arrow_downwardP.S.Kultūra

Martā Vācijā, Leipcigā, norisinājās starptautiskā Leipcigas grāmatu izstāde. Tajā tika pārstāvēta arī Latvija – stendu rīkoja, mesē to apsaimniekoja un rakstniekus uz Vāciju gādāja Latvijas Literatūras centrs. Mūsējie lielajā starptautiskajā tirgū turējās godam, Latvijas vārds noskanēja, neraugoties uz to, ka pazust šajā milzīgajā, piecās hallēs izvietotajā ekspozīcijā būtu vieglāk par vieglu.

Šogad tiks svinēta 80. jubileja vienam no mūsu izcilākajiem dzejniekiem – Ojāram Vācietim, vienlaikus, diemžēl, paiet 30 gadi kopš dzejnieks vairs nav mūsu vidū.

82 gadu vecumā miris par modernās afrikāņu literatūras tēvu dēvētais nigēriešu rakstnieks Činua Ačebe, piektdien paziņoja izdevniecība "Penguin".

Februāra nogalē Dailes teātris piepulcējās to teātru skaitam, kas pārskatāmā pagātnē pievērsušies Jevgeņija Oņegina tēla interpretēšanai, piedāvājot mūziklu Oņegins – postmodernu pastičo par slāvu kultūru, kurā tomēr tik neatlaidīgi meklējam pretlīdzekļus emociju un kaislību badam, kas tipisks mūsdienu sabiedrībai. Jāsaka, ka pēc Andreja Žagara ārišķīgi estetizētā operas iestudējuma Jevgeņijs Oņegins un Alvja Hermaņa asprātīgā, bet kaili intelektuālā Oņegins. Komentāri JRT Dž. Dž. Džilindžeram izdevies slāvu tēmai piebērt nedaudz sāls un piparu, lai padarītu dzīves bildi krāsaināku ne vien samērā nepretenciozajai Dailes teātra Lielās zāles publikai, bet arī dedzīgākam kultūrzīmju šifrētājam. Šķiet, par Oņeginu vienaldzīgo ir maz – redzējušo rindas vairāk polarizējas kaismīgos atbalstītājos un tikpat kaismīgos kritizētājos. Taču tas par izrādi liecina tikai labu.

22. februārī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) koncertēja kopā ar savu nu jau bijušo māksliniecisko vadītāju Karelu Marku Šišonu un pianistu Vestardu Šimku.

Tāpat kā Latvijā, arī Maskavas viesizrādēs Krievijas teātra festivāla Zelta maska ietvaros Liepājas teātra iestudējums Stavangera (Pulp people) radījis pretējas reakcijas. Bet tas Konstantīna Bogomolova izrādēm ir raksturīgi.

Marta sākumā Liepājas teātris mēroja ceļu uz Maskavu, lai ar izrādi Stavangera (Pulp People) piedalītos Krievijas teātra festivālā Zelta maska. Tās režisoru, Krievijā skandālista slavas apvīto Konstantīnu Bogomolovu uz Latviju atveda teātra direktors Herberts Laukšteins, liekot pamatu veiksmīgai sadarbībai, ko plānots turpināt. Nesen teātra direktors nokļuva mediju starmešu gaismā, jo pārmeta kultūras ministrei, ka viņai nav profesionāļu komandas, kas palīdzētu aizstāvēt teātra nozari. Tāpēc runājām par Maskavu, teātri un kultūrpolitiku.

Starptautiskais Baltijas baleta festivāls ir viens no lielākajiem mūsu kultūras dzīves notikumiem ar stāžu. Astoņpadsmit pastāvēšanas gados tas ieguvis savu auditoriju, un daudzveidīgā programma spēj ieinteresēt jebkuru.

Režisors – Dž. Dž. Džilindžers Komponists – Kārlis Lācis Dzeja – Jānis Elsbergs Librets – Evita Mamaja, Dž. Dž. Džilindžers Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa Horeogrāfe – Inga Krasovska Gaismu mākslinieks – Igors Kapustins Video mākslinieks – Artis Dzērve

Ikšķiles novada dome 27. februāra sēdē pieņēmusi lēmumu – ik gadu domes apstiprinātas žūrijas komisijas izvēlētam literātam piešķirt Dzintara Soduma balvu 3000 latu apmērā, informē ogrenet.lv

Arnolds Klotiņš ir nenogurdināms darbarūķis, kurš gadu no gada turpina papildināt latviešu mūzikas vēsturi ar jaunām lappusēm. Nule kā klajā nākusi viņa jaunākā grāmata par trimdas latviešu kordiriģentu Robertu Zuiku No zobena dziesma. Roberts Zuika un viņa vīru koris karā, gūstā un trimdā, par 1944. gada rudenī Kurzemē dibināto Zuikas vīru kori, kura dalībnieki bija Latviešu leģiona karavīri, un par tā gaitām caur fronti, gūstekņu nometnēm, koncertiem un konkursiem Anglijā. 19. februārī Latvijas Nacionālajā operā Arnolds Klotiņš saņems Lielo mūzikas balvu par savu pagājušajā gadā iznākušo fundamentālo darbu mūzikas vēsturē Mūzika okupācijā, kas aptver 20. gs. 40. gadu pirmo pusi, kad Latvijā strauji un vairākkārt mainījās varas un ideoloģijas, atstājot savus nospiedumus arī mūzikas un kultūras dzīvē. Arnolda Klotiņa pieredzē kaldinātā pārliecība liek apgalvot, ka kultūrā bodes princips nestrādā un konstatēt rentabilitāti var tikai pēc ilgāka laika.

