Vācijas nacionālā raidsabiedrība “Deutsche Welle” (DW) ziņo, ka, uzstājoties Vācijas Ārpolitikas biedrības rīkotajā pasākumā, Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) prezidents Bruno Kāls paziņojis: Krievija turpina gatavoties reālai militārai konfrontācijai ar Rietumu valstīm, taču pirms tam tā varētu mēģināt panākt šķelšanos NATO dalībvalstu starpā.
Kā uzskata izlūkdienesta vadītājs, plānojot pilna mēroga uzbrukumu NATO valstīm, Krievija vispirms varētu mēģināt veikt lokālas militāras operācijas, kuru mērķis būtu pārbaudīt NATO hartas noturību. Pēc B. Kāla norādītā, runa ir par to, ka Maskava mēģinātu vājināt atsevišķu NATO valstu vēlmi veikt NATO līguma 5. pantā noteikto pienākumu sniegt tiešu militāru palīdzību apdraudētajām NATO dalībvalstīm.
Kā skaidrojis izlūkdienesta vadītājs, šobrīd augsta ranga Krievijas amatpersonas apsver, kā radīt "ārkārtēju situāciju" vienā no NATO valstīm, lai pārējās dalībvalstis šo Krievijas apdraudēto dalībvalsti "neaizsargātu pienācīgi". Kā piemēru BND vadītājs minēja iespējamu "īslaicīgu uzbrukumu" Norvēģijas Špicbergenas arhipelāgam ar mērķi "teritoriāli attīrīt" šo teritoriju.
Patlaban Krievijai uz Špicbergenu ir īpašas tiesības, tomēr pēdējos gados Oslo politika pret ārzemniekiem šajā reģionā ir kļuvusi stingrāka. Vēl viena iespējamā Krievijas lokālās iejaukšanās forma, pēc Bruno Kāla domām, varētu būt konflikts ar Baltijas valstīm, aizbildinoties ar vietējo krievvalodīgo minoritāšu aizsardzību. Ja NATO 5. pants šādu konfliktu gadījumā netiktu aktivizēts, alianses kā aizsardzības organizācijas nākotne būtu apdraudēta. Tieši to, pēc BND vadītāja domām, Krievija arī cenšas panākt. "Ja palīdzības pienākumi izrādīsies neefektīvi pildīti, Krievija varētu paplašināt savu ietekmi Eiropā ar agresīvu spēka politiku," viņš brīdināja. BND vadītājs publiski skaidroja, ka Krievija būs gatava karam ar Rietumiem līdz 2030. gadam. B. Kāls uzsvēris, ka Krievija līdz desmitgades beigām būs uzkrājusi pietiekamus resursus tiešai militārai konfrontācijai ar Rietumu valstīm. Šādu viedokli viņš pirmoreiz izteica, oktobrī uzstājoties Bundestāgā sēdē, kas bija veltīta speciālo dienestu darbības kontrolei Vācijā. Šobrīd Kremlis mēģinot ietekmēt politiskos spēkus Vācijas politiskā spektra labajā un kreisajā spārnā, kas "naivi atkārto to, kas nāk no Maskavas", norādīja Kāls. Viņš izteica nožēlu, ka tas ne tikai ietekmē dažādu līmeņu vēlēšanas Vācijā, kur 2024. gadā labēji un kreisi populisti guva panākumus, bet arī padziļina šķelšanos Vācijas politiskajā vidē. Vienlaikus Vācijas izlūkdienesti paredz kiberuzbrukumus no Krievijas.
Iepriekšējais BND vadītāja vietnieks Arnds Freitags fon Loringhofens (Arndt Freytag von Loringhoven) sarunā ar DW raksturojis Kremļa pēdējo dezinformācijas kampaņu taktiku kā "ļoti efektīvu". Šajās kampaņās caur "dubultnieku medijiem" - cienījamu vācu izdevumu imitācijām un “Telegram” kanāliem - tika izplatīti prorietumnieciski vēstījumi un viltus ziņas. Uz šo "informāciju", cita starpā, atsaukušies arī politiķi no prorietumnieciskiem politiskajiem spēkiem - labēji populistiskās "Alternatīva Vācijai" (AfD) un kreisi populistiskās "Sāras Vāgenknehtas savienības".
Pēc DW sarunu biedra teiktā, Maskava turpinās izmantot līdzīgas metodes, īpaši iespējamo ārkārtas Bundestāga vēlēšanu laikā. Kremļa propagandistu mērķauditorija Vācijā, pēc fon Loringhofena domām, ir bijušās PSRS izcelsmes iedzīvotāji un viņu pēcteči, kā arī Vācijas uzņēmēji, kas gatavi atkal ieguldīt Krievijā, un cilvēki, kuri joprojām izjūt morālu atbildību par nacistisko agresiju. Tajā pašā laikā Krievijas propaganda izmanto jebkādus konfliktus un pretrunas Vācijas sabiedrībā - sākot ar migrāciju un bēgļu tēmu, tostarp ukraiņu, kas bēg no kara, līdz pat Izraēlas un Palestīnas konfliktam.
Jāatgādina, ka Vācijas augstās amatpersonas ne tikai jau publiski pauž bažas un prognozes par iespējamo Krievijas uzbrukumu NATO blokam, bet arī pastiprina savu militāro klātbūtni Lietuvā.
Viens no iepriekš pieminētajiem iespējamiem Krievijas agresijas virzieniem varētu būt Suvalku koridors. Krievija nekad nav slēpusi savu vēlmi Kēnigsbergu savienot ar Baltkrievijas teritoriju, tādējādi panākot tiešu izeju pie Baltijas jūras blakus Polijai. Tādējādi Baltijas valstis zaudētu sauszemes robežu ar Rietumiem un kļūtu par anklāvu Krievijas teritorijā. Līdz šim Latvijas militārie eksperti šādu notikumu gaitu sarunās ar “Neatkarīgo” ir uzskatījuši par maz ticamu augstās NATO gatavības dēļ aizstāvēt savas teritorijas pret ienaidnieka tīkojumiem.
