Pēdējie statistikas dati attiecībā uz mazumtirdzniecības norisēm Latvijā, maigi sakot, ir visai nepatīkami un signalizē par vairākām ekonomiska rakstura problēmām. To, ka daļai iedzīvotāju trūkst naudas, neraugoties uz algu kāpumu un atsevišķu preču un pakalpojumu cenu samazināšanos. Tāpat dati vēsta par aizvien izteiktāku mūsu valsts ekonomikas saraušanos, to, ka algu pieaugums nākamajā gadā var izpalikt, kā arī to, ka nākamā gada valsts budžeta piepildīšana varētu nenotikt kā plānots, bet tas savukārt liks mazināt arī dažādus izdevumus.
Kā redzams no tikko minētā, kopējā notikumu attīstības buķete nav pārāk daudzsološa. Tā gan vēl nenozīmē vispārējas krīzes atnākšanu, tomēr vienlaikus norāda, ka bez ekonomiskās izaugsmes varam palikt ne tikai šajā, bet arī nākamajā gadā. Mazumtirdzniecība ir viena no tām nozarēm, kas vislabāk atspoguļo iedzīvotāju finansiālo varēšanu un gatavību tērēt, un, ja tēriņi ir pārāk mazi, cieš ražošana, mazinās pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem un darba rokām un galu galā arī valsts kopējais ekonomikas apjoms.
Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda, ka augustā un septembrī mazumtirdzniecības apjoms piedzīvo izteiktāku kritumu nekā vasaras pirmajos mēnešos. Jūlijā salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā apjomi salīdzināmajās cenās (tātad atrēķinot patēriņa cenu ietekmi) bija kritušies apmēram par 2%, augustā kritums sasniedza 2,7%, bet septembrī jau 4,1%. Vēl nesen viens no mazumtirdzniecības balstiem bija iedzīvotāju vēlme būvēt un remontēt, kas metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas pārdošanas apjomiem ļāva turēties stabilos plusos, taču tagad arī šis segments ir piedzīvojis kritumu, turklāt visai pamatīgu. Septembrī salīdzinājumā ar devīto mēnesi pērn šajā tirdzniecības apakšnozarē pārdošanas apjomi ir kritušies par 10,7%. Kovidlaikā ļoti populārā mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecība patlaban arī nepiedzīvo savus labākos laikus, apjomiem gada laikā krītoties par 2,3%. Abas pieminētās mazumtirdzniecības apakšnozares ļoti nepatīkamā situācijā nostāda apmēram gadu ilgušais procenta likmju kāpums. Likumsakarīgi, jo dārgāk ir kaut ko “paņemt uz krīta”, jo mazāki kļūst ilglietošanas preču pārdošanas vai būvniecības apjomi. Likumsakarīgi, ka pēc neraksturīgi augstiem pārdošanas apjomiem tirgus piedzīvo atslābumu, jo droši vien tikai retajam mājās nepieciešami astoņi televizori vai pieci ledusskapji.
Runājot par citām tirdzniecības nozarēm, tām klājas kā nu kurai, izaugsme mijoties ar kritumiem. Tomēr īpašāku uzmanību vajadzētu pievērst vēl diviem mazumtirdzniecības segmentiem - autodegvielai un pārtikai. Runājot par pirmo, tās apjomi diezgan ilgu laiku uzrādīja pieaugumu, arī ar tādām degvielas cenām kā šobrīd un pat augstākām, taču tagad tirdzniecības apjoms krītas. Septembrī pret pagājušā gada septembri kritums sasniedz 2,7%. Ir pamats domāt, ka iedzīvotāji kopumā turpina braukt kā braukuši. Bezdarba līmenis ir savā zemākajā punktā vai tuvu tam, līdz ar to došanās uz darbu neizpaliek un mobilitāte saglabājas augsta. Ir pamats domāt, ka degvielas pārdošanas apjoms varētu būt mazinājies uz korporatīvo braucienu samazināšanās rēķina, piemēram, sarūkot preču pārvadāšanas apjomiem no un uz rūpniecības vai tirdzniecības nozares uzņēmumiem. Tas ir ļoti slikts signāls, jo vēsta, ka ekonomika sašaurinās un ka valstī nopelnītās naudas, visticamāk, kļūs mazāk.