12. janvārī jau astoto reizi notika Arnolda Klotiņa idejiski iedvesmotais latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts. Šogad orķestru pārvaldība bija uzticēta jaunākajai diriģentu paaudzei – koncertu atklāja Mārtiņš Ozoliņš, bet turpināja Atvars Lakstīgala, jaunais, daudzsološais Valdis Butāns un LNO kormeistars Aigars Meri.

Mūsdienās pierasts par visu slikto, kas noticis PSRS, vainot mistiskus komunistus, cenzorus vai ļaunus spēkus partijas iekšienē, mazgājot baltus māksliniekus, kas taču, nabadziņi, ļoti cieta režīma žņaugos. Savulaik ko līdzīgu sākām mēs, šeit, Latvijā, aizstāvot latviešu māksliniekus. 90. gadu otrajā pusē stāsts līdzīgā toņkārtā atbalsojās Krievijā.

Vladimira Majakovska teātrī Maskavā šā teātra 90. jubilejas sezonā 20. janvārī pirmo izrādi ar publiku piedzīvoja Ģirta Ēča un šā teātra mākslinieciskā vadītāja Mindauga Karbauska kopdarbs – arī Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētās amerikāņu dramaturga Treisija Letsa lugas Augusts: Osedžas zeme skatuves versija.

Režisors, scenogrāfs, kostīmu mākslinieks, muzikālā noformējuma autors – Vladislavs Nastavševs

Daugavpils teātris janvāra beigās viesojās Rīgā, Nacionālā teātra Jaunajā zālē izrādot viencēlienu Meli. Kāda dzimumakta un pasaules civilizācijas vēsture vienā cēlienā. Tas, kā teikts programmiņā, darināts pēc Hermaņa Paukša lugas Striptīzs motīviem.

Viestura Meikšāna iestudētās Aleksandra Suhovo-Kobiļina Krečinska kāzas pirmizrādi (jeb pirmo izrādi ar publiku, ko dēvē par pirmspirmizrādes skati) Antona Čehova Maskavas Dailes teātrī piedzīvoja pagājušā gada decembrī. Kopš tās bijušas vēl trīs izrādes, un par ceturto būs šī recenzija. Izrādes radošā komanda ir latvieši – scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, komponists Jēkabs Nīmanis. Maskavas Dailes teātra Lielā zāle tovakar ir pilna. Publika skatās uzmanīgi, smejas un pat aplaudē scenogrāfijai, bet par to vēlāk.

Vasarā karstākā teātra ziņa bija par Viestura Meikšāna aiziešanu no Valmieras teātra, jo režisors pieņēmis Antona Čehova Maskavas Dailes teātra piedāvājumu iestudēt Aleksandra Suhovo-Kobiļina triloģiju. Tās pirmā daļa Krečinska kāzas decembrī tika nodota skatītāju vērtējumam.

Vārds, kas visprecīzāk izsaka Alvja Hermaņa Berlīnes Vasarnieku neparastā iestudējuma būtību, pie manis atnāca nākamajā rītā pēc Maksima Gorkija lugas interpretācijas noskatīšanās Berlīnes teātrī Schaubühne.

Latviešu gleznotājs Ēriks Apaļais ir viens no visaugstāk vērtētajiem jaunās paaudzes pašmāju māksliniekiem starptautiskā apritē. Viņš ticis nominēts Vācijas jauno mākslinieku balvai ars viva 11/12, savus darbus izstādījis prestižās Eiropas galerijās, bet šobrīd atgriezies Latvijā, lai kim? Laikmetīgās mākslas centrā līdz 3. februārim piedāvātu savu personālizstādi Vārdi.

Arī šogad kompānija ArtForte rīko koncertu Etoile Ballet Gala, kas uz Latvijas Nacionālās operas skatuves 4. februārī pulcēs baleta māksliniekus no Parīzes, Štutgartes, Vīnes, Berlīnes un Prāgas teātriem.

Franca Kafkas muzejs Prāgā ir lielisks pierādījums tam, ka ar laikmetīgās mākslas paņēmieniem ir iespējams veidot atmiņā paliekošu stāstu par izcilu rakstnieku un pretrunīgu personību. Atliek novēlēt pašmāju muzejiem sadarboties ar jaunajiem māksliniekiem, kuri jau šobrīd gūst starptautisku atzinību pasaulē.