Lai arī visi ir vienisprātis, ka gan bērna kopšanas, gan bērna piedzimšanas pabalsts pašreizējā situācijā ir zaudējis savu pirktspēju un vecāku pabalsta aprēķināšanas kārtība nav taisnīga, īpaši pret vecākiem, kuri vēlētos strādāt, valsts budžeta plānošanas ierobežojumu dēļ pabalstus palielināt varēs tikai 2025. gadā.
Par visu šo pabalstu palielināšanu ir savākti vairāki tūkstoši iedzīvotāju parakstu, tomēr tikai tagad, oktobra beigās, tie ir izskatīti Saeimas atbildīgajā komisijā. Tas nozīmē - pārāk vēlu, lai tos palielinātu jau no nākamā gada sākuma.
Iedzīvotāju iniciatīvu vietnē “manabalss.lv” varēja parakstīties par diviem ierosinājumiem - par bērna piedzimšanas pabalsta, kā arī par bērna kopšanas pabalsta palielināšanu. Pašlaik bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro, un tas nav mainījies kopš 2012. gada. Savukārt bērna kopšanas pabalsts ir 171 eiro, un arī šis pabalsts nav mainījies jau vairāk nekā desmit gadu. Iniciatīvas autori aicina šos abus pabalstus pārskatīt un palielināt atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai valstī. “Nav godīgi, ka cilvēks ir apzinīgi strādājis, pieņem lēmumu par ģimenes pieaugumu un bērna kopšanas laikā saņem mazākus ienākumus nekā tad, kad strādāja, tāpēc ģimenes ar bērniem dzīvo nabadzīgāk,” norāda iniciatīvas autore Ramona Romanovska. Par šo iniciatīvu parakstījušies turpat 15 000 cilvēku. Viņa aicina nekavējoties palielināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 600 eiro un bērna kopšanas pabalstu - atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai. Iniciatīvas autori atsaucas uz Demogrāfisko lietu centra jau 2022. gadā veidotā stratēģijā iekļautajām aplēsēm, ka 2022. gadā bērna kopšana pabalstam bija jābūt 427 eiro lielam. Ņemot vērā, ka Latvijā jau ir izstrādāti plāni un programmas, iniciatīvas autori aicina plānus vairs neizstrādāt, bet izskatīt šo jautājumu nekavējoties un nekavējoties pieņemt konkrētu lēmumu, jo “komunālo, pārtikas, degvielas cenas kāpj šodien, nevis 2030. gadā”. Jāatgādina, ka iedzīvotāju paraksti praktiski bija savākti jau šāgada pavasarī, bet tikai tagad tie nonākuši politiķu darba kārtībā.
Patiesībai atbilst iniciatīvas autoru teiktais, ka pabalsti pēdējoreiz palielināti pirms aptuveni desmit gadiem. To apstiprina bijušais Saeimas deputāts un Demogrāfijas lietu centra vadītājs Imants Parādnieks. Viņš stāsta, ka 2012. gadā tika pieņemts politisks lēmums mainīt pabalstu sistēmu un to apmērus, un 2014. gadā bērna kopšanas pabalsts tika palielināts. I. Parādnieks atgādināja par izstrādāto stratēģiju, kas paredz mērķtiecīgi palielināt šos pabalstus, mainot arī pieeju pabalstu aprēķināšanai, lai jaunās ģimenes nezaudētu ienākumus, piedzimstot bērnam. Kā piemēru viņš minēja jauno māmiņu, kura līdz bērna piedzimšanai saņem 1500 eiro bruto algu, “uz rokas” bez apgādājamiem viņa saņem 1100 eiro - tā būtu vidējā alga valstī. “Kas notiek brīdī, ja sieviete nolemj laist pasaulē bērnu, ja ģimene nolemj, ka būs mazulis, viņu ienākumi uzreiz krītas par 270 eiro, turklāt, jo ģimenē ienākumi lielāki, jo lielāks zaudējums jeb mazāks atvietojuma līmenis,” stāsta I. Parādnieks. Tas noteikti nav stimulējoši, lai darbaspējīgi jauni cilvēki izvēlētos laist pasaulē bērnu.
Pašlaik pabalsta sistēma, ģimenē ienākot bērnam, ir šāda: visi saņem bāzes pabalstu - bērna kopšanas pabalstu, 171 eiro, un ja vecāks bijis sociāli apdrošināts, viņš saņem vecāku pabalstu atbilstoši iepriekš saņemtajai darba algai, no kuras veiktas sociālās iemaksas. Aprēķini rāda, ka iepriekšminētā piemērā ar mammu, kuras alga bijusi ap 1100 “uz rokas”, piedzimstot bērnam, viņa saņem 171 eiro bērna kopšanas pabalstu un 656 eiro vecāku pabalstu (tā ir mainīgā vecāku pabalsta daļa, kas ir 43% no algas). Realitātē ienākumi samazinās, neraugoties uz situāciju, ka tagad tie ir divi cilvēki, kuriem jāpārtiek no šī ienākuma. Protams, daudzi iebildīs un teiks, ka ģimenē ir divi apgādājamie, jā, tā varētu būt, bet tas nemaina secinājumu, ka vienam ienākumi samazinās tikai tāpēc, ka ģimenē ienācis mazulis.
