselību un zāļu regulāru lietošanu, un tā arī diemžēl ir, ka daļa pacientu nav līdzestīgi. Mēs saskaramies ar cilvēkiem, kuriem skaidrojam divas, trīs reizes, kāpēc ir svarīgi nepārtraukt terapiju. To saprast un pieņemt nav viegli, jo zāles ir jālieto visu mūžu. HIV nav izārstējams, bet ar terapiju var nodzīvot normālu dzīvi,” uzsver Andris Veiķenieks.
Daļa pacientu, kuriem ir diagnosticēts HIV, netic, ka šāds vīruss vispār ir, savukārt daļa pacientu kā iemeslu neārstēties min dažādus šķēršļus - naudas un laika trūkumu. “Zināmā mērā tā, protams, ir atruna,” saka biedrības vadītājs. Ir paredzēts, ka drīzumā HIV pacientu novērošanu varētu veikt ģimenes ārsti un pacientiem nebūs nepieciešams doties uz attālāku slimnīcu, taču, zinot pacientu bailes tikt pamanītam, ir nopietnas bažas, vai HIV pacienti vērsīsies tieši pie ģimenes ārstiem savā novadā. “Ar vardarbīgām metodēm, protams, nevar piespiest ārstēties, tāpēc varam tikai runāt un aicināt saprast, cik svarīgi ir testēties un vēlāk ārstēties,” saka pacientu pārstāvis.
Biedrība “Agihas” arī konstatējusi, ka ārstēšanas pieejamību ietekmē pakalpojumu pieejamība. “Mēs nekādā veidā nevainojam ārstus, tomēr rindas uz pakalpojumiem ir garas, bet HIV pacientam ir regulāri jāiet pie ārsta infektologa uz konsultāciju, pat ja nepieciešama tikai receptes pagarināšana zāļu saņemšanai,” saka Andris Veiķenieks. Kompensējamo zāļu receptes izraksta uz trim mēnešiem, taču zāles pacientam jālieto katru dienu, katru mēnesi, katru gadu, un tāpēc viens no ierosinājumiem ir pacientiem, kuri ir prognozējami un līdzestīgi, samazināt šo vizīšu skaitu. Sākotnēji šī ideja Veselības ministrijā nav akceptēta, jo tad esot jāmaina šī kārtība visiem hronisku slimību pacientiem.
HIV infekcija katram pacientam attīstās citādi, taču viens ir skaidrs - jo vēlāk sāk ārstēšanos, jo smagāk tā var noritēt. Kādi ir riski, ja HIV neārstē? Andris Veiķenieks saka: pirmkārt, neārstējot HIV, cilvēki šo vīrusu visu laiku izplata. Otrkārt, cilvēkam vīrusa dēļ krītas imunitāte un vīrusa slodze uz organismu aug. “Jo vēlākā stadijā uzsāk ārstēšanu, piemēram, ja cilvēkam imunitātes šūnu tikpat kā nav, viņš ir darba nespējīgs, viņam jau jāārstējas stacionārā, ārstēšanas izmaksas ir ļoti augstas,” norāda Andris Veiķenieks. Tas ir ļoti slikti cilvēkam un arī ļoti dārgi valstij.
“Nereti saskaramies arī ar tādu pacientu viedokli, ka viņi baidās parādīties HIV pacienta statusā, baidās par saviem personas datiem, ka to kāds uzzinās, lai gan tā nav. Ārstējoties tavi dati ir pilnīgā drošībā,” saka eksperts, vienlaikus piekrītot, ka par šo jautājumu ir jārunā publiski un ne tikai nevalstiskajām organizācijām.
Veselības ministrija ir uzsākusi darbu pie jauna HIV/AIDS un citu infekcijas slimību plāna tuvākajiem pieciem gadiem. Uz jautājumu, kam šajā plānā būtu noteikti jāparādās, Andris Veiķenieks saka: jābūt skaidri noteiktām, reāli izpildāmām lietām. Piemēram, ir jāizveido vismaz vēl viens līdzestības kabinets, kur HIV pacientam vērsties ar visiem svarīgiem jautājumiem. Pašlaik Latvijā ir tikai viens šāds kabinets Rīgā.
