Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (RB) būves parlamentārās izmeklēšanas komisijas sarunas ar projektu pamatot nolīgtās firmas “Boston Consulting Group” (BCG) pārstāvjiem skaidri parādīja šī projekta bezjēdzību, ko komisijas dalībnieki pieņēma zināšanai bez nekādām pazīmēm, ka viņi šo secinājumu darīs zināmu viņu partijām un sabiedrībai savā vārdā.
Saeimas komisijā iekļauti pa vienam pārstāvim no visām septiņām partijām, kurām ir pārstāvniecība 14. Saeimā. Komisiju vada Apvienotā saraksta (AP) deputāts Andris Kulbergs. BGC stādās priekšā kā dažos biznesa un sociālo projektu konsultāciju virzienos lielākā firma pasaulē ar 32 tūkstošiem darbinieku, kas izvietojušies vairāk nekā 100 pārstāvniecībās vairāk nekā 50 valstīs. Tās gada apgrozījumā uzradītie 12,3 miljardi ASV dolāru nav tāli no Latvijas valsts gada budžeta apjoma. Pie mums BCG pārstāvniecības nav, bet tādā ir Briselē, kā arī Latvijai tuvās valstīs Polijā un Zviedrijā. RB projekta ekspertīzes vadītāji ar komisijas deputātiem sazinājās attālināti.
Sarunas starp komisijas deputātiem un BGC pārstāvjiem sākās trešdienas pēcpusdienā un ievilkās līdz vakaram. Sarunas ritēja mierīgi un lietišķi. BCG nebūt neslēpa, ka izpildījis pasūtījumu sniegt par RB pozitīvu atzinumu, jo tāds bijis vajadzīgs uzrādīšanai Eiropas Komisijas struktūrvienībās kā viens no nepieciešamajiem dokumentiem, lai tās varētu piešķirt kārtējās naudas porcijas RB projekta turpināšanai. Pasūtījuma tiešais devējs bija RB projekta izpildei izveidotais Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail". Darba uzdevums bijis aktualizēt projekta izmaksu un ieņēmumu rādītājus atbilstoši datiem, kādi bija pieejami līdz 2023. gadam.
Pašlaik BGC darbu turpina, izskaitļojot izmaksas un ieņēmumus no tādas RB trases, kādai tai jābūt atbilstoši Baltijas valstu valdību jaunākajiem lēmumiem. Latvijas valdība vienu no šādiem lēmumiem pieņēma šonedēļ. Šie lēmumi legalizē RB ekspluatācijas sākuma atbīdīšanu no 2030. gada uz nenoteiktu nākotni, divu stīgu ceļa aizvietošanu ar vienas stīgas ceļu utt. Nākas samierināties, ka valdības lemj par RB projektu, nezinot savu lēmumu finansiālās un citas sekas, jo tās var izskaitļot tikai tad, kad BGC nodoti tādi RB parametri, kādus katra no triju valstu valdībām tagad iedomājusies. Ar RB tagadējās versijas izvērtējumu BCG solīja nākt klajā nākamā gada martā.
Deputāti BCG darbu uzņēma ar izpratni, ka savas deputātu algas ar to kārtējo paaugstināšanu no nākamā gada 1. janvāra viņi bez kādām bažām saņems tikai tik ilgi, kamēr EK un privātie investori piešķirs Latvijai naudu. Savukārt naudas piešķīrumi nav iespējami bez auditoru, kredītreitingu aģentūru u. tml. pozitīviem vērtējumiem par Latvijā realizējamiem projektiem un par valsti kopumā.
2023. gadā BCG legalizēja RB Latvijas posma sadārdzinājumu no1,97 miljardiem 2017. gadā, kas šķita pieņemama summa, lai pieņemtu galējos lēmumus par projekta izpildes sākšanu, līdz 9,59 miljardiem, kuru segšanā Eiropas Savienība turpināšot piedalīties ar šobrīd nezināmu īpatsvaru kopējos tēriņos. Naudas tērēšana tika pamatota ar RB ieņēmumu paplašināšana par netiešiem ieguvumiem, kurus pēc tam atkal izsaka naudā un nonāk pie rezultāta, ka tādā gadījumā neto ieguvumi no RB Baltijai kopā būšot 6,6 miljardu eiro apmērā, ja pierēķina ilgtspēju, militāro mobilitāti, sociālo drošību utt.:
Šie BCG aprēķini tika darīti zināmi jau šovasar. Attēlā ekrāns Saeimas izmeklēšanas komisijas sēžu telpā, uz kura redzams BCG optimistisko secinājumu kopsavilkums kopā ar BCG pārstāvjiem, no kuriem tiešsaistes sarunā komisija mēģināja noskaidrot, kā šie rezultāti iegūti, cik tie ticami un cik atbilstoši tagadējai situācijai pēc Latvijas un pārējo Baltijas valstu valdību lēmumiem projekta apjomus apcirpt.