Finansiāli zaudē arī tie vecāki, kuri, piedzimstot bērnam, nolemj turpināt strādāt, piemēram, uz pusslodzi. Arī tādā gadījumā faktiski ir ienākumu kritums. Lai gan jaunais vecāks var saņemt gan pabalstu, gan algu, viņš nesaņem neko būtiski lielāku, un tas ir iemesls, kāpēc vecāki izvēlas strādāt nelegāli. Tādā gadījumā var saņemt lielāku pabalstu. Savukārt, ja vecāks ir saņēmis minimālo algu, kas neto būtu 522 eiro, ienākumi, ienākot ģimenē bērnam, samazinās par simt eiro. Demogrāfijas stratēģija piedāvā palielināt bērna kopšanas pabalstu līdz 466 eiro, jo no tā ieguvējas būtu visas ģimenes.
Kopš 2003. gada Latvijā nav mainīts arī bērna piedzimšanas pabalsts, un teorētiski arī tas būtu jāmaina. Pašlaik tā apmērs ir 421,17 eiro. Tomēr, kā uzskata demogrāfijas eksperti, prioritāte jādod bērna kopšanas pabalsta palielināšanai. Bērnam piedzimstot, pašlaik lielākā daļa Latvijas pašvaldību arī piešķir pabalstu, ne tikai valsts, līdz ar to šis pabalsts sasniedz vidēji 500 eiro. Bērna piedzimšanas pabalsta gadījumā drīzāk saruna varētu būt par tā noteikšanas metodiku - kāpēc tieši tāds apmērs un ko par šādu summu jaunajiem vecākiem vajadzētu spēt iegādāties. Jebkurā gadījumā “manabalss.lv” platformā ir savākts pietiekams skaits iedzīvotāju parakstu arī par šī pabalsta palielināšanu.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pagājušajā nedēļā izskatīja šos jautājumus un konceptuāli atbalstīja iedzīvotāju iniciatīvu par bērna piedzimšanas un kopšanas pabalsta palielināšanu. Diemžēl pagaidām šis konceptuālais pabalsts nenozīmē to, ka pabalsti tiks palielināti, teiksim, no nākamā gada. Vispirms - diskusijas un kārtējais plāns.
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks norādīja, ka Labklājības ministrija atbalsta kolektīvā iesnieguma prasības. “Ministrijā strādājam pie visu pabalstu pārskatīšanas un divu mēnešu laikā prezentēsim savu redzējumu par visu pabalstu pārskatīšanu,” sacīja R. Uzulnieks. No nākamā gada palielināt šos pabalstus nav iespējams, jo 2024. gada budžeta projekts jau ir sagatavots, bet uz 2025. gadu - gan varētu. “Domājam, ka tur būs daudzu pabalstu pārskatīšana,” saka ministrijas pārstāvis. Viņš atgādināja, ka no 2024. gada tikšot palielināts ģimenes valsts pabalsts ar celiakiju slimiem bērniem.
Bērna kopšanas pabalsta palielināšanai gadā būtu nepieciešami ap 80 miljoniem eiro, bet bērna piedzimšanas pabalsta palielinājumam līdz 600 eiro - 2,7 miljoni eiro. Palielināt pabalstus pašlaik neļauj ierobežotie budžeta līdzekļi.
Šādu viedokli pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns. “Svarīgākais panākt, lai cilvēki, kuri saņem vecāku pabalstu, nezaudētu gadījumā, ja turpinātu darbu uz pusslodzi, lai bērnu pabalsti nesamazinātos. Tagad ģimenei atņem pusi pabalsta, un tas diemžēl stimulē nestrādāt legāli,” spriež P. Leiškalns. “Ja vecāks nestrādā, viņš ir tikai pabalsta saņēmējs, bet ja strādā, tad gan pabalsta saņēmējs, gan arī nodokļu maksātājs.”
Pret pabalstu palielināšanu nav arī Finanšu ministrija, bet, kā vienmēr, primāra ir budžeta izdevumu taupīšana. Tās parlamentārā sekretāre Karina Ploka aicināja vairāk skatīties vecāku pabalsta virzienā, jo tas ir saistīts ar sociālajām iemaksām un mazinātu ēnu ekonomiku, ja lielāki pabalsti būtu atkarībā no iemaksām. Tam nepiekrīt I. Parādnieks, norādot, ka bērna kopšanas pabalstu vairumā gadījumu saņem gados jauni cilvēki, piemēram, studenti, kuri nav paspējuši uzkrāt sociālās apdrošināšanas kapitālu.
Pašlaik zināms, ka Labklājības ministrija ir sagatavojusi vairākus iespējamos variantus bērnu kopšanas pabalsta palielināšanai. Ņemot vērā patēriņu cenu izmaiņas periodā no 2014. gada līdz šim gadam, teorētiski palielinājums varētu būt no 171 eiro uz 248 eiro. Faktiski diezgan neliels palielinājums. Vēl viens variants ir sasaistīt šo pabalstu ar ienākumu mediānu - augot vidējiem ienākumiem valstī, palielinātos pabalsts. Labklājības ministrija apsver arī priekšlikumu pēc būtības mainīt vecāku pabalsta finansēšanas avotu, apvienojot abus pabalstus.
Pabalsti jaunajiem vecākiem
Kādu pabalstu saņem jaunais tēvs vai jaunā māmiņa, piedzimstot bērnam
| Neto alga pirms bērna piedzimšanas | Pabalsts | Izmaiņas |
| 1097 eiro | 171 eiro bērna kopšanas pabalsts mīnus 270 eiro | 656 eiro vecāku pabalsta mainīgā daļa |
| Kopā: 827 eiro | ||
| 522 eiro | 171 eiro bērna kopšanas pabalsts mīnus 88 eiro | 263 eiro vecāku pabalsta mainīgā daļa |
| Kopā: 434 eiro |
Avots: Demogrāfisko lietu centrs
