Baltijas valstis kopīgi vienojušās piemērot nacionālās sankcijas pret likumīgo protestu apspiedējiem Gruzijā, paziņojusi Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
"Demokrātijas pretinieki un cilvēktiesību pārkāpēji mūsu valstīs nav gaidīti," tviterī pauž ministre.
Kā vēstīts, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs telefonsarunā ar Gruzijas prezidenti Salomi Zurasbišvili apliecinājis atbalstu valsts eiropeiskajam ceļam. Vairāk šeit.
Tikmēr Latvijas ārlietu ministre iepriekš norādīja, ka Latvija pilnībā atbalsta Eiropas Savienības (ES) augstās pārstāves ārējās un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas izplatīto paziņojumu, kurā viņa brīdina Gruzijas varasiestādes neizmantot vardarbību pret demonstrantiem, kas protestē pret valdības lēmumu apturēt sarunas par pievienošanos blokam.
Tūkstošiem demonstrantu svētdienas vakarā ceturto dienu pēc kārtas izgāja Gruzijas ielās, lai protestētu pret valdības lēmumu apturēt sarunas par iestāšanos ES. Protesti notiek ne tikai galvaspilsētā Tbilisi, bet arī citviet Melnās jūras piekrastes valstī.
Pēdējo dienu laikā protestos aizturēti vairāk nekā 150 cilvēki.
Protesti pret ES iestāšanās sarunu apturēšanu sākās ceturtdien, kad Gruzijas premjerministrs Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka tā līdz 2028.gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar ES.
Demonstrantus vēl vairāk saniknoja Gruzijas premjerministra paziņojums, ka "jaunās valdības veidošana, balstoties uz 26.oktobra vēlēšanām, ir pabeigta".
Gruzijas parlamenta vēlēšanās 26.oktobrī saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem uzvarēja desmit gadus valdījusī partija "Gruzijas sapnis", kuru apsūdz par tuvināšanos Krievijai, taču opozīcijas partijas un rietumnieciski noskaņotā prezidente Salome Zurabišvili neatzīst vēlēšanu rezultātus, uzskatot tos par viltotiem, un boikotē jauno parlamenta sasaukumu. Zurabišvili uzskata, ka jaunais parlamenta sasaukums ir antikonstitucionāls, un ar Konstitucionālās tiesas starpniecību cenšas panākt vēlēšanu rezultātu anulēšanu.
"Gruzijas sapnis" trešdien izvirzīja prezidenta amatam galēji labējo politiķi, bijušo futbolistu Mihailu Kavelašvili, taču Zurabišvili paziņoja, ka neatstās amatu, kamēr nenotiks atkārtotas parlamenta vēlēšanas.
Simtiem valsts ierēdņu, tostarp no Ārlietu, Aizsardzības un Izglītības ministrijām, kā arī vairāki tiesneši, izplatīja kopīgus paziņojumus, protestējot pret Kobahidzes lēmumu.
Vairāk nekā 200 Gruzijas diplomātu kritizēja šo soli kā pretrunā ar konstitūciju un valsts novešanu "starptautiskā izolācijā".
Vairāki Gruzijas vēstnieki atkāpušies no amata, savukārt aptuveni 100 skolas un universitātes apturēja akadēmisko darbību, tādējādi protestējot pret valdības lēmumu.
Protestu apspiešana ir izraisījusi starptautisku nosodījumu.