Deputātu saruna ar pētījuma jeb prezentācijas autoriem grozījās pārsvarā ap to, kā reāli iespējams ne vien aizvietot, bet pat kāpināt RB ieņēmumus, pārvadājot praktiski tikai pasažierus, ja 2017. gadā 80% ieņēmumu tika plānoti no kravu pārvadājumiem, no kurām tagad nav pāri palicis gandrīz nekas. Deputāti norādīja, ka visā Baltijā dzīvo mazāk cilvēku nekā katrā no Berlīnes, Parīzes vai Londonas aglomerācijām un ka šejienes iedzīvotāju maksātspēja pa kārtu zemāka nekā Rietumeiropā. Tādi bija iebildumi BCG pašreklāmai, ka firma izmantojusi Itālijā izgudrotu un Vācijā pilnveidotu transporta sistēmu attīstības modeli, ko par labu atzinusi Eiropas Komisija.
Lai nu cik uzpūsts būtu RB ieņēmumu apjoms, RB izdevumu segšanu tas nenodrošina. Operacionālo izdevumu nosegšana tiek solīta kaut kad pēc 2040. gada ar nosacījumiem, ka
BCG pētījuma būtība ir gandrīz neierobežota RB tiešo un netiešo ieguvumu uzpūšana un daudz labāk pamanāmu, izprotamu un novērtējamu zaudējumu ignorēšana. Zaudēta taču tiks lauksaimniecības, meža vai ekoloģiskās daudzveidības uzturēšanai nepieciešamā zeme daudzu kvadrātkilometru kopplatībā. No šīs zemes nevarēs iegūt lauksaimniecības vai mežsaimniecības produktus, uz tās nevarēs piesaistīt CO2 un emitēt O2. Latvijā būs vajadzīga jauna teritoriālā reforma, pievienojot RB trases pāršķeltās pašvaldības citām pašvaldībām, lai cilvēkiem nebūtu jāpaliek piesaistītiem novadu centriem, kas fiziski sasniedzami, braucot daudzus desmitus kilometru līdz RB trases šķērsošanas vietām. Cik šo vietu Latvijā vispār paliks pēc Latvijas valdības lēmuma būvēt tikai to, kas ļautu vilcieniem izripot cauri Latvijai?
Saeimas izmeklēšanas komisijas 27. novembra sēdes materiāli RB bezjēdzību parāda sevišķi skaidri, taču tā nav nekāda sensācija. Komisijas deputāti pie viena un tā paša nonāk regulāri, jo šī bezjēdzība atklājas no daudziem aspektiem. Tomēr deputāti izvairās kārt savus atklājumus pie lielā zvana. Viņi aprobežojas ar to, ka nodrošina, lai pieeja šiem datiem būtu plašsaziņas līdzekļiem un tādējādi visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri par šiem datiem interesējas. Politiķi mēģina tikt skaidrībā, kāda ir sabiedrības reakcija uz informāciju par RB. Ja būs pārliecība, ka attieksme pret RB kļuvusi viennozīmīgi negatīva (aktīvi noraidoša, nevis piesardzīgi nogaidoša), tad RB projekta izgāšanu var uzņemties arī valdošie politiķi par spīti bailēm saņemt par to rājienu Briselē.
Kaut cik skaidras konsekvences no 27. novembra materiāliem noformulēja tikai divi no četriem opozīcijas partiju pārstāvjiem. Kristaps Krištopans (LPV) atzīmēja, ka auditori atzīst negatīvu naudas plūsmu katrā no 50 gadiem, cik tālu viņi uzņemas vērtēt RB funkcionēšanu kopš tā pagaidām nezināmā brīža, kad dzelzceļa līnija tiks nodota ekspluatācijā. Tālāk viņš sacīja, ka par RB ieguvumu izteikšanu naudā nejūtas drošs, bet toties saprot, cik grūti būs vēlētāju priekšā attaisnot RB nestos zaudējumus. Amils Saļimovs (ST!) sāka ar jautājumu, cik pamatoti ir balstīt RB vērtējumu atbilstoši desmitreiz blīvāk apdzīvotajās Beļģijā vai Holandē gūtajai pieredzei, bet noveda šo runu līdz jautājumam par paša RB pamatotību.
Atbilstoši procedūrai un vēl daudz vairāk runā komisijas priekšsēdētājs A. Kulbergs. Viņa daudz un skaļi sacītie vārdi modina aizdomas, ka tie īstenībā nav par RB, bet par viņa tālāko karjeru. Par viņa nodomiem divas versijas. Pirmā, ka viņa uzdevums esot piespiest tagadējo koalīciju uzņemt tajā Apvienoto sarakstu, izgrūžot no tās “Progresīvos”, ja izdosies RB dēļ līdz galam sakompromitēt satiksmes ministru Kasparu Briškenu. Otrā, ka viņš iecerējis ar vai bez AP iegūt mandātu un amatu Rīgas domē. “Progresīvo” vietas valdībā sargāšanai uz komisiju deleģētā Skaidrīte Ābrama ir spējīga A. Kulbergu ik pa laikam aizrunāt, pārrunāt un galu galā apklusināt. NA pārstāvis Artūrs Butāns ir kā A. Kulbergs miniatūrā. Tagadējo koalīciju pārstāvošie Atis Labucis (JV) un Ģirts Štekerhofs (ZZS) izsakās tikai tik, cik vajadzīgs, lai sēžu protokoli apliecinātu viņu klātbūtni.
Komisijas darbs tuvojas finišam ar parasto rezultātu, ka vajadzētu nodibināt nākamo Saeimas komisiju, lai tā izmeklē, kāpēc Saeimas izmeklēšanas komisiju darbs tikpat bezjēdzīgs kā RB būvēšana.