Attiecībā uz pārtiku negatīvs signāls ir, ka, pat notiekot algas pieaugumam un vienlaikus atsevišķu izmaksu samazinājumam, pārtikas tirdzniecība vienalga ir mīnusos. Par laimi, tie ir nelieli un septembrī gada izteiksmē sasniedz vien 0,4% salīdzinājumā pat ar aptuveni 7% kritumu, ko gada izteiksmē mazumtirdzniecība piedzīvoja atsevišķos pavasara mēnešos. Salīdzinot ar pavasari, var teikt, ka situācija pārtikas segmentā ir uzlabojusies, taču, rēķinot garākā periodā, tā pasliktinās. Ja pie salīdzinošas turības naudas kļūst vairāk, tad pārtikas patēriņš būtiski nemainās, taču, ja situācija izvēršas tāda, ka jāsāk domāt, vai izdosies kopā savilkt galus, tad pārtikas patēriņš var samazināties. Līdz ar to pašreiz vērojamais pārtikas tirdzniecības apjoma samazinājums, lai arī ir neliels, taču vēsta par sabiedrības noslāņošanos, un kāda iedzīvotāju daļa turpina taupīt vai taupa vairāk nekā iepriekš tieši uz elementāro nepieciešamību, tajā skaitā pārtikas, rēķina. Tā kā saistībā ar šobrīd pagaidām vēl pieticīgo ekonomisko lejupslīdi nekādu kardinālu sociālās situācijas pasliktināšanos vēl nenovērojam, tad atliek secināt, ka būtiskākie kreņķi vēl ir tikai gaidāmi.
Visai interesantu situācijas izvērtējumu ļauj sniegt pēdējā CSP aptauja par to, kādi ir ierobežojoši faktori saimnieciskajai darbībai mazumtirdzniecības sektorā. Interesanti, ka visbiežāk minētā atbilde aptaujā ir “konkurence savā tirdzniecības sektorā”. Šādu atbildi šā gada oktobra aptaujā ir snieguši 55,3% respondentu. Salīdzinājumam - pirms pusgada un gada, kad inflācijas rādītāji bija augstāki, šādu atbilžu sniedzēju īpatsvars bija krietni mazāks. Piemēram, šā gada aprīlī par to izteicās 44,1%, bet pērn oktobrī - 40,9% respondentu. No minētā var secināt, ka kopējā “tirdzniecības telpa” sašaurinās, tādējādi nozarē ir jūtama aizvien lielāka konkurence, kas varētu nozīmēt arī potenciāli lielākus pircēju ieguvumus. Vienlaikus pārāk nav mainījies to uzņēmumu īpatsvars, kuriem traucē pārāk mazs pieprasījums. Šādu respondentu īpatsvars ir tuvs 30%, un tāds tas bija arī pirms pusgada un gada. Tikmēr kopš aprīļa ir sarucis tādu tirgotāju īpatsvars, kuri norāda, ka viņu saimnieciskajai darbībai ierobežojošu faktoru nav. Tagad šādi domā 22% aptaujāto tirgotāju, bet pirms pusgada viņu īpatsvars bija 27,3%. Kopumā var secināt, ka situācija tirdzniecības sektorā kļūst saspīlētāka nekā iepriekš, un tas nevar neatsaukties arī uz kopējiem valsts labklājības datiem. Tiesa, labā ziņa ir tā, ka pašreizējais tirdzniecības apjomu kritums diezin vai samazinās strādājošo skaitu mazumtirdzniecībā, jo laika gaitā aizvien vairāk kļūst mazumtirgotāju, kuri kā ierobežojumu saimnieciskajai darbībai atzīst darbaspēka trūkumu. Oktobrī par to kā problēmu izteicās piektā daļa aptaujāto tirgotāju.